“Priekšā grūti laiki, jo aug ne tikai degvielas cenas, bet atkal augšā ir euribor,” latvieši novērojuši; eksperti izstāsta patiesību
0
“Visi cilvēki šausminās, ka degvielas cenas šorīt “Neste” bija 2,17 laikam par dīzeli, bet pats iespaidīgākais, ka euribor iet atkal augšā – 2,58 par pusgadu un kuru katru brīdi Eiropas centrālā banka atkal palielinās likmes, tā kā priekšā atkal grūti laiki un nekas neliecina, ka drīz kaut kas atkal uzlabosies!” iedzīvotājs izsaka savas domas video.
@mazliet.par.mums
Eiropas Centrālā banka (ECB) nevilcināsies ar procentu likmju palielināšanu, ja būs risks, ka gaidāmais enerģijas cenu pieauguma izraisītais inflācijas kāpums varētu būt ilgstošs, paziņojis ECB padomes loceklis, Slovākijas centrālās bankas prezidents Peters Kažimīrs, pirmdien vēsta aģentūra “Reuters”.
ECB ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes. ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.
Šīs likmes ir spēkā kopš 2025. gada 11. jūnija.
“Mums nav daudz iespēju ietekmēt inflācijas kāpumu turpmākajos mēnešos. Taču, ja secināsim, ka pastāv būtisks risks inflācijai ilgstoši saglabāties virs mūsu mērķrādītāja, mēs rīkosimies atbilstoši stingri, lai atkal samazinātu inflāciju līdz mūsu mērķrādītājam,” blogā raksta Kažimīrs.
Inflācija eirozonā, kas pēdējā gada laikā ir bijusi 2% mēķrādītāja līmenī, saskaņā ar ECB optimistiskāko scenāriju šogad varētu pieaugt līdz 2,6% un nākamgad atgriezties pie 2%. Savukārt pesimistiskajā scenārijā tiek prognozēts, ka inflācija turpmākajos gados saglabāsies virs 2%, jo enerģētikas krīze ietekmēs citu preču un pakalpojumu cenas.
“Daudziem vēl joprojām ir spilgtā atmiņā gadi, kad valdīja augsta inflācija. Daudziem uzņēmumiem slieksnis cenu paaugstināšanai tagad varētu būt zemāks. Mājsaimniecības varētu agrāk sākt pieprasīt augstākas algas,” konstatē Kažimīrs.
Valdības bieži vien cenšas mazināt iedzīvotājiem radīto slogu, taču šādi pasākumi reti kad ir pagaidu, pielāgoti un mērķtiecīgi, tāpēc valdību iejaukšanās, visticamāk, vēl vairāk saasinās inflāciju un paildzinās cenu pieaugumu, skaidro ECB padomes loceklis.
Savukārt, “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš informēja, ka Latvijā hipotekāro kredītu portfelis 2025. gada nogalē bija 5,5 miljardi eiro, kas ir zemākais starp Baltijas valstīm, kur mājokļu kreditēšanas tirgus ir vismaz 2,5 reizes lielāks – Igaunijā nedaudz virs 13 miljardiem eiro, bet Lietuvā virs 15 miljardiem eiro.
Strautiņš skaidroja, ka patlaban situācija ekonomikā mājokļa iegādes izvērtēšanai ir salīdzinoši labvēlīga – algas turpina augt, iedzīvotāju noskaņojums pakāpeniski uzlabojas un tirgū palielinās jauno projektu piedāvājums.
Ekonomists norādīja, ka pērn līdz ar EURIBOR likmju samazināšanos un nostabilizēšanos 2% robežās kreditēšana aktivizējās.
Patlaban saglabājas nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas un ģeopolitikas attīstību, kas var īslaicīgi likt izjust piesardzību, sacīja Strautiņš, piebilstot, ka mājsaimniecību kreditēšanas loma Latvijas ekonomikā joprojām ir ļoti zema salīdzinājumā ar Eiropu, tāpēc kreditēšanas potenciāls Latvijā joprojām ir augsts.
“Luminor Bank” pārstāvji atzīmēja, ka lielākā daļa mājokļu kredītu Latvijā joprojām tiek izsniegta īpašumu iegādei Rīgā, kur notiek 56% no visiem darījumiem. Arvien skaidrāk iezīmējas tendence iedzīvotājiem pārcelties uz Pierīgu, kur ar bankas aizdevumu iegādāti 23% mājokļu. Īpaši pieprasītas ir tādas vietas kā Mārupes novads, Ropažu novads un Ķekavas novads, kamēr aktivitāte Rīgas centrā saglabājas mērena. Savukārt reģionos izsniegts nedaudz vairāk kā katrs piektais mājokļa kredīts, un lielākā interese par īpašumiem vērojama Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Ogrē, Siguldā un Jūrmalā.
Par šo tēmu gada sākumā TV24 izteicās arī Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis un risku direktors, komentējot, kādēļ ECB likmju samazināšanu paredz vasarā, bet ne ātrāk?
“Īsā, tehnokrātiskā atbilde tam, kāpēc procentlikmes ir tik augstas, ir jāprasa ECB, Lagardai, bankas pārstāvjiem gan tur, gan šeit Latvijā, – tas nav tas, ko lemj komercbankas savā pusē un par ko komercbankām ir vara. Tā ir tā tehnokrātiskā atbilde,” viņš norāda.
Savukārt, runājot par atbildi pēc būtības, viņš saka, ka gaidas par procentlikmju samazināšanos ir jau iestrādājušās tirgos. Euribor likme, kas ir par pamatu cenām, ko maksājam par saviem hipotekārajiem kredītiem, jau ir samazinājusies, skaidro speciālists.
Kā piemēru Danusēvičs piesauc vidējo temperatūru, ja sešu mēnešu periodā tā bija virs 4% nesen, tad tagad ir 3,9% un zemām, lūzuma punkts ir jau noticis, likmes sākušas samazināties.
“Straujāk, protams, tās kritīs tad, kad Latvijas banka ar Mārtiņu Kazāku un Kristīni Lagardu Frankfurtē lems par procentlikmju samazināšanu. To nelems šeit bankas uz vietas,” atgādina eksperts.
