Latvijā
Izglītība

Prasības skolām: iepriekš pieņemtās nav stājušās spēkā, kad top jaunas0


Premjers Krišjānis Kariņš un izglītības ministre Ilga Šuplinska
Premjers Krišjānis Kariņš un izglītības ministre Ilga Šuplinska
FOTO: Valsts kanceleja

Iezīmēta ceļa karte vidusskolu tīkla sakārtošanai – tā valdības atbalstīto informatīvo ziņojumu “Par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu” sauc premjers Krišjānis Kariņš.

Tikmēr pašvaldību un skolotāju arodbiedrības pārstāvji bažījas, ka šis ziņojums rada vēl lielākas neskaidrības, kādas tad prasības valsts grasās izvirzīt pašvaldībām.

Gan Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, gan arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga valdības sēdē norādīja, ka šī gada augustā stāsies spēkā vēl iepriekšējās valdības pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās vidusskolu pedagogu darba samaksas finansēšanā un kuros ir noteikts, ka valsts pilnībā finansē skolotāju algas tad, ja vidusskola atbilst kvalitātes un skolēnu skaita kritērijiem.

Tajos valsts prasītais minimālais skolēnu skaits atšķiras no informatīvajā ziņojumā piedāvātā. Piemēram, iepriekšējās valdības pieņemtajos noteikumos augstākā skolēnu skaita latiņa – vismaz 120 skolēni 10. līdz 12. klasē – prasīti visām republikas nozīmes pilsētām, reģionālajiem attīstības centriem un Pierīgas novadiem, taču IZM piedāvājumā, kas pausts ziņojumā, īpaši izceltas četras valsts lielākās pilsētas: Rīga, Jelgava, Daugavpils un Liepāja, kur minimālais skolēnu skaits prasīts nu jau no 120 līdz 150.

Savukārt citas republikas pilsētas ziņojumā iekļautas administratīvo attīstības centru un Pierīgas novadu grupā, kur minimālais vidusskolēnu skaits noteikts 90 līdz 120. Lauku vidusskolās noteikumi ļāva būt tikai 33 skolēniem 10 līdz 12.klasē, bet ziņojumā ietvertā prasība paģēr vismaz 40 skolēnus.

I.Vanaga un I. Dundure teica, ka, pašvaldībām, lemjot par skolu tīkla kārtošanu, nu neesot skaidrs, pēc kurām prasībām vadīties, tāpēc labākt atlikt jau pieņemto valdības noteikumu stāšanos spēkā.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atbildēja, ka skaidrāki lēmumi par pārmaiņām skolu tīklā un to finansēšanā varētu būt martā, tad arī tiks lemts, ko darīt ar iepriekšējās valdības pieņemtajiem noteikumiem.

Ministre solīja, ka martā būs gatavs jauns skolu finansēšanas modelis, arī tas palīdzēšot skaidrāk secināt, kādas tad tieši prasības jāizvirza attiecībā uz skolēnu skaitu.

Ziņojumā secināts, ka gandrīz puse Latvijas vidusskolu neatbilstu skolēnu skaita prasībām, ja stātos spēkā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ieteiktais minimālais skolēnu skaits.

I. Šuplinska gan norādīja, ka skolēnu skaits nebūs vienīgais kritērijs, kas noteiks, vai valsts turpinās finansēt vidusskolas klases vai nē. Jau iepriekš pieņemtie noteikumi paredzēja, ka tiks vērtēta skolu atbilstība gan kvantitātes, gan kvalitātes kritērijiem.

No I. Šuplinskas teiktā varēja saprast, ka attiecībā uz minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs, IZM jau tagad ir pielaidīgāka nekā vajadzētu. Proti, pilnvērtīgi nodrošināt tā sauktos mācību priekšmetu izvēles grozus pēc jaunā izglītības satura ieviešanas varēšot tikai skolas, kur 10. līdz 12. klasē mācās vismaz 90 bērni un ir vismaz divas paralēklases. Tātad patlaban plānotais minimālais skolēnu skaits pieļaus, ka daļā skolu pilnvērtīgi jauno saturu nodrošināt nevarēs.

I.Dundure toties atsaucās uz jaunā satura izstrādātāju – projekta „Skola2030” ekspertu viedokli – un iebilda, ka jaunā satura nodrošināšanai pietikšot jau ar 45 skolēniem, tikai izvēles grozu tad būšot mazāk.

Visus iebildumus pret IZM ziņojumu I. Dundure gan nevarēja paust, jo viņu pārtrauca un sāka steidzināt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, par ko I. Vanaga pēc tam sacīja, ka diskusija ievirzījusies tādā gultnē, ka „kāds ir gudrs, bet kāds ne tik gudrs”.

Par to, kādas iespējas sakārtot skolu tīklu savā teritorijā redz pašas vietējās varas, I. Šuplinska jau apspriedusi ar 93 no 119 Latvijas pašvaldību pārstāvjiem un janvārī šīs tikšanās varētu noslēgties.

Saistītie raksti

Kaut ziņojumā bija teikts, ka vienu no lielākajiem šķēršļiem vidusskolu skaita samazināšanai pašvaldības min slikto ceļu un skolēnu transporta stāvokli, I. Šuplinska pauda viedokli, ka lielākais šķērslis patiesībā ir vēlme uzturēt līdzšinējo skolu ēku infrastruktūru un darbinieku skaitu. Viņa arī norādīja, ka skolēnu skaits vidusskolas klasēs nebūs vienīgais kritērijs.

K. Kariņš piebilda, ka sabiedrībai jāsaprot – lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, nepieciešamas pārmaiņas.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Atceļ lēmumu par atbalstu dabasgāzes termināļa būvniecībai Skultes ostā 2
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 krīzei mazinoties, ar robežu atvēršanu Latvijai steigties nevajadzētu 1
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Ušakovs pārsūdzēs tiesas spriedumu
4 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Lieldienu laikā ciemošanās ir aizliegta 2
2 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
Parādījušās šaubas, vai Rīgas domes vēlēšanas vispār varētu notikt arī rudenī
51 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Konkursu par finansējumu Covid-19 skarto mediju atbalstam varētu izsludināt jau rīt 1
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī vislielākais Covid-19 inficēto skaita pieaugums Rīgā 2
3 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
No liela ieguvuma reģionam līdz lielai bēdai saulkrastiešiem. Kā vērtēt atcelto atbalstu “Skulte LNG terminal” projektam?
16 minūtes