Pirmajai fotogrāmatai latviešu valodā – 110 1
1904. gada decembra sākumā Mārtiņa Buclera fotogrāfisku piederumu tirgotavā Aleksandra ielā 33 (tagad Brīvības) pārdošanā parādījās neliela grāmatiņa “Fotogrāfija” – īsa pamācība pašmācībai visos fotogrāfiskos darbos, iespiesta Cēsīs P. Liepiņa grāmatspiestuvē.
Laikā, kad kopš fotogrāfijas atklāšanas bija pagājis nedaudz vairāk kā piecdesmit gadu, tā bija pirmā šai aizraujošajai nodarbei veltītā grāmata latviešu valodā.
“Starp pagājušo gadu simteņu atradumiem fotogrāfija ieņem neapšaubāmi ievērojamu stāvokli. No maziem ienākumiem attīstīdamies, tā pēdējos gadu desmitos radījusi sev veselu rūpniecību un arī plašu literatūru visās valodās,” pirms 110 gadiem grāmatas priekšvārdā rakstīja Mārtiņš Buclers. Grāmatas autoram tobrīd bija desmit gadu darba pieredze – arī kā pirmajam latviešu fotorūpniekam un tirgotājam, un, pārvaldot vācu un krievu valodu, viņš radīja šo vēsturisko izdevumu. Tomēr, neraugoties uz pieredzi un zināšanām, “grāmatiņu sastādot, darbs izrādījās daudz grūtāks, nekā iesākumā likās, it sevišķi tehnisko nosaukumu dēļ. Pie šī darba esmu gājis pa vidus ceļu, gan pieturēdams svešvārdus, gan arī radīdams jaunus,” rakstīja autors. Un te nu varam teikt, ka Mārtiņš Buclers licis ne tikai pamatus latviešu fotogrāfijai, bet arī latviešu fototerminoloģijai, kuru lietojam, joprojām nezinot un neaizdomājoties par tās radītāju, kuram pēc diviem gadiem apritēs 150.
