“Mēs ēdam velns viņu zina ko!” Lasītājs ceļ trauksmi par Latvijas veikalos nopērkamajām garnelēm
0
Vai viss, ko nopērkam pārtikas veikalos, vienmēr ir drošs lietošanai? Noteikti nē! LA.LV jau esam rakstījuši par dažādiem gadījumiem, kad persona veikalā iegādājusies bojātu pārtikas preci.
Arī tagad esam saņēmuši satraukuma pilnu ziņu, ka Āzijā audzētajās garnelēs esot antibiotikas. It kā varētu šķist, ka Āzija ir tālu, un šī informācija mūs nekādi neietekmē, bet ziņotājs norāda, ka lielākā daļa Latvijā nopērkamo garneļu ir tieši no turienes.
“Redzēju BBC sižetu par lašu un garneļu audzētavām – tur stāstīja, ka Āzijā audzētās garneles pārbaro ar antibiotikām, lai neslimotu, jo šādi vieglāk uzturēt audzētavas, nekā organizēt kvalitatīvus apstākļus. Antibiotikas krājas, un mēs ēdam velns zina ko! Mūsu veikalos pārsvarā ir Āzijā audzētas garneles,” redakcijai raksta Agris.
Lai saprastu, kā tirdzniecības vietās tiek kontrolēta pārtikas kvalitāte, kas ievesta no trešajām valstīm, uzdevu vairākus jautājumus Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). Zemāk lasāmi gan jautājumi, gan PVD Robežkontroles departamenta vecākās ekspertes Māras Pederes atbildes.
Vai un kā PVD kontrolē šādu preču tirdzniecību?
Visas no trešajām valstīm vestās preces tiek pārbaudītas uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas. Ja preces ES plānots ievest, šķērsojot Latvijas robežu, tad to kontrole notiek Latvijas robežkontroles punktos. Ja preces ieved, šķērsojot citu ES dalībvalstu robežas, tad preces tiek pārbaudītas uz šo valstu robežām. Precēm tiek veikta dokumentu, identitātes un, nepieciešamības gadījumā, arī laboratoriskā kontrole.
Nacionālā paraugu plāna ietvaros vai aizdomu gadījumos, veicot garneļu sūtījumu (vēžveidīgie) kontroli robežkontroles punktos, garneļu paraugus nosūta laboratoriskām pārbaudēm, lai noteiktu mikrobioloģisko piesārņojumu, zāļu atliekvielas (piemēram, nitrofurānu metabolīti, tetraciklīni) un toksiskos elementus (piemēram, svinu, kadmiju).
No atsevišķām trešajām valstīm importējot zivsaimniecības produktus, arī garneles, noteiktas īpašas prasības, piemēram, Indijai un Ķīnai sūtījumam jābūt pievienotam apliecinājumam, ka konkrētiem zivsaimniecības produktiem, pirms nosūtīšanas uz ES, veikti ķīmiskie testi, lai pārbaudītu tetraciklīnu, hloramfenikola vai nitrofurānu metabolītu klātbūtni. Ja šāda apliecinājuma nav, tad attiecīgās analīzes tiek veiktas, ievedot sūtījumu ES.
Vai ir iespējams nokontrolēt/noskaidrot, kādos apstākļos aug Latvijā pārdotie pārtikas produkti, kas importēti no citām valstīm, jo īpaši – no trešajām valstīm?
Dzīvnieku izcelsmes produktus, tsk. garneles ES drīkst ievest no atļautām trešajām valstīm, kuras, ņemot vērā dzīvnieku sugu vai produktu veidu, norādītas valstu sarakstos. Pie tam šos produktus drīkst ievest tikai no Eiropas Komisijas (EK) pārbaudītiem un atzītiem uzņēmumiem.
Šis atzinums nozīmē, ka uzņēmums pirms eksporta uzsākšanas ir izvērtēts atbilstoši ES normatīvo aktu, tostarp preču nekaitīguma prasībām, kā arī tā darbības laikā periodiski ES eksperti veic uzraudzību. Līdz ar to ES tirgū, tai skaitā Latvijas, nonāk tikai produkti, kas atbilst un kuri audzēti atbilstoši ES prasībām un šādus produktus var ievest tikai noteikts skaits ES atzīto uzņēmumu sarakstā iekļautu uzņēmumu.
Tāpat PVD regulāri seko līdzi informācijai EK Ātrās brīdināšanas sistēmā, kurā ES dalībvalstu kompetentās uzraudzības iestādes ievieto paziņojumus par konstatētiem potenciāli patērētāju veselību apdraudošiem pārtikas produktiem. Pēdējos gados ziņojumi par garnelēs atrastām antibiotiku atliekvielām nav bijuši.
Vai PVD ir bijušas sūdzības par veikalos nopērkamajām garnelēm?
2025. gadā bija saņemta viena sūdzība par garneļu kvalitāti, kura neapstiprinājās.
Vai Latvijā drīkst pārdot pārtikas produktus, kuru audzēšanā izmantotas antibiotikas? Vai šādus produktus ir droši lietot?
Lai nepieļautu ietekmi uz patērētāju veselību, ES normatīvajos aktos noteiktas gan aizliegtās atliekvielas, gan ir noteikti pieļaujamie dažādu vielu, tostarp atliekvielu, daudzumi pārtikas produktos. Protams, ka savas dzīves laikā dzīvnieki slimo, tie tiek ārstēti, un zāļu atliekvielas var nonākt arī no tiem iegūtajos produktos, piemēram, gaļā, pienā, olās. Ražotāja uzdevums ir garantēt, lai tā produkts ir drošs patērētāju veselībai un atbilst normatīvo aktu prasībām. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests, ja runa ir par Latvijas ražotājiem, regulāri pārbauda, vai ražotāji nodrošina produktu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
