Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Zane Bitere/LETA

“Esmu gan dūri rādījusi, gan automašīnas numuru pierakstījusi.” Satiksmes drošība senioru acīm 3

“Tuvojoties gājēju pārejai, autovadītājiem vienmēr jābūt gataviem apturēt automašīnu, taču dažs ļoti steidzas, cits nav gana uzmanīgs. Arī gājēji nav bez vainas – zinot, ka viņiem ir priekšroka, bieži vien iet pāri ceļam, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi.”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Tests: kurš no bērniem ir visjaunākais? Tava izvēle atklās tava prāta un intuīcijas vienreizējās spējas
TV24
Krievi ved prom raķetes no Krimas. Par ko tas liecina? 162
Kremlis skaidro, kāpēc Putins nevar iet bojā aviokatastrofā kā citi pasaules līderi 143
Lasīt citas ziņas

“Taču gūtās traumas, pakļūstot zem auto riteņiem, ir ļoti smagas – kāju un ribu lūzumi, nopietnas galvas traumas un iekšējo orgānu sasitumi, bet atveseļošanās process ir ilgs un grūts, jo īpaši gados vecākiem cilvēkiem, kuriem nereti ir jau dažādas blakus saslimšanas,” novērojis Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs An­dris Vikmanis.

Lai uzlabotu senioru drošību uz ielām un ceļiem, janvārī Valsts policija uzsāka informatīvu kampaņu “Strauja sirds, bet kājas lēnas”, viesojoties pensionāru biedrībās visā Latvijā.

Steidzīgi luksofori un šoferīši

CITI ŠOBRĪD LASA

“Vairākās vietās pilsētā ielas nav labi notīrītas, slidenas, citās ir sliktas gājēju pārejas, kuras vajadzētu pārkārtot. Lai gan pie “Swedbank” filiāles ēkas ir luksofors, taču zaļā gaisma tajā iedegas uz ļoti īsu brīdi, tādēļ pensionāri bieži vien nepaspēj pāriet pāri.”

“Šajā ielā ir ļoti dzīva satiksme, tādēļ bieži vien automašīnas steidzas pārbraukt arī pie dzeltenās gaismas. Taču mēdz būt arī situācijas, kad seniori rīkojas neapdomīgi, neprognozējami, piemēram, negaidot metas pāri ielai. Kad automašīnu nav tuvumā, daži ielu šķērso arī pie sarkanās gaismas.”

“Taču arī šoferīši mēdz būt dažādi. Piemēram, nesen stāvēju uz gājēju saliņas un gaidīju, kad varēšu šķērsot ielu. Viena automašīna apstājās, lai mani palaistu, turpretī otrs auto turpināja braukt – tik tikko paspēju atlēkt atpakaļ,” savus novērojumus stāsta Brigita Medniece no Valmieras pilsētas pensionāru biedrības “Atvasara”.

Pirms dažām nedēļām viņa kopā ar citiem biedrības senioriem piedalījās diskusijā par gājēju drošību.

Pensionāru viedokļus un ierosinājumus uzklausīja Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja patruļpolicijas nodaļas rotas komandieris Jānis Goba un Prevencijas grupas vecākā inspektore Liene Kaužēna, kā arī CSDD Valmieras klientu apkalpošanas centra vadītājs Valdis Stiģis, kuri senioriem atklāja arī savus novērojumus un atgādināja dažus drošības pamatprincipus, piemēram, kādēļ gājējiem nepieciešami atstarojošie elementi, lai gan pilsētas ielas ir labi apgaismotas.

Pēc diskusijas seniori saņēma gaismu atstarojošās vestes un kampaņas “Strauja sirds, bet kājas lēnas” grāmatzīmes.

Līdzīga tikšanās jau notikusi ar Rīgas aktīvo senioru alianses un Dobeles pensionāru biedrības senioriem, bet ceturtdien, 21. februārī, gājēju drošība būs galvenā sarunu tēma arī Krāslavas Senioru skolas nodarbībās.

Zem vagoniem lien arī pensionāri

“Mūsu pašvaldība apgūst Eiropas fondu līdzekļus, tādēļ daudzas ielas tiek remontētas, izraktas. Kopumā jau mērķi labi, tādēļ jāpacieš neērtības. Pilsētā izveidoti atsevišķi celiņi, pa kuriem var droši pārvietoties ne tikai velosipēdisti, bet arī mūsu biedrības nūjotāji.”

Reklāma
Reklāma

“Taču ir arī negatīvi momenti. Mūsu pilsēta ir sadalīta divās daļās – Dobele 1 un Dobele 2. Lai no vienas nokļūtu otrā, jāiet ar lielu līkumu. Tieši var nokļūt, šķērsojot sliedes pie dzelzceļa stacijas, kur parasti stāv vagoni, kas pārvadā “Dobeles dzirnavnieka” kravu.”

“Tiem pa apakšu lien ne tikai jaunieši, bet arī viens otrs seniors. Pirms vairākiem gadiem bija arī negadījumi, kad kāds tika nobraukts,” ar saviem vērojumiem dalās Dobeles pilsētas pensionāru biedrības vadītāja Valentīna Embovica.

Viņai pašai ir bijusi nepatīkama pieredze ar steidzīgiem autovadītājiem, kas, nogriežoties krustojumā, nepiebremzē, bet steidz šķērsot gājēju pāreju, neraugoties uz to, ka luksoforā deg zaļā gaisma un tās malā atrodas seniors. “Esmu gan dūri rādījusi, gan automašīnas numuru pierakstījusi,” viņa saka.

Likumsargiem ir savs redzējums par tipiskākajām riska situācijām, kurās ikdienā nonāk seniori kājāmgājēji.

“Bieži vien vainīga ir klaja ceļu satiksmes noteikumu ignorēšana. Piemēram, ja seniors nolēmis iet uz tirgu vai medicīnas iestādi, viņš bieži vien izmanto nevis gājēju pāreju, bet visīsāko ceļu.”

“Tā iemesls ir gan nesakārtota infrastruktūra, jo vecāka gadagājuma cilvēkiem nav radīta iespēja šķērsot brauktuvi tā, lai ātrāk nokļūtu veikalā, pasta nodaļā, poliklīnikā vai citā ikdienā nepieciešamā vietā, gan pašu senioru pārgalvība, slinkums vai veselības stāvoklis.”

“Mūsu veiktais pētījums apliecināja, ka senioriem bieži vien nav transportlīdzekļa vadītāja tiesību, tādēļ trūkst izpratnes par autovadītāja iespējām reaģēt uz gājēja uzvedību un izvairīties no negadījuma,” norāda Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, piebilstot, ka pērn no 60 bojāgājušiem gājējiem 22 bija seniori.

Zinātnieki pierādījuši, ka vairākumam vecāka gadagājuma cilvēku ir samazināta uzmanības funkcija situācijās, kurās nepieciešama sadalītā uzmanība. Koncentrējot uzmanību uz pastaigas galamērķi, piemēram, iepirkšanos vai rēķinu apmaksu, doma par savu drošību uz ielas var šķist mazāk svarīga.

Lai pievērstu tam sabiedrības uzmanību, janvārī uzsākta informatīva drošības kampaņa “Strauja sirds, bet kājas lēnas”.

To organizē Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Jāņa Rozes grāmatnīcu, Rīgas Aktīvo senioru aliansi un Autotransporta direkciju.

Senioru drošība uz ielas

* Valsts policijas veiktais pētījums liecina, ka 38% smagi cietušo un 36% bojāgājušo gājēju ir vecumā virs 60 gadiem.

* Slimību kontroles un profilakses centra traumu un ievainojumu statistika par 2017. gadu liecina, ka transporta zonās, uz ielām vai ceļiem tās guva ap 830 senioru vecumā virs 60 gadiem, bet vecuma grupā, kas vecāki par 80 gadiem – 158 cilvēki.

* Katrs trešais gājējs seniors negadījumā cietis savas vainas dēļ.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.