“Sarunu teātris” Ženēvā? Eiropas izlūkdienesti atklāj iespējamos Kremļa patiesos plānus 0
Eiropas izlūkdienestu amatpersonas ir pesimistiski noskaņotas par kara beigām Ukrainā līdz 2026.gada beigām, informē “Reuters”, atsaucoties uz sarunām ar piecu Eiropas izlūkdienestu vadītājiem
Eiropas izlūkdienesti ir skeptiski noskaņoti par kara izbeigšanas izredzēm 2026. gadā, neskatoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa apgalvojumiem, ka miera līgums it kā ir “pietiekami tuvu”.
Saskaņā ar publikācijā sniegto informāciju anonīmi avoti norādīja, ka Maskava nav ieinteresēta ātrā kara izbeigšanā. Četri no pieciem avotiem uzskata, ka Krievija izmanto kontaktus ar ASV, lai veicinātu sankciju atcelšanu un ienesīgus ekonomiskos nolīgumus. Kāds izlūkdienesta darbinieks nesen notikušo sarunu kārtu Ženēvā raksturoja kā “sarunu teātri”.
Žurnālisti norāda, ka šādi vērtējumi liecina par nopietnām viedokļu atšķirībām starp Eiropas galvaspilsētām un Balto namu, kas, pēc Kijivas teiktā, cer panākt vienošanos līdz jūnijam.
“Krievija nemeklē miera līgumu. Tā tiecas sasniegt savus stratēģiskos mērķus, un tie nav mainījušies,” sacīja kāds avots.
Viņš norādīja, ka starp šiem mērķiem ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska gāšana no amata un valsts pārvēršana par “neitrālu” buferzonu Rietumiem.
Cits izlūkdienesta ierēdnis uzsvēra, ka Maskava nejūt steidzamu nepieciešamību pēc miera, un tās ekonomika, viņa vērtējumā, neatrodas uz sabrukuma robežas.
Komentējot teritoriālo jautājumu, kāds avots norādīja, ka pat ja Krievija iegūs pilnīgu kontroli pār Doņeckas apgabalu, tas varētu to taktiski apmierināt, taču nesasniegs tās galveno mērķi – mainīt Rietumiem noskaņoto vadību Kijivā.
Cits avots piebilda, ka pieņēmums, ka Doņeckas apgabala atdošana automātiski novedīs pie ātra miera, ir kļūdains. Viņš uzskata, ka Maskava pēc tam varētu izvirzīt jaunas prasības.
Divi avoti apgalvo, ka Krievija cenšas sadalīt sarunu procesu divās daļās: vienu par karu Ukrainā un otru par divpusējiem ekonomiskiem nolīgumiem ar ASV, tostarp iespējamu sankciju atcelšanu.
Iepriekš Zelenskis, atsaucoties uz izlūkdienestu datiem, paziņoja, ka Amerikas un Krievijas puses apspriež liela mēroga sadarbības līgumu līdz 12 triljoniem dolāru vērtībā, ko it kā ierosinājis Krievijas pārstāvis Kirils Dmitrijevs.
Pēc kāda Eiropas amatpersonas teiktā, šāda iniciatīva varētu patikt gan Trampam, gan Krievijas oligarhiem, kuru pozīcijas ir vājinājis sankciju spiediens. Avots uzsvēra, ka Krievijas sabiedrība joprojām ir relatīvi izturīga pret ekonomiskām grūtībām.
Vienlaikus cits izlūkdienesta darbinieks brīdināja, ka Krievija varētu saskarties ar ļoti nopietniem finanšu riskiem jau 2026. gada otrajā pusē.
Politologs Volodimirs Gorbačs uzskata, ka pašreizējie kontakti starp Ukrainu, Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm joprojām ir lielākoties formāli un nav noveduši pie konkrētiem rezultātiem. Viņš uzskata, ka progresu kavē sarunu šaurais formāts un nepietiekami augsta līmeņa līdzdalība.
Analītiķis uzskata, ka reāls progress ir iespējams tikai tad, ja sakrīt vairāki nosacījumi: Krievijas pozīcijas vājināšanās, palielināts starptautiskais spiediens un vēlme piekāpties. Pirms tam nopietns progress ir maz ticams — vismaz ne līdz 2026. gada pavasarim, viņš prognozēja.
“Putins nespēj dzīvot bez kara,” sacīja Mercs, sniedzot drūmu prognozi Ukraina
Arī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pauda viedokli, ka pašreizējais režīms Kremlī nespēj pastāvēt bez kara.
Vācijas valdības vadītājs Frīdrihs Mercs asi izteicās par režīmu Maskavā, paziņojot, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins vairs nav spējīgs izdzīvot ārpus kara.
Kādā intervijā viņš asi komentēja sadarbību ar krieviem gāzes jomā. “Šī partnerība mums ir pārvērtusies par liktenīgu stratēģisku atkarību,” sacīja Mercs.
Tāpat viņš uzsvēra: “Manuprāt, šis karš beigsies tikai tad, kad viena no abām pusēm būs militāri vai ekonomiski izsmelta.”
Viņš piebilda, ka Eiropas stratēģiskais mērķis ir liegt Krievijas valstij iespēju turpināt agresiju. “Saprāts un humāni argumenti nepārliecinās Putinu. Tā ir rūgta patiesība,” uzsvēra Mercs.
Runājot par normālu attiecību atjaunošanas perspektīvām ar Maskavu, kanclers pauda skepsi. Viņš atcerējās opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanu cietumā un skaidri norādīja, ka šādas darbības neļauj atgriezties pie iepriekšējā dialoga formāta.
“Es to uzskatu par gandrīz neiespējamu. Raugoties uz šo režīmu un šo aklo, nikno teroru, man ir maz cerību,” sacīja Vācijas valdības vadītājs.
