“Pilnīga publiskās izglītības degradēšana!” Iedzīvotāji nav sajūsmā par ministres ierosinājumu atteikties no 12. klases 6
Izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones pieļautā iespēja nākotnē atteikties no 12. klases un ļaut jauniešiem vidējo izglītību iegūt jau pēc 11 klasēm raisījusi plašas diskusijas sabiedrībā. Kamēr ministre uzskata, ka būtu jāpārskata gan mācību saturs, gan padziļināto kursu sistēma, daļa vecāku un izglītības jomas interesentu bažījas, ka šādas pārmaiņas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz izglītības kvalitāti.
Kā ziņots, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Indriksone atzina, ka būtu vērts izvērtēt, vai pašreizējais 12 klašu modelis joprojām ir piemērotākais. Viņas ieskatā jaunieši izglītības sistēmā pavada arvien vairāk laika, jo obligātā izglītība sākas jau piecu gadu vecumā.
Ministre arī pauda viedokli, ka būtu jāpārskata padziļināto kursu jeb tā dēvēto mācību grozu sistēma, kas skolām rada gan organizatoriskus izaicinājumus, gan papildu izmaksas. Viņa pieļāva, ka daļu no zināšanām, kuras šobrīd tiek apgūtas vidusskolas noslēdzošajā posmā, lietderīgāk būtu apgūt jau augstskolā.
Tomēr ne visi šādu pieeju vērtē pozitīvi.
Sociālajā tīklā “Threads” kāda lietotāja pauda satraukumu par iespējamajām sekām, ko šādas pārmaiņas varētu atstāt uz valsts izglītības sistēmu.
“Bērnu izglītība ir viens no svarīgākajiem aspektiem, ko apsver vecāki. Indriksones ierosinājumi ir vērsti uz pilnīgu publiskās izglītības degradēšanu, jo spējīgu bērnu vecākiem būs divas izvēles – noskatīties kā bērns notrulinās bez jebkādiem izaicinājumiem vai privātskola. Jo vairāk maksātspējīgo bērnu vecāki izvēlēsies privātskolas, jo tās vairāk piesaistīs labus skolotājus, tādējādi privātskolas padarot par primāro izvēli arī tiem, kas atdos pēdējo. Šis neveicinās demogrāfiju.””
Arī citi komentētāji pauda bažas par iespējamo reformu virzienu.
Kāds lietotājs rakstīja:
“Ne tikai bērnu, bet izglītība vispār ir pats būtiskākais valstī. Nekā svarīgāka par to nav. Otrajā vietā būtu veselības aizsardzība un tad ar atrāvienu viss pārējais, ko finansēt pēc atlikuma principa. Mums izglītībā nepieciešama reforma, bet ne šāda veida toksisks ārprāts, kāds tiek piedāvāts.”
Tikmēr citi diskusijas dalībnieki norādīja, ka pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas būtu nepieciešama daudz plašāka sabiedrības un nozares ekspertu diskusija par to, kā šādas izmaiņas ietekmētu skolēnu sagatavotību turpmākajām studijām un darba tirgum.
