“Atkal un atkal nākas darba apģērbu pirkt par savu naudu.” Uvis neapmierināts ar darba devēja rīcību, bet vai likums ir viņa pusē? 0
Ļoti daudzi no mums strādā jomās, kur nepieciešams darba apģērbs. Ir darbi, kuros apģērbs nolietojas ātri – tas izbalē, saplīst, zaudē savu kvalitāti. Un ne jau tāpēc, ka tas būtu nekvalitatīvs, bet gan tāpēc, ka darba raksturs ir ļoti specifisks. Šādos brīžos rodas pavisam loģisks jautājums – vai darba apģērbs ir darbinieka personīgs izdevums, vai tomēr darba instruments, par kuru jāgādā darba devējam? Kur beidzas darbinieka atbildība un sākas darba devēja pienākumi?
Šis jautājums nav tikai teorētisks. Ar mūsu redakciju sazinājās Uvis, kurš ikdienā strādā par baseinu meistaru.
“Ikdienā regulāri saskaros ar hloru, kas bojā apģērbu, tas ātri kļūst caurs un plankumains. Darba devējs reizi gadā nopērk darba apģērbu, taču tas kalpo īsu laiku. Ne tikai man, arī kolēģiem, jo hlors ir hlors… Atkal un atkal nākas darba apģērbu pirkt par savu naudu,” stāsta Uvis, kuram radies jautājums, ko šādās situācijās nosaka likums?
Vai tas ir pieņemami, ka Uvim no savas kabatas jāmaksā par darbam nepieciešamo?
Lai viestu skaidrību, sazinājāmies ar Valsts Darba inspekcijas (VDI) pārstāvjiem.
Skaidro Dace Stivriņa, VDI klientu nodaļas vadītāja: “Saskaņā ar Ministru kabineta 20.08.2002. noteikumiem Nr. 372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus” individuālie aizsardzības līdzekļi ir ierīces, iekārtas, sistēmas un izstrādājumi, tai skaitā darba apģērbs un apavi, kurus nodarbinātais valkā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savu drošību un veselību no viena vai vairāku darba vides faktoru iedarbības.
Darba devējs, novērtējot darba vides riskus atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba vides iekšējās uzraudzības kārtību, nosaka tos darba vides riska faktorus, kuru novēršanai vai samazināšanai lietojami aizsardzības līdzekļi. Izvēloties aizsardzības līdzekļus darba vides riska faktoru novēršanai vai samazināšanai, darba devējam, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret attiecīgo darba vides faktoru, jānosaka aizsardzības līdzekļu nepieciešamos raksturlielumus.
Tādejādi tas, vai darbiniekam ir jāizsniedz kāds konkrēts individuālās aizsardzības līdzeklis, tajā skaitā darba apģērbs, ir konstatējams saskaņā ar darba vietā veikto darba vides riska novērtējuma dokumentāciju un tajā noteiktajiem darba aizsardzības pasākumiem darba vidē pastāvošo darba vides faktoru novēršanai vai samazināšanai.
Ja konkrētajā situācijā darba apģērbs atzīstams par individuālo aizsardzības līdzekli, tad atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumiem darba devējam bez maksas jānodrošina nodarbinātos ar aizsardzības līdzekļiem, veicot pasākumus, kas nodrošina aizsardzības līdzekļu uzturēšanu darba kārtībā un atbilstību higiēnas prasībām saskaņā ar ražotāja instrukcijām (piemēram, aizsardzības līdzekļu glabāšanu, pārbaudi, tīrīšanu, dezinfekciju, remontu).
Tātad, ja darba apģērbs nolietojas vai tiek bojāts, tas ir jānomaina darba devējam pret jaunu. Šādā situācijā darbiniekam nav jāpērk pašam jauns darba apģērbs.
Savukārt, ja darba apģērbs nav paredzēts nodarbinātā drošības vai veselības aizsardzībai pret darba vides faktoru iedarbību, tas nav uzskatāms par individuālo aizsardzības līdzekli un nav attiecināma iepriekš minētās prasības.”
Vai arī tev ir bijusi līdzīga pieredze – darba apģērbs nolietojas darba dēļ, bet jauns jāiegādājas par saviem līdzekļiem?
