Foto: EdijsPālens/LETA

Rēzeknes novada vairākums vienojies par jaunās novada domes atbildības jomu sadali 0

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā
Policija aicina atpazīt attēlā redzamās sievietes, kuras nokārtoja dabiskās vajadzības Rīgas skolas sporta kompleksā 15
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
Lasīt citas ziņas

Rēzeknes novada domē ievēlētie pieci politiskie spēki līdzšinējā mēra Monvīda Švarca (“JV”) vadībā ir vienojušies par jaunās novada domes atbildības jomu sadali.

Partneri piekrīt, ka vietnieces amatam tiek deleģēta Ērika Teirumnieka (NA/LRA).

CITI ŠOBRĪD LASA

M. Švarcam lielākas rūpes tagad sagādā nevis stabila vairākuma izveidošana novadā, bet gan sarežģītās attiecības ar Rēzeknes pilsētas vadību, kurā ir “Saskaņa”.

“Saskaņa” bija cerējusi pārņemt varu arī novadā, bet tas neizdevās. Lai gan viļānieši bija aktīvi atbalstījuši savējos “Saskaņas” sarakstā, kura galvgalī bija līdzšinējā Viļānu novada priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova, ne tik aktīvi balsotāji bijuši blakus novadā.

Veidojot domes komitejas, tiks ievērots proporcionalitātes princips, ņemot vērā arī “Saskaņas” ietekmi domē. Tai ir seši mandāti, kas ir tikpat, cik M. Švarca pārstāvētajam “Jaunās Vienotības”/”Kustības Par”/Latgales partijas sarakstam.

Tam paredzēts uzticēt atbildību par sociālajiem jautājumiem, Jaunajai konservatīvajai partijai – par izglītību, Zaļo un zemnieku savienībai – par teritoriālo attīstību, “Latvijas attīstībai” – par tautsaimniecību, “Latvijas Avīzei” pastāstīja M. Švarcs.

Viņš pats varētu vadīt Finanšu komiteju, kā to nosaka likums. Mērs gan pieļāva, ka varētu vēl būt mēģinājumi šķelt šo vairākumu, kuram tagad ir 13 no 19 balsīm. Taču pašlaik neesot pamata šaubīties par koalīciju.

Pilsēta un novads uz vienas ielas

Monvīds Švarcs
Foto: EdijsPālens/LETA

Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes novada domju ēkas atrodas viena otrai pretim uz vienas ielas.

Taču līdz šim novada vadībai nebija izdevies apsēsties pie viena galda ar pilsētas vadību, lai uzsāktu sarunas par kopīgu attīstības dokumentu sagatavošanu.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nosaka, ka valstspilsētām ar tām piegulošajiem novadiem ir jāsadarbojas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē un jāizveido kopīgas sadarbības institūcijas civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Reklāma
Reklāma

Daugavpils pilsēta un Augšdaugavas novads jau ir sagatavojuši attīstības dokumentus nodošanai sabiedriskajai apspriešanai, bet Rēzekne šo darbu vēl nav uzsākusi. Tā ir pilsētas kā vadošās pašvaldības atbildība, uzsvēra M. Švarcs, norādot, ka tas var ietekmēt arī ierobežotās iespējas pretendēt uz ES fondu finansējuma programmām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām visas valstspilsētas apvienot ar tām piegulošajiem novadiem. Tāpēc šonedēļ Rīgā VARAM pārstāvji tikās ar Kurzemes un arī ar Latgales pašvaldību vadītājiem.

Tad beidzot arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs un M. Švarcs sēdēja pie viena galda. Taču novada pārstāvis joprojām nav saklausījis pilsētas mēra apņemšanos uzsākt koleģiālas sarunas. Tāpēc VARAM pārstāvji ir lūgti noorganizēt abu pašvaldību tikšanos.

“Saskaņa” gaidīja pašvaldību vēlēšanas, cerot pārņemt varu arī novadā. Lai to izdarītu, lietā tika likti visi līdzekļi, kā to raksturoja M. Švarcs, pret kura pārstāvēto sarakstu pēc pilsētas vadības iniciatīvas tikusi izvērsta melnā kampaņa.

Rēzeknes mērs A. Bartaševičs “Latvijas Avīzei” to nenoliedza, apgalvojot, ka izplatītajos materiālos esot bijusi patiesa informācija, ko vēlētājiem bija svarīgi zināt, “jo mēs esam ieinteresēti, lai novadā ir stipra vadība pirms abu pašvaldību apvienošanas”.

M. Švarcs savukārt norādīja uz vairākām nepatiesībām un sagrozītiem faktiem izplatītajos materiālos. “JV”/”Kustības Par” un Latgales partijas saraksta panākumus daļēji saista tieši ar to, ka vēlētāji par M. Švarcu balsojuši, lai “Saskaņa” netiktu pie varas novadā un nekoncentrētu visus pakalpojumus pilsētā.

Jāpiemin, ka melno kampaņu nav organizējuši no “Saskaņas” ievēlētie deputāti novadā, bet gan pilsētas vadība.

M. Švarcs uzskata, aiz pilsētas patiesajām interesēm stāv nauda un “pilsētai ir kardināli nepieciešams apvienoties, jo tai ir ierobežota finanšu spēja”. Pilsētai esot lielas kredītsaistības, un tas nozīmē, ka tai var rasties grūtības nodrošināt līdzfinansējumu nākamā ES fondu perioda finansējuma apgūšanā.

Aleksandrs Bartaševičs
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Rēzeknes mērs uzskata, ka kredītsaistības liecina par domes aktīvu darbību, piesaistot investīcijas attīstībai. “Es neredzu cita ceļa kā pašvaldību apvienošanos, jo pretējā gadījumā novadā turpināsies stagnācija, bet pilsētā – attīstība. Dzīve parādīs, ka nav iespējams attīstīties atsevišķi,” apgalvoja A. Bartaševičs.

Viņš teica, ka tagad 30% novada iedzīvotāju strādā pilsētā, bet bērni – mācās pilsētas skolās, kas varot piedāvāt kvalitatīvāku izglītību. Uz jautājumu, vai tiesa, ka “Saskaņas” plānos ir likvidēt lauku vidusskolas, Rēzeknes mērs atbildēja, ka tās esot muļķības, bet pēc brīža sacīja, ka tomēr esot jautājums, cik lietderīgi ir uzturēt skolu, kurā mācās 100 bērni.

Taču, viņaprāt, izglītības sistēma esot jāorganizē tā, lai nevienam bērnam līdz skolai nav jāmēro vairāk par 10 kilometriem. Rēzeknes mērs apgalvoja, ka sēdīsies ar jauno novada vadību pie sarunu galda, bet līdz tās ievēlēšanai vēl esot pāris nedēļas. Viņš cer, ka sarunās iesaistīsies visi deputāti, kuru sastāvs esot mainījies.

Pretkampaņa mobilizēja atbalstītājus

Rēzeknes novads ir viens no lielākajiem, kurā pēc Viļānu novada pievienošanas ir 29 agrākās pašvaldības – pilsētas un pagasti. Augšdaugavas novads iebilst pret pievienošanu Daugavpilij lielās iedzīvotāju skaita atšķirības dēļ, bet Rēzeknes novadā pirms pašvaldību vēlēšanām bija pat nedaudz vairāk iedzīvotāju nekā pilsētā, kur bija 29 744 iedzīvotāji.

Viens no iemesliem, kāpēc novada vēlēšanās bija zemākā vēlētāju aktivitāte – 25,92% –, varētu būt saistīts ar varas attālināšanos no cilvēkiem. Rezultāti parāda, ka no vairākiem sarakstiem ir ievēlēti deputāti, kas ir pazīstami ārpus savas pašvaldības robežām.

“JV”/”Kustību Par”/Latgales partiju jaunajā domē pārstāvēs arī dzejniece Anna Rancāne, populārais tautas muzikants, bijušais Saeimas deputāts Gunārs Igaunis un Nautrēnu vidusskolas direktore Anita Ludborža.

No Zaļo un zemnieku savienības ievēlēts SIA “Sprūževa M” valdes priekšsēža vietnieks Kaspars Melnis, no Nacionālās apvienības – kooperatīvās sabiedrības “Viļāni” valdes priekšsēdētāja Aija Kiserovska, no Jaunās konservatīvās partijas – vairāku Latgales biedrību valdes priekšsēdētājs Guntis Rasims.

Dienu pirms labējo partiju otrās tikšanās G. Rasims un K. Melnis jau bija diezgan cerīgi par iespējām izveidot stabilu kaolīciju M. Švarca vadībā. G. Rasims “Latvijas Avīzei” pieļāva: “Tas, ka “Saskaņa” ar savu konkurentus nomelnojošo avīzi gāja uz visu banku, mobilizēja Monvīda atbalstītājus.”

Zemo aktivitāti, viņaprāt, var saistīt ne tikai ar kartupeļu novākšanas laiku, bet arī ar to, ka vēlēšanu iecirkņi ir tālu no dzīvesvietas un uz tiem bija grūtības nokļūt. Novadā arī deklarēti cilvēki, kas dzīvo citur vai pat ārzemēs. K. Melnis pieļāva, ka cilvēki nezināja, par ko balsot, jo bija astoņi kandidātu saraksti.

“Ne visi apzinās to kā savu pienākumu. Tāda jau ir latviešu daba,” piebilda ZZS deputāts. Georgijs Jevsikovs (“Latvijas attīstībai”) pirmdien no uzrunātajiem bija visatturīgākais un nevēlējās sniegt komentārus, izsakoties, ka “visu noteiks balsošana domes sēdē”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.