Putinam pietuvinātie Venēcijas biennāles kuratori braukā pa Eiropu bez kādiem ierobežojumiem 0
Līdz 9.maijam, kad startēs prestižākais laikmetīgās mākslas notikums – Venēcijas biennāle, palicis nepilns mēnesis. Kamēr Eiropas, arī Latvijas ministri, skaļi pauž sašutumu par agresorvalsts dalību šajā forumā, Krievijas paviljona darbību kūrē Putinam pietuvinātais Mihails Švidkojs un ārlietu ministra Sergeja Lavrova meita, kuri abi nav Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Nav arī dzirdēts, ka mūsu ārlietu ministre būtu iesniegusi Ministru kabinetā projektu par starptautisku sankciju ierosināšanu pret viņiem.
Kremlim kultūra, tāpat kā sports, ir tikai viens no veidiem, kā leģitimizēt režīmu ārvalstīs. Pateicoties Krievijas sporta ministra, “Z” patriota Mihaila Degtjareva atbrīvošanai no ES sankcijām, kam piekrita arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, Milānas-Kortīnas paralimpiskajās spēlēs plīvoja agresorvalsts karogi un skanēja tās himna. Bez Degtjarevam dotās iespējas brīvi braukāt pa Eiropas valstīm un izdarīt spiedienu uz starptautiskajām sporta federācijām, tostarp uz Starptautisko Paralimpisko komiteju, tas diezin vai būtu iespējams.
Tagad pienākusi kārta mākslai. Arī šoreiz noteicošā loma ir Putinam pietuvinātām personām, no kurām “pirmā vijole” Venēcijas biennālē uzticēta viņa kultūras padomniekam Mihailam Švidkojam, cilvēkam, kurš nekad nav slēpis savu atbalstu ne Putina politikai, ne arī karam Ukrainā. Švidkoju mēdz dēvēt arī par Krievijas “maigās varas” arhitektu ārzemēs, tāpat viņš kara kontekstā paziņoja, ka esot brīdinājis ukraiņus par krievu valodas aizlieguma sekām, bet viņiem neesot “pieticis prāta” to saprast. Švidkojs arī aicināja Krievijas varas iestādes atkal ieviest cenzūru, viņa atbildības lokā ir Krievijas tēls un reprezentācija ārzemēs, citiem vārdiem – “lielā propaganda”.
Krievijas paviljona kuratore Anastasija Karņejeva ir Nikolaja Volobujeva, bijušā Federālās drošības dienesta (FSB) ģenerāļa, pašreizējā Krievijas valsts aizsardzības uzņēmuma “Rostec” izpilddirektora vietnieka, meita. Kopā ar Karņejevu izstāžu organizēšanas biznesā piedalās Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova meita Jekaterina Vinokurova. Lai arī Lavrova meita kā Krievijas politiķa ģimenes locekle ir ASV sankciju sarakstā, Eiropas Savienības sankcijās viņas vārda, tāpat kā Mihaila Švidkoja vārda nav. Par to ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Skatuve kara noziegumu attaisnošanai
Dažas dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, biennāle, kas ir viena no Itālijas nozīmīgākajām kultūras iestādēm, nosodīja agresiju un aizliedza piekļuvi tā gada pasākumam ikvienam, kas saistīts ar Kremli. Lai gan Krievijai nekad oficiāli netika liegta dalība, agresorvalsts nepiedalījās biennālē arī 2022. un 2024. gadā. Kas pēkšņi ir mainījies? Kā theguardian norādīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha un kultūras ministre Tetjana Berežna, biennāles nostājas maiņa ir nesaprotama, ņemot vērā tās iepriekšējo iebrukuma nosodījumu. Kopējā paziņojumā viņi pauda, ka Venēcijas biennāle nedrīkst kļūt par vietu, kur “balināt kara noziegumus”, ko Krievija turpina izdarīt pret Ukrainas iedzīvotājiem un viņu kultūras mantojumu.
Krievijas lēmums rīkot izstādi Venēcijā ir izpelnījies kritiku ne vien no Ukrainas māksliniekiem, bet arī Krievijas disidentiem, tostarp panku protesta kolektīva “Pussy Riot”, kas to nosauca par “nopietnu triecienu Eiropas drošībai,” raksta theartnewspaper.com. “Pussy Riot” savā facebook ierakstā norāda: “Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kultūras “mīkstā vara” ir kļuvusi par daļu no Krievijas militārās doktrīnas un hibrīdkaru instrumentu.”
Arī mākslas kritiķis no Ukrainas Konstantīns Dorošenko laikrakstam “The Art Newspaper” pauž: “Formāts, ko Krievijas Federācija plāno prezentēt forumā, demonstrē klasisku koloniālu pieeju valstu un tautu attēlošanai, eksotizējot un marginalizējot tās saistībā ar modernitāti.”
Ukraiņi: nebalināsim kara noziegumus
37 Eiropas Parlamenta deputāti aicinājuši Eiropas Komisiju un ES Padomi apturēt ES finansējumu Venēcijas biennāles fondam. Cita starpā tajā aicināts uzsākt formālu sankciju atbilstības izvērtēšanu attiecībā uz personām, kuratoriem, komisāriem un organizācijām, kas iesaistītas Krievijas paviljona organizēšanā vai finansēšanā. Deputāti norāda, ka Krievijai, uz kuru attiecas plašas ES sankcijas attiecībā uz tirdzniecību, precēm un pakalpojumiem, nedrīkstētu atļaut piedalīties pasākumā, ko finansē Eiropas nodokļu maksātāju nauda. Tomēr jāņem vērā, ka vēstuli parakstījušo deputātu kopskaits ir neliels – tikai 37 eiroparlamentārieši no 720 Eiropas parlamentā pārstāvētajiem deputātiem.
Krievijas dalību pēc Latvijas kultūras ministres Agneses Lāces iniciatīvas pirms nepilna mēneša kopīgā paziņojumā aicināja pārskatīt arī 25 Eiropas valstu kultūras un ārlietu jomas ministri, uzsverot, ka starptautiskās kultūras platformas nedrīkst izmantot militāras agresijas leģitimizēšanai un starptautisko sankciju sistēmas graušanai.
Tiesa, cerības, ka ar publisko nosodījumu izdosies ko panākt, ir ļoti vājas. Pagaidām Venēcijas biennāles organizatori ir pasnieguši dāvanu Kremlim, kurš visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas atgriezties starptautiskajā apritē.
Nobeigumā vēl kāds interesants fakts. Krievijas paviljona ēku Džardīni, ko projektēja arhitekts Aleksejs Ščusevs un kas tika pabeigta 1914. gadā, saskaņā ar Konstantīna Dorošenko teikto, “sākotnēji tika uzcelta par [ukraiņu] mecenāta Bogdana Hanenko naudu”.
