Sākti arheoloģiskie izrakumi Kurzemes hercogistes perioda dzelzs manufaktūrā 0
Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūts (LVI) otro gadu turpina arheoloģisko izpēti Kurzemes hercogistes perioda Vecmuižas-Riežu dzelzs manufaktūrā, Vecumnieku novadā, Zvirgzdes upes līkumā, LA.lv uzzināja LVI.
Šī gada izrakumu mērķis ir noskaidrot manufaktūras kompleksa robežas un atsevišķu kompleksa daļu izvietojumu, līdz ar to papildus arheoloģiskajiem izrakumiem manufaktūras teritorijā tiek veikta zondēšana, kā arī plašāka teritorijas apzināšana, stāsta LVI arheoloģe Dita Auziņa.
Vecmuižas manufaktūra iepriekš bija zināma no rakstītajiem avotiem kā viens no aptuveni desmit šāda veida dzelzs ražošanas uzņēmumiem bijušajā Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. Pirmās ziņas par Vecmuižas manufaktūru vēstures avotos sastopamas 1650. gadā. Minēts, ka dzelzs ieguve manufaktūrā tiek veikta ar netiešo metodi, t.i. domnu. Bez tam kompleksā atradās arī lielgabalu lietuve un urbtuve, mehāniskā kalve čuguna pārkalšanai dzelzī, naglu kaltuve un citas darbnīcas, kā arī ogļu un rūdas glabātavas.
“Vecmuižas manufaktūra salīdzinājumā ar citam zināmajām hercoga laika dzelzs ražotņu vietām ir samērā maz postīta. Līdz ar to, veicot izpēti šajā objektā, pastāv iespēja rekonstruēt manufaktūras apjomus un izvietojumu, kā arī iegūt jaunas ziņas par metodēm, kas pielietotas dzelzs iegūšanā,” pauda Auziņa.
Zinātnisko izpēti veic LU LVI speciālisti ar Vecumnieku novada domes atbalstu. Projekta realizācija iespējama, pateicoties efektīvās sadarbības projektam, kuru finansē LU un Vecumnieku novada dome. Projekta zinātniskā vadītāja ir LU LVI vadošā pētniece Mārīte Jakovļeva, izrakumus vada LU LVI arheoloģe Dita Auziņa un izrakumos piedalās Latvijas Universitātes studenti.
