Žurkas ir sākušas pamest grimstošo kuģi: nu jau pat igauņi skarbi nopeļ “Rail Baltica” traci Latvijā 0
Ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā arvien skaļāk izskan prasības apturēt “Rail Baltica”. Igaunijas izdevumā Postimees publicētajā rakstā doktors Endels Oja projektu sauc par “bezjēdzīgu monstru”, kas “aprij simtiem miljonu no valsts budžeta un iznīcina Igaunijas dabu”. Skarbi vārdi veltīti arī Latvijas neizdarībai un juceklim šī projekta realizācijas laikā.
Oja uzsver: šobrīd būvētais “Rail Baltica” vairs neatbilst 2017. gadā Igaunijas parlamentam solītajam. Ātrgaitas līnija esot pārvērsta par vietējo maršrutu, “divi sliežu ceļu pāri samazināti līdz vienam, bet izmaksas četrkāršojušās”.
Viņš atgādina arī Eiropas Revīzijas palātas secinājumus – projekts nespēs konkurēt ar autotransportu kravu pārvadājumos, bet pasažieru plūsma būs daudz mazāka nekā prognozēts.
Arī Latvijā – sadārdzinājumi un pauze
Oja īpaši norāda uz situāciju Latvijā. Pirmā nopietnā brīdinājuma zīme esot RB termināļa izmaksu pieaugums Rīgas lidostā – no sākotnēji plānotajiem 250 miljoniem eiro līdz 430 miljoniem eiro pēc iepirkuma konkursa atvēršanas. Tas, viņaprāt, pamudinājis latviešus “paņemt pauzi”.
Viņš atgādina arī paradoksu: Rīgā tiek būvēta centrālās stacijas infrastruktūra, “bet pats dzelzceļš netiek”. Turklāt izrādījies, ka Eiropas fondu līdzekļus nevar izmantot Rīgas apvedceļa izbūvei – tikai savienojumam ar Poliju.
Oja arī uzsver, ka Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju skaits samazinās, un maz ticams, ka tas nākamo 50 gadu laikā būtiski pieaugs – līdz ar to arī prognozes par miljoniem pasažieru esot pārlieku optimistiskas.
Dārgas stacijas un maz pasažieru
Pašlaik RB tiek attīstīts kā vietējā transporta projekts ar 13 stacijām, kuru izbūve varētu izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus eiro un kuras netiek segtas no ES finansējuma.
“Vietējo staciju būvniecība RB ir salīdzināma ar Brežņeva laiku preču komplektu – vajadzīgā lieta kopā ar bezjēdzīgiem krāmiem,” ironizē Oja.
Viņš piedāvā alternatīvu – rekonstruēt esošo Tallinas–Pērnavas līniju. Par 80–140 miljoniem eiro vilcieni varētu sasniegt 120–160 km/h, bet ceļojuma laiks būtu tikai par dažām desmit minūtēm ilgāks nekā ar RB. Turklāt “daba paliktu neskarta, un zemes īpašnieki būtu mierīgi”.
Uzturēšana – vēl desmitiem miljonu gadā
RB uzturēšanas izmaksas tiek lēstas vismaz 40 miljonu eiro gadā. ES nefinansē vilcienu iegādi, bet Igaunijas operators jau iegādājas jaunus sastāvus, kas nav piemēroti RB sliežu platumam.
Tikmēr kopējās projekta izmaksas Igaunijā sasniegušas 3,8 miljardus eiro, un, kā brīdina Oja, retorika par 85% ES finansējumu esot “nevietā”, jo šāda mēroga projekti bieži pārsniedz budžetu par 50–200%. Atbildot uz argumentu, ka projektu vairs nevar apturēt, Oja atsaucas uz Igaunijas Valsts kontroles juridisko izvērtējumu: “Igaunija varētu atteikties no projekta bez būtiskām sankcijām vai ievērojamām izmaksām.”
Viņš uzskata, ka nosacījumi izstāšanās iespējai jau ir izpildīti – projekts nav ekonomiski dzīvotspējīgs, izmaksas būtiski pieaugušas un finansējuma proporcijas neskaidras.
Viņš arī ironiski vaicā, ko darīt ar 66 metrus plato, nožogoto trasi no Mūgas līdz Iklai, kur “vilcieni kursēs reti, būs valsts subsidēti, nepietiekami izmantoti pasažieru vilcieni un kur laiku pa laikam no meža iznirs noslēpumains ātrgaitas vilciens”.
“Kuģis grimst”
Raksta noslēgumā Oja ir kategorisks: “RB projekts ir nekavējoties jāaptur.”
Viņš aicina nākamo Igaunijas valdību pārtraukt valsts finansējumu, izstāties no kopuzņēmuma un novirzīt līdzekļus esošo ceļu un dzelzceļu modernizācijai, tostarp arī savienojuma ar Latviju uzlabošanai pa esošajām līnijām.
Kā simbolisku brīdinājumu viņš min faktu, ka trīs Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail AS”, kas reģistrēts Rīgā, izsludinājis vadības atbildības apdrošināšanas konkursu līdz 20 miljoniem eiro par katru prasību: “Žurkas ir sākušas pamest grimstošo kuģi.”
Ojas skatījumā sabiedrības pārliecināšana par projekta nepieciešamību nav izdevusies, un argumentu vietā parādījusies iebiedēšana un “rādīšana uz latviešiem”. Viņš cer, ka politiskas pārmaiņas Igaunijā varētu kļūt par signālu arī Briselei pārskatīt projekta nākotni.
