“Rada virkni dzīvībai bīstamu situāciju!” Vaira satraukta par bērniem velosipēdistiem; atbildīgās iestādes skaidro noteikumus un sniedz padomus
0
Latvijā braukšanas kultūra nav labā līmenī. Neskaitāmas avārijas, neskaitāmi mirušie un ievainotie. Šogad bojā gājušas jau 23 personas, bet smagi cietušas – 56 personas.
Pavasaris un vasara ir laiks, kad ceļu satiksmē varam novērot daudzus riteņbraucējus. Starp tiem arī paši mazākie. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, šogad jau 22 bērni ar velosipēdiem ir iekļuvuši ceļu satiksmes negadījumos. No tiem 15 guvuši ievainojumus. Pēdējā reize, kad bērns gājis bojā, vadot velosipēdu, ir 2014. gadā. Kopumā ar velosipēdu ceļu satiksmes negadījumos šogad cietuši 66 velosipēdisti.
Arī LA.LV lasītāja Vaira aktualizē tēmu par velosipēdu vadītājiem bērniem. Viņa vēstulē redakcijai raksta: “Man ir jautājums par mazajiem velosipēdistiem, kas vēl nav sasnieguši 10 gadu vecumu, tātad tiem nav velosipēda vadīšanas tiesību. Brauc viņi ar velosipēdiem bez vecāku klātbūtnes. Ceļu satiksmes noteikumus viņi nezina, radot virkni dzīvībai bīstamu situāciju. Tā kā pēc Latvijā spēkā esošiem noteikumiem viņi nedrīkst atrasties uz ielas, man rodas jautājums vai tiešām skolu vadība drīkst akceptēt, ka šādi vienaldzīgu vecāku bērni brauc uz skolu ar velosipēdiem? Ja bērniem ir bezatbildīgi un vienaldzīgi vecāki, tad kurām iestādēm tomēr būtu jāizstāv šo bērnu tiesības?”
Lai noskaidrotu, kādi ir noteikumi, bērniem braucot ar velosipēdu, un ko būtu ieteicams vecākiem pārrunāt ar bērniem vasaras sākumā, lai tie droši varētu piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu, jautāju Valsts policijai un CSDD.
Kā norāda gan VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” Komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters, gan Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Bagdone, Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 24. panta 4. daļu piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu patstāvīgi personai vecumā no 10 līdz 17 gadiem atļauts, ja tai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, velosipēda vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav nepieciešamas.
Piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu pilngadīgas personas pavadībā pa ietvēm, velosipēdu ceļiem un citām vietām ceļu satiksmē, kur atļauta tikai velosipēdu un gājēju kustība, bērniem atļauts neatkarīgi no to vecuma, bet pa brauktuvi — no septiņu gadu vecuma. Dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos un vietās, kur nebrauc mehāniskie transportlīdzekļi, bērniem neatkarīgi no to vecuma piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu atļauts patstāvīgi.
Bērni, kuri vēl nav sasnieguši 10 gadu vecumu, ar velosipēdu uz skolu nedrīkst doties vieni paši. L. Bagdone dalās arī ar statistikas datiem – 2025.gadā šajā sakarā bijuši 29 administratīvie pārkāpumu procesi, bet 2026.gadā līdz 29.aprīlim – 2 administratīvie pārkāpumu procesi.
Padomi vecākiem
“Valsts policija aicina vecākus, sākoties aktīvākai riteņbraukšanas sezonai, īpašu uzmanību pievērst tam, lai bērni ne tikai prot braukt ar velosipēdu, bet arī saprot, kur un kā viņiem ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē. Būtiski ir pareizi izskaidrot noteikumus – bērni neatkarīgi no to vecuma braukt ar velosipēdu patstāvīgi drīkst – dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos un vietās, kur nebrauc mehāniskie transportlīdzekļi.
Savukārt, lai bērns vecumā no 10 līdz 17 gadiem varētu patstāvīgi piedalīties ceļu satiksmē arī citās vietās, viņam nepieciešamas velosipēda vadīšanas tiesības. Vienlaikus vecākiem jāzina, ka bērni neatkarīgi no vecuma drīkst pārvietoties ar velosipēdu pieaugušā pavadībā pa ietvēm, velosipēdu ceļiem un citām vietām, kur atļauta gājēju un velobraucēju kustība.
Līdz ar to sarunās ar bērniem svarīgi ne tikai uzsvērt drošības jautājumus, bet arī skaidri iezīmēt atļautās pārvietošanās vietas. Bērnam jāsaprot, kāpēc ietve vai velosipēdu ceļš ir drošāks par brauktuvi, kā arī tas, ka pat tad, ja viņš prot braukt, tas automātiski nenozīmē, ka drīkst to darīt jebkurā vietā. Vienlaikus jāizrunā arī pamatprincipi drošai uzvedībai – pirms ielas šķērsošanas – apstāties un pārliecināties par drošību, ievērot luksoforu signālus un ceļa zīmes, kā arī izvairīties no pēkšņiem un neparedzamiem manevriem.
Ne mazāk būtiska ir arī bērna redzamība un ekipējums – vecākiem jāatgādina par aizsargķiveres lietošanu un jāpārliecinās, ka velosipēds ir tehniskā kārtībā, aprīkots ar bremzēm, atstarotājiem un nepieciešamības gadījumā arī apgaismojumu. Tāpat ieteicams izvēlēties spilgtu vai atstarojošu apģērbu, kas palīdz citiem satiksmes dalībniekiem laikus pamanīt velobraucēju. Sarunās jāuzsver arī uzmanības noturēšana – braukšanas laikā nedrīkst lietot telefonu vai klausīties skaļu mūziku austiņās, jo tas būtiski samazina spēju reaģēt uz apkārt notiekošo.”
Savukārt CSDD uzvser šādus punktus:
- “iela nav rotaļu laukums. Tiešā brauktuves tuvumā, rotaļāties nevajadzētu. Īpaši svarīgi to atcerēties dzīvojamās zonās, arī daudzstāvu māju pagalmos. Šajās vietās gājējiem un velosipēdistiem ir ļauts pārvietoties pa brauktuvi visā tās platumā, tomēr tas nenozīmē, ka uz brauktuves var spārdīt bumbu vai taisīt trikus ar velosipēdu, tā traucējot transportlīdzekļu braukšanu. Spēlēm un trikiem ir rotaļu laukumi – izmantojiet tos.
- ievērot noteikumus. Tie vasarā netiek atcelti. Arī vasarā ielu drīkst šķērsot tikai pie zaļās gaismas un pa gājēju pāreju, arī vasarā, lai, cik karsta nebūtu diena, velosipēdistam ķivere ir jāliek galvā, nevis jāuzkarina uz stūres. Dodoties ārpus pilsētas, svarīgi arī atcerēties, ka satiksmes noteikumi ir spēkā arī laukos. Pieņēmums, ka, pārvietojoties pa nomaļiem lauku ceļiem, nav jāzina noteikumi, ir bīstams. Mainoties videi, mainās arī apdraudējumi un riski. Ārpus pilsētas bieži vien nav nedz ietves, nedz velosipēdu ceļa, tātad jābūt uzmanīgiem pārvietojoties pa nomali vai brauktuves malu. Braucot pa grants ceļu, jāņem vērā, ka putekļu un ceļmalas krūmu dēļ var būt samazināta redzamība, garāmbraucošie var pacelt akmeņus no ceļa.
- būt pieklājīgiem un atbildīgiem satiksmes dalībniekiem. Vasara ir aktīvās atpūtas laiks, kad satiksme mainās. Īpaši tas jūtams pilsētās, kur satiksmes intensitātei samazinoties, pieaug transportlīdzekļu (pārvietošanās līdzekļu) daudzveidība. Uz ielām ir daudz vairāk divriteņu transporta – motocikli, mopēdi, elektroskrejriteņi, velosipēdi. Tāpat arī gājēju ir vairāk, arī to, kuri pārvietojas ar skrituļslidām, skrituļdēļiem u.tml. Tātad īpaši svarīgi ir sadarboties ar citiem satiksmes dalībniekiem, ņemt vērā ne tikai savas tiesības, bet arī pienākumus ceļu satiksmē.
- būt uzmanīgiem un modriem. Ir viegli aizrauties sarunās ar draugiem un nefiksēt to, kas notiek apkārt. Atgādiniet “izkāpt” no telefona, kamēr piedalāties satiksmē. Uzmanības trūkums var novest pie bēdīgām sekām.
- būt redzamiem. Neatkarīgi no tā, kur un ar ko pārvietojamies, arī vasarā veidojas sliktas redzamības apstākļi. Spoža saule, kas spīd tieši acīs, stipras lietusgāzes, kas ne tikai apgrūtina braukšanu, bet krietni samazina redzamību, migla. Šādos apstākļos ir jābūt īpaši piesardzīgiem. Tāpat jāatceras, ka arī vasarā diennaktij ir tumšais laiks, kad obligāti ir jālieto atstarotāji.
Padoms vecākiem – rādiet bērniem labu piemēru. Dodoties velobraucienā, ķiveres uzlieciet arī paši. Dodoties pastaigā pa pilsētu, neskrieniet pāri pie sarkanā. Bērni vēro un mācās no Jums. Tieši rīcība un nevis vārdi ir labākā mācība.”
