Politiķi neapmierināti! Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtas 12 sūdzības par vēlēšanu rezultātiem 0
Līdz trešdienas vakaram Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) par vēlēšanu rezultātiem saņemtas 12 sūdzības, taču kopējais skaits vēl var pieaugt, jo sūdzību iesniegšana aizvien turpinās, aģentūrai LETA pastāstīja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars.
Viņš paskaidroja, ka sūdzības par vēlēšanu rezultātiem var iesniegt līdz trešdienas plkst.23.59.
Pašlaik zināms, ka Vidzemes partija iesniegusi sūdzību Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Ogres novadā. CVK vērsusies arī “Latvijas attīstībai”, aicinot pārskaitīt balsis Jelgavas novada domes vēlēšanās.
Tāpat zināms, ka partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) vērsusies CVK, apstrīdot pašvaldību vēlēšanu rezultātus Rīgā un aicinot tos atcelt. CVK vērsušies arī politiskā spēka “Pašcieņa”, “Tauta. Zeme. Valstiskums” Rīgas domes deputātu amata kandidāti.
Vēlēšanu rezultātus apstrīdējis arī partiju “Suverēnā vara” un “Apvienība Jaunlatvieši” kopīgajā sarakstā iekļautais kandidāts Raimonds Lejnieks-Puķe. Viņš vēlēšanu rezultātus apstrīdējis pašvaldību vēlēšanās piedzīvoto tehnisko ķibeļu dēļ Jelgavas novadā. Savukārt Latvijas krievu savienības (LKS) saraksta līdere Liepājas pašvaldību vēlēšanās Jeļena Osipova apstrīdējusi vēlēšanu rezultātus Liepājā.
Ceturtdien, 12.jūnijā, paredzēta CVK sēde, kurā tiks skatītas pirmās sešas saņemtās sūdzības. Sēdes beigās tiks lemts par nākamās sēdes izsludināšanu, kurā turpinās skatīt iesniegtās sūdzības.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņojis, ka pašlaik viņa rīcībā ne no valsts drošības iestādēm, ne no citām kompetentām institūcijām nav informācijas, kas liktu apšaubīt vēlēšanu rezultātus vai likumību.
Kā vēstīts, balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās sestdien un naktī uz svētdienu saskārās ar tehniskām problēmām. Problēmas bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.
Tāpat CVK tika pārmestas komunikācijas problēmas gan ar sabiedrību, gan arī vēlēšanu iecirkņiem. Tostarp vienā no iepriekšējās balsošanas dienām CVK paziņoja, ka sistēmai noticis ārējas uzbrukums, bet izrādījās, ka tā nav taisnība. Savukārt vēlēšanu naktī, kad tika piedzīvotas tehniskās ķibeles un balsu skaitīšanu vēlēšanu sistēmā nebija iespējams veikt, iecirkņos ilgāku laiku netika saņemta informācija par to, kā būtu jārīkojas tālāk.
Valsts prezidents iepriekš norādījis, ka vēlēšanu organizēšanā CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) izgāzās, tāpēc jāvērtē amatpersonu atbildība.
Pirms pāris dienām VDAA darbu pārraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre saistībā ar nedienām vēlēšanās no amata atstādināja VDAA direktoru Jorenu Liopu. Savukārt trešdien Bērziņa paziņoja, ka pati atkāpsies.
Tikmēr CVK vadītāja Kristīne Saulīte trešdien pirms iztaujāšanas Saeimas komisijā informēja, ka atkāpsies no amata, bet pēc komisijas norādīja, ka vēl par to domā.
Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs pirmdien žurnālistiem pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes sacīja, ka pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo.
Komentējot balsu skaitīšanu vēlēšanās, domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, kura vēlēšanās piedalījās kā novērotāja aģentūrai LETA pauda, ka tas, kā notika “par” un “pret” atzīmju skaitīšana vēlēšanu zīmēs, bija zem katras kritikas, un kļūdīšanās nav izslēdzama – netika ievērots “četru acu” princips, un instrukcija, ko šim gadījumam bija sagatavojusi CVK, nebija īstenojama reālajā dzīvē.
Līdztekus viņa norādīja, ka, ņemot vērā situāciju, kas svētdienas naktī izveidojās lielākajā daļā vēlēšanu iecirkņu, cilvēkam, kas būtu gribējis kādam kandidātam pieskaitīt lielāku atbalstu vai kādam kandidātam šo atbalstu samazināt, tas teorētiski bijis ļoti viegli izdarāms.
Atsevišķās pašvaldībās daži politiskie spēki jau apstrīdējuši vēlēšanu rezultātus.
