Putins, Tramps un pasaules sadalīšana: vai Kremļa vervētājs iejauksies globālajā varas spēlē? 18
Vai Putins varētu piespiest Trampu dalīt pasauli pēc saviem noteikumiem?
“Bez šaubām, misijas apziņa viņam ir, ļoti ambicioza un bez reāla seguma. Kad Putins mācījās augstskolā viņam bija teicama atzīme vienā priekšmetā – vervēšanā. To viņš izmantojis vienmēr pret visiem. Viņš to māk. Bet ir viena cita lieta, vai Ķīna to vispār pieļaus? Jo Ķīna domā, kā dalīs pasauli ar Ameriku, nevis kā Krievija to darīs,” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” atbild Valdis Zatlers, Valsts prezidents (2007-2011).
Daudzi Krievijas karavīri uzskata, ka pamiers pašreizējās frontes līnijās būtu neveiksme, norādot uz nacionālistisku neapmierinātību, ar ko Kremlim varētu nākties saskarties, pieņemot miera vienošanos, par to plašāk raksta nytimes.com.
Diplomātiskajos manevros ap karu Ukrainā daudzi ukraiņi un viņu Eiropas sabiedrotie ir apsūdzējuši ASV prezidentu Donaldu Trampu par pārāk lielu piekāpšanos Kremlim, lai panāktu ātru miera vienošanos. Taču no Krievijas bunkuriem un militārajām slimnīcām situācija izskatās pavisam citāda.
Daudziem Krievijas karavīriem un viņu nacionālistiskajiem atbalstītājiem miera priekšlikumi no Vašingtonas ir tālu no saprotamā. Intervijās 11 Krievijas karavīri, kuri pašlaik karo vai ir karojuši Ukrainā, pauda dziļu skepsi pret diplomātiskajiem centieniem, kas piektdien, 2025. gada 16. maijā, Stambulā noveda pie pirmajām tiešajām miera sarunām trīs gadu laikā, taču tās bija īsas un nedeva būtiskus rezultātus.
Diplomātiskajos manevros ap karu Ukrainā daudzi ukraiņi un viņu Eiropas sabiedrotie ir apsūdzējuši ASV prezidentu Donaldu Trampu par pārāk lielu piekāpšanos Kremlim, lai panāktu ātru miera vienošanos. Taču no Krievijas bunkuriem un militārajām slimnīcām situācija izskatās pavisam citāda.
Daudziem Krievijas karavīriem un viņu nacionālistiskajiem atbalstītājiem miera priekšlikumi no Vašingtonas ir tālu no saprotamā. Intervijās 11 Krievijas karavīri, kuri pašlaik karo vai ir karojuši Ukrainā, pauda dziļu skepsi pret diplomātiskajiem centieniem, kas piektdien, 2025. gada 16. maijā, Stambulā noveda pie pirmajām tiešajām miera sarunām trīs gadu laikā, taču tās bija īsas un nedeva būtiskus rezultātus.
Intervijas sniedz retu ieskatu Krievijas militārajā morālē, uzsverot iekšpolitiskos izaicinājumus, ar kuriem Putinam nāktos saskarties, ja viņš izvēlētos izbeigt karu ar nosacījumiem, kas neatbilst viņa maksimālistiskajiem mērķiem.
Karavīru prasības liecina, ka Putina pārsteidzīgā četru Ukrainas reģionu aneksija kara sākumā ir ierobežojusi viņa pašreizējās iespējas sarunās, jo ievērojama sabiedrības daļa jebkuru mazāku ieguvumu uzskatītu par sakāvi.
“Mēs cīnāmies par to, ko mums solīja,” teica kāds leitnants, kurš atveseļojas no ievainojumiem Maskavas slimnīcā. “Ja Kremlis piekāpsies, tas būs nodevība pret mums.”
Šāda attieksme atspoguļo Kremļa propagandas ietekmi, kas gadiem ilgi ir uzturējusi naratīvu par Krievijas “vēsturisko tiesību” atjaunošanu uz Ukrainas teritorijām. Tomēr karavīri atzīst arī kara radīto nogurumu.
“Cilvēki ir izsmelti, bet neviens negrib atzīt, ka mēs zaudējam,” sacīja kāds kareivis no Luhanskas frontes. Šī pretruna starp nogurumu un vēlmi turpināt cīņu rada sarežģītu situāciju Putinam, kuram jābalansē starp militāro spiedienu un iekšpolitisko stabilitāti.
