Artūrs Toms Plešs
Artūrs Toms Plešs
Foto: Zane Bitere/LETA

“Mūsdienīgs redzējums reformu īstenošanā ir straujākas izaugsmes pamatā.” Plešs par 100 dienās paveikto ministra amatā 6

Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs preses konferencē informēja par 100 dienās paveikto, esot ministra amatā.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 29
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Priecājos, ka vairs nebiju valdībā tajā brīdī.” Pūce par vienu no dumjākajiem valdības lēmumiem 45
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents otro “AstraZeneca” vakcīnas pret Covid-19 devu 15.aprīlī nesaņems 62
20 stundas
Lasīt citas ziņas

Ministra amatā pirmajās 100 dienās turpināta jau uzsākto reformu ieviešana, kā arī sāktas nozīmīgas reformas visās ministrijas pārraudzībā esošajās nozarēs.

Ministrija strādājusi arī pie atbalsta mehānismu ieviešanas pašvaldībām.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tostarp, lai mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku, uzsākta valsts aizdevumu programma pašvaldību investīciju projektu īstenošanai, tiek turpināti ieguldījumi ceļu infrastruktūras uzlabošanā pašvaldības reformas īstenošanai nozīmīgos ceļu posmos, modernizēta pašvaldību pārvaldība un līdz ar jaunu likumprojektu “Pašvaldību likums”.

Tāpat tiks nodrošināta arī lielāka sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā, ministrijā turpinās darbs pie administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas, sniedzot metodisko atbalstu vietvarām.

Liels darbs paveikts digitālās transformācijas reformas ietvaros, tostarp uzsākta visaptveroša centralizācijas reforma un kopumā apzināti mērķi un izaicinājumi, lai digitalizācijas plašāks pielietojums sniegtu pienesumu tautsaimniecībai.

Tāpat šajā laikā būtiski lēmumi pieņemti, lai Latvija kļūtu par videi draudzīgāku un zaļāku valsti, tostarp ir apstiprināts atkritumu apsaimniekošanas plāns turpmākajiem gadiem un rit darbs pie depozīta sistēmas ieviešanas.

Ministra Pleša virzīto reformu pamatā ir visas sabiedrības un katra indivīda intereses- dabas aizsardzība, labāki un pieejamāki valsts un pašvaldību pakalpojumi, kā arī vienlīdzīgas reģionālās attīstības nodrošināšana.

Ministrs Artūrs Toms Plešs( AP!): “Pirmās 100 dienas aizvadītas transformācijas zīmē – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā neesam baidījušies pieņemt drosmīgus lēmumus. Esam turpinājuši reformēt, uzlabot un reorganizēt, lai Latvija pārliecinoši kursētu laikmetam atbilstošā, digitālā un videi draudzīgā virzienā.”

Joprojām viena no nozīmīgākajām ministrijas prioritātēm ir bijusi administratīvi teritoriālās reformas ieviešana.

Pašvaldību reforma iedzīvotājiem un valstij kopumā sniegs būtiskus ieguvumus un nodrošinās līdzsvarotāku reģionālo attīstību, mazinot nevienlīdzības plaisu starp Rīgu un pārējo Latviju un stiprinot sadarbību starp laukiem un pilsētām.

Lielākas pašvaldības iedzīvotājiem nodrošinās augstākas kvalitātes un salīdzināmus pakalpojumus par samērīgām izmaksām neatkarīgi no dzīvesvietas.

Arī šī gada 12. martā, Satversmes tiesa līdz ar spriedumu par pirmo izskatīto lietu saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, kopumā apliecināja VARAM un MK virzītās pašvaldību reformas, tās mērķu, sagatavošanas, konsultāciju un pieņemšanas procesa atbilstību Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai visos būtiskajos aspektos.

Šis tāpat kā Saeimas balsojums par pašvaldību reformas apstiprināšanu ir būtisks lēmums ar paliekošu nozīmi valsts attīstības procesā.

Ministrs Artūrs Toms Plešs( AP!): “Administratīvi teritoriālā reforma, depozīta sistēma, Pašvaldību likums un digitālā transformācija. Atkritumu apsaimniekošana un plastmasas izstrādājumu aizliegums.

Zaļais kurss, ceļš uz klimatneitralitāti un aprites ekonomikas principu iedzīvināšana – šīs un citas iniciatīvas jau pēc būtības ir nozīmīgas reformas, kas transformēs veidu, kā domājam, darām un saimniekojam.”

Lai nodrošinātu administratīvo centru labāku sasniedzamību un mobilitāti jaunajās pašvaldībās, ministrija turpina īstenot autoceļu investīciju programmu.

Investīcijas ceļu infrastruktūrā palīdzēs nodrošināt novadu administratīvo centru labāku sasniedzamību, sekmēs piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un darbavietām.

Kopumā no valsts budžeta jau šogad autoceļu attīstībā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā investēs 91,9 miljonus eiro, bet Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam kopumā ir paredzēts sakārtot ap 900 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu, to attīstībā investējot 300 milj. eiro. No tiem 102 milj.eiro ir ieplānoti Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā.

Jāatzīmē, ka Valsts kontrole savā revīzijā atzinusi, ka autoceļiem piešķirtie papildu līdzekļi pagājušajā gadā, tostarp arī reformas kontekstā atjaunojamajiem ceļiem, kalpoja kā ekonomikas atveseļošanas instruments Covid-19 radītās krīzes apstākļos.

Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai VARAM turpina īstenot valsts aizdevumu programmu pašvaldību investīciju projektiem, šogad šim mērķim paredzēti 150 milj. eiro.

Projektu pieteikumu vērtēšanas pirmajā kārtā atbalstu guva 60 investīciju projekti, to kopējais finansējums ir teju 27 miljoni eiro, no kuriem valsts aizdevuma apmērs ir aptuveni 22,5 miljoni eiro.

Tas šī brīža apstākļos stiprina ekonomiku, tostarp sniedz atbalstu uzņēmējiem, lai spētu saglabāt esošās darba vietas un arī veidotu jaunas darba vietas, tādējādi sekmējot nodarbinātību Latvijas reģionos.

Lai nodrošinātu laikmetam atbilstošu pārvaldību pašvaldībās, ministrijā pabeigts apjomīgs darbs pie likumprojekta “Pašvaldību likums” izstrādes, likumprojekts apstiprināts MK.

Jaunais likumprojekts nodrošinās augstāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā, izmantojot tādus līdzdalības mehānismus kā pagastu padomes, līdzdalības budžets un kolektīvais iesniegums.

Tāpat likumprojekts paredz lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, pilnveidotu kompetenču un funkciju sadali, skaidrāku pašvaldību darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences noteikšanu.

VARAM, strādājot pie jaunā likumprojekta, ņēmusi vērā arī līdzšinējos Satversmes tiesas spriedumus un Valsts kontroles atzinumus, rekomendācijas pašvaldību jautājumos.

Veicot pašvaldību pārraudzības funkciju ministrs ir aktualizējis un cieši uzrauga Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona (AAR) pašvaldību atbildību bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) šķirošanas sistēmas ieviešanā, kā to paredz normatīvie akti.

Pierīgas AAR ietilpst 22 pašvaldības, kurās atkritumu savākšanas sistēmām bija jāuzsāk darbība jau šogad. Salīdzinoši sekmīga BNA dalītās vākšanas sistēmas attīstība panākta tikai 6 pašvaldībās.

Pēc ministrijas veiktās pārbaudes par Ikšķiles novada domes amatpersonu darbībā konstatēto likumos noteikto pienākumu nepildīšanu un normatīvo aktu pārkāpumiem, ministrs Plešs izdeva rīkojumu atstādināt no amata Ikšķiles novada domes priekšsēdētāju Induli Trapiņu.

Lēmums pamatots ministrijas ekspertu konstatētajos pārkāpumos, kur dominē fiksētie korupcijas riski, iespējama nelikumīga un nelietderīga rīcība ar pašvaldības mantu, pašvaldības vadītāja pilnvaru pārsniegšana un patvaļīga lēmumu pieņemšana pretēji sabiedrības interesēm.

Lai iegūtu izvērtējumu par to, cik pašvaldības kā kapitāldaļu turētājas efektīvi, racionāli un ekonomiski pamatoti rīkojas ar pašvaldības līdzekļiem, četrās Latvijas pašvaldībās šogad tiek organizēta ārkārtas finanšu revīzija.

Pašreiz norit finanšu revīzijas Jelgavas novada pašvaldībā un Saldus novada pašvaldībā. Ārkārtas finanšu revīzijā gūtās atziņas kalpos par metodisku pamatu pašvaldībām palīdzēt pilnveidot pašvaldību kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību.

Kā viena no ministra Pleša prioritātēm, stājoties amatā, tika minēta atkritumu apsaimniekošanas reforma. MK 22. janvārī apstiprināts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam.

Tas paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, attīstīt atkritumu apsaimniekošanas institucionālo sistēmu, veidojot spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus un īstenot aprites ekonomikas principus, lai būtiski palielinātu atkritumu pārstrādi un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomus.

Plāns būs pamats investīciju plānošanai atkritumu apsaimniekošanas nozarē, ļaujot izpildīt gan ES prasības, gan izpildīt nacionāli noteikto mērķus.

Lai veicinātu efektīvu atkritumu saimniecību un virzību uz aprites ekonomiku, nodrošināta iespēja diviem sadzīves atkritumu poligoniem saņemt vairāk kā 11 milj. eiro Kohēzijas fonda līdzekļus, lai palielinātu bioloģiski noārdāmo atkritumu lietderīgās pārstrādes iespējas un kopējo pārstrādes iekārtu jaudu Latvijā par vairāk kā 37 tūkstošiem tonnu gadā.

Gada sākumā MK izskatīts informatīvais ziņojums “Par Modernizācijas fonda ieviešanu”, kas ir jauns finanšu instruments, lai atbalstītu investīcijas Latvijas virzībā uz klimata politikas mērķu sasniegšanu.

Latvijai “iezīmētais” Modernizācijas fonda finansējums visā periodā līdz 2030. gadam kopā sasniegs 100-120 milj. eiro (finansējuma apjoms ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas).

Tāpat liels solis sperts plastmasas piesārņojuma un patēriņa samazināšanā. Šonedēļ MK apstiprināts VARAM izstrādātais Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojekts, tā mērķis ir mazināt plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, kā arī veicināt aprites ekonomikas plašāku ieviešanu.

Jaunais regulējums paredz aizliegt vairāku vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu tirdzniecību, tāpat tas paredz virkni citu ierobežojumu plastmasas izstrādājumu apritei, kur ir iespējami videi draudzīgāki risinājumi. Atrunāti arī ražotāju pienākumi kā apsaimniekot preču radītos atkritumus.

Paredzēts, ka šis normatīvais regulējums Latvijā stāties spēkā šī gada 3.jūlijā. Līdz ar šo likumprojektu Latvija pārņem Eiropas Savienības direktīvas prasības samazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku patēriņu un to ietekmi uz vidi, kā arī prasību šādu izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas attīstībai un pilnveidošanai.

Ministrs kā nozīmīgu prioritāti izvirzījis depozīta sistēmas izstrādi un ieviešanu, uzsverot, ka ministrija kopā ar Valsts vides dienestu aktīvi piedalās tā uzraudzības procesā.

Valsts vides dienests šī gada 14.janvārī noslēdza līgumu ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, sistēmai jāuzsāk darbība 2022.gada 1.februārī.

Ministrs uzsver, ka depozīta sistēmas ieviešana ir liels ieguvums Latvijas sabiedrībai, jo tas ne vien paver plašākas iespējas saudzēt dabu un aktīvi piedalīties apkārtējās vides aizsardzībā, bet arī ekonomiski stimulē iedzīvotājus nodot pārstrādājamo dzērienu iepakojumu.

Ministrs Plešs, virzot dabas aizsardzības institucionālo reformu, kā nākamo soli tās īstenošanā definējis dabas izglītības funkcijas stiprināšanu.

Dabas izglītības funkcija jāstiprina, izmantojot VARAM un iestāžu rīcībā esošos resursus, kā arī attīstot jaunus virzienus dabas izglītībā, ministra piedāvātais risinājums ir veidot vienotu tehnoloģiski modernu dabas izziņas iestādi– Dabas centru, kas tiktu balstīts uz Nacionālā Botāniskā dārza, Nacionālā Dabas muzeja un Dabas aizsardzības pārvaldes( DAP) dabas centru bāzes.

Tāpat, veicot īpašu auditu, ministrija nodrošinās efektīvāku DAP darbību kopumā, it īpaši panākot uzlabojumus dabas kontrolē un nekustamo īpašumu apsaimniekošanā.

Saskatot potenciālu Latvijai kļūt par arvien aktuālākā pakalpojuma, proti, klimatneitrāla kino ražošanas galamēŗķi, ministrs gada sākumā parakstīja sadarbības memorandu ar “Latvijas Filmu Servisa Producentu Asociācijas” pārstāvjiem par turpmāku sadarbību, lai Latvijā attīstītu klimatneitrāla kino servisa pakalpojumus.

Tāpat kā prioritāri veicamo reformu ministrs izvirzījis Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras un kopējās pārvaldības centralizāciju valsts sektorā.

Ministrija īstenos šo reformu vairākos virzienos ar mērķi, lai līdzšinējai sadrumstalotajai digitālās politikas praksei ministrija liktu pretī centralizētus lēmumus un koordinētu digitālo politiku, resursu optimizāciju un izmantošanas efektivitāti, tādējādi samazinot izmaksas un racionāli izmantojot finanšu līdzekļus, kā arī radot jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.

Ministrija izstrādājusi “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam”.

Pamatnostādnes izstrādātas ar mērķi identificēt jomas, kurās nepieciešama un tiek plānota rīcība, kā arī iezīmēt turpmāk nepieciešamo rīcību, kuras realizēšana ir atkarīga no iespējām to veikt, balstoties uz turpmākajām budžeta un citu finanšu instrumentu izmantošanas iespējām.

Darbs pie pamatnostādņu izstrādes noslēdzies un projekts nodots sabiedriskai apspriešanai.

Lai sasniegtu digitālās transformācijas un pārvaldības centralizācijas reformā izvirzītos mērķus, jau sagatavots MK noteikumu projekts “Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība”, izvirzot vienādas uzraudzības prasības visiem valsts informācijas sistēmu attīstības projektiem, neatkarīgi no to finansēšanas avota.

Uzsākts darbs pie grozījumiem Valsts informācijas sistēmu likumā, lai nodrošinātu efektīvu visu valsts rīcībā esošo IKT resursu pārvaldību un paplašinātu valsts IKT resursu pārvaldības sfēru.

Ir plānots paplašināt valsts informācijas sistēmas termina tvērumu attiecinot to arī uz pašvaldību un atbalsta sistēmām.

Papildus plānots pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts pārvaldes koplietošanas IKT resursiem nosakot kārtību un kritērijus šo resursu atvēršanai privātajam sektoram.

Ministrijā sagatavots konceptuālais ziņojums “Par jaunu valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas sistēmu”, kas vakar uzsaukts Valsts sekretāru sanāksmē.

VARAM iecerēts būtiski paplašināt esošo Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīklu, lai katrā pagastā un pilsētu mikrorajonos ir pieejams klientu apkalpošanas punkts, kur iedzīvotājs var saņemt klātienes atbalstu par visiem valsts pārvaldes un pašvaldību pakalpojumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI

Līdz 2023. gadam plānots izveidot 587 Valsts un pašvaldības vienotos klientu apkalpošanas centrus – vismaz pa vienam katrā pagastā.

Valsts digitālās izaugsmes veicināšanas virzienā īstenojamās reformas ministrs nosauca kā augstas prioritātes jomu turpmākajā darbā.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 29
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Priecājos, ka vairs nebiju valdībā tajā brīdī.” Pūce par vienu no dumjākajiem valdības lēmumiem 45
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents otro “AstraZeneca” vakcīnas pret Covid-19 devu 15.aprīlī nesaņems 62
20 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Tas ir īpatnējs stāvoklis!” Rācenis par asins recekļu simptomiem pēc vakcinācijas un to, cik šādi gadījumi varētu būt Latvijā 44
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arī Zatleram atlikta otrā pote pret Covid-19. Viņš atklāj, kāpēc 30
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai par atteikšanos vakcinēties pret Covid-19 drīkst atlaist no darba? Komentē zvērināts advokāts 10
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga saņem vakcīnas pret Covid-19 otro devu 10
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Latvijā pamazām kļūs siltāks. Laika prognoze piektdienai
58 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Uzbrukumā futbola aģentam izmantotā automašīna atrasta sadedzināta Mežaparkā 23
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Huawei ieguldīs miljardu dolāru autotehnoloģijās, kuras pārspēšot Tesla
15:00
LE
LETA
Ziņas
Uz Dānijas neizmantotajām “AstraZeneca” vakcīnām cer ne tikai Latvija 2
14:45
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Skapis nav atmiņu klade: 7 padomi, kā ieviest kārtību
14:45
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Leģendārais sportists Useins Bolts ieradies Rīgā 1
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu karaliskajā ģimenē gaidāmas izmaiņas: kādā gadījumā princis Čārlzs varētu nekļūt par karali? 1
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāti 643 jauni Covid-19 gadījumi un 11 sasirgušie miruši
2 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Tas ir īpatnējs stāvoklis!” Rācenis par asins recekļu simptomiem pēc vakcinācijas un to, cik šādi gadījumi varētu būt Latvijā 44
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arī Purvciemā naktī nodedzināts “BMW X5”. Policija atklāj, vai ir saistība ar futbola aģenta slepkavību 1
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Pusgads bez taustāmiem rezultātiem: vai Pāvela Rebenoka slepkavība tā arī paliks neatklāta? Atbild Ralfs Nemiro 5
3 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Taisnās, liektās, neparastās – kā iekārtot skaistas dobes: ainavu arhitektes padomi
36 minūtes
LE
LETA
Ziņas
“Nav neiespējami, ka premjers varētu padzīt vēl vienu veselības ministru.” Politologs skaidro, ar ko riskē Pavļuts 45
6 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
“Nenoliegšu, reizēm vajadzīga drosme…” IDB priekšnieks par amatpersonu noziegumiem, politisko spiedienu, policijas vardarbības problēmu 11
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Mums jau tādu cūku kūti pārdeva!” – Magone taisnojas par bardaku un netīrību savas mājas pagalmā 11
3 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Vīruss ūdeļu sprostos: brīdī, kad beidzot sāk kāpt ūdeļādu cenas, nozare saņem graujošu triecienu 10
7 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Zemes pārdevēji var nezināt un pat neatklāt, vai konkrēto zemes gabalu vispār drīkst apbūvēt. Kur un kā to noskaidrot?
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viena veida vakcīna uz mūžu? Vai cilvēks varēs revakcinēties ar citu Covid-19 vakcīnu, skaidro infektoloģe 25
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Apdzīvo gandrīz visu planētu, ir nikni plēsēji, sastopami arī kanibāli: 7 interesanti fakti par bizbizmārītēm 1
4 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Kurš turpmāk vadīs „Preses klubu”? Saruna ar Aivi Ceriņu 40
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 29
1 diena
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Videonovērošanas video, kur redzama futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība 14
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Aelita un Gastons
4 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Par gripas atgriešanos, Covid-19 un nākotnes universālām vakcinācijām 30
1 diena
PR
Praktiski.lv
Ziņas
VIDEO. Latvijas mežos šobrīd zied skaists, bet ļoti indīgs augs: pētnieki atklājuši, ka tam piemīt pretvēža efektivitāte 9
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķu Māras Upmanes-Holšteines un Goran Gora ģimenei ticis liels pārbaudījums: viņu četrgadīgais dēliņš Ezra slimojis ar smagu slimību 8
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kristīne Misāne: “Viss, kas notiek cietumā, ir nekas, salīdzinot ar to brīdi, kad tev atņem bērnus…” 20
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liktenīgais 9.aprīlis britu karaliskajā ģimenē: nāve un jauns sākums. Kas notika šajā datumā? 2
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
Vakcinācijas biroja maks kļūs liesāks. Par cik eiro saruks Juhņēvičas alga? 53
1 diena