Dārznieka “melnais zelts” – komposts! Zelta likumi, lai tas izdotos nevainojams 1

Sentēvu novērtēts un veidots kopš neatminamiem laikiem, komposts mūsdienās raisa aizvien lielāku interesi pilsētu un pat daudzdzīvokļu namu iemītniekos. Lai kompostēšanu pareizi un ērti varētu sākt ikviens, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR piedāvā gan vadlīnijas pareiza komposta ierīkošanai, gan arī tam nepieciešamos tehniskos risinājumus, stāsta vides uzņēmuma CleanR Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Reklāma
Reklāma
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
TV24
Kāpēc mums ir tik mazas pensijas? Es neesmu vainīga, ka strādāju krievu laikā! Atbild VSAA 92
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas
Lasīt citas ziņas

Kompostu mēdz dēvēt par dārznieku “melno zeltu” un ne velti, jo labs komposts gan baro augsni, gan palīdz ietaupīt naudu, ko dārzu un arī balkona puķu kastu īpašnieki iztērētu par veikalos nopērkamu mēslojumu.

“Komposts ir veids, kā varam jēgpilni izmantot savu pārtikas un dārza atkritumu apjomu — proti, pārvērst resursā to, kas citkārt nonāktu atkritumu konteinerā. Tādējādi ir dubulta iespēja ietaupīt, pirmkārt, samazinot tēriņus par izvestajiem sadzīves atkritumiem, otrkārt – netērējoties uz augu mēslojuma iegādi,” saka Rumpane.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai bioloģiski noārdāmie atkritumi (BIO) no virtuves un dārza tiešām pārtaptu “melnajā zeltā” nevis kļūtu par nevīžīgi kaudzē samestiem dārza atkritumiem, vides pakalpojumu uzņēmums CleanR sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta asociēto profesori un vadošo pētnieci Dzidru Kreišmani sagatavojis ieteikumus tiem, kas plāno sākt biokompostēšanu.

Vadlīnijas soli pa solim palīdzēs tiem, kas plāno sākt bio kompostēšanu piemājas dārziņā vai pat savā dzīvoklī. Vienlaikus vadlīnijas jau kļuvušas arī par vērtīgu materiālu, kas integrēts dabas zinību mācību saturā vairākos bērnudārzos. Piedāvājam būtiskākos ieteikumus, lai ikviens varētu droši un atbildīgi uzsākt kompostēšanu savā īpašumā.

Biokopostēšanas zelta likumi

Komposts nav vienkārši atkritumu samešana kastē vai kaudzē sētas stūrī, kā to mēdz daudzi uzskatīt. Par vērtīga kompostu radīšanu ir jārūpējas, kontrolējot attiecību starp svaigās jeb zaļās masas, piemēram, svaigi pļauta zāle, augļu un dārzeņu pārpalikumi un brūnās frakcijas, piemēram, pērnās lapas, sausa zāle un salmi apjomu. Veidojot kompostu sausās un zaļās frakcijas attiecība ir apmēram 3:1, vienlaikus jākontrolē arī mitrums, gaisa piekļuve kompostam un temperatūra tajā.

Dzidra Kreišmane stāsta, ka kompostā ideālā gadījumā jāiekļauj 60% brūno frakciju, piemēram, sausas lapas, vecu zāli, sasmalcinātus krūmu un koku sīkākos zarus, kritalas, skaidas un sienu. Savukārt 40% ir zaļā frakcija jeb svaigā masa, kas satur slāpekli. Tās var būt izravētas nezāles, svaiga zāle, dažādu veidu mizas un serdes no augļiem un dārzeņiem, kafijas un tējas biezumi, veģetāro ēdienu atliekas un citi bioloģiskie atkritumi. Šādi sajaukta masa nesablīvēsies un radīs aerobajām baktērijām piemērotu vidi darbam.

“Svaigi BIO pārpalikumi satur zināmu daudzumu mitruma un palīdz veidot komposta masu vienmērīgi mitru, jo kompostējamā masa nedrīkst būt pārāk slapja vai sausa. Optimāls mitrums – plaukstās paņemta un saspiesta komposta masa neizdala šķidrumu. Mitrumu kompostā var uzturēt arī laistot, taču – ne pārlaistot”, skaidro Kreišmane, atgādinot, ka svarīgi ir arī atcerēties komposta masu laiku pa laikam, samaisīt vai pārcilāt, lai veicinātu trūdēšanas procesu.

Reklāma
Reklāma

Labs komposts smaržo pēc trūdvielām bagātas augsnes. Nepatīkamas smakas izdalīšanās visbiežāk liecina par pūšanu bezgaisa vidē un par kādu pieļautu kļūdu.

Ko nedrīkst likt kompostā?

Profesore stāsta, ka kompostēšanas kaudzē nevajadzētu nonākt dzīvnieku valsts produktu atliekām, piemēram, gaļai, kauliem vai zivju asakām. No maza kotletes gabaliņa, kas nejauši iemests kaudzē, lielas skādes nebūs, tomēr lielā daudzumā dzīvnieku izcelsmes produkti var pievilināt grauzējus, putnus un citus nevēlamus “viesus”, kam šāda vide patīk.

Tas pats attiecināms arī uz piena produktiem – kompostā var izmest, piemēram, biezpienu, taču to nedrīkst likt lielos daudzumos, vēlams sajaukt ar kompostējamām augu atliekām.

CleanR Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja uzsver, ka līdzīgi kā brūnajā BIO atkritumu konteinerā pie mājas, ko izved atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, arī kompostā nedrīkst likt plastmasas jeb tā saucamos polietilēna maisiņus. “Ja BIO pārpalikumus ir parocīgāk uz brūno BIO atkritumu konteineru vai kompostu nogādāt maisiņā, aicinu izvēlēties speciālus BIO kompostējamos maisus, kas pieejami arī mūsu e-veikalā pašapkalpošanās portālā MANAI VIDEI,” tā Rumpane.

Tikmēr Kreišmane piebilst, ka kompostam der arī papīrs, kas nav glancēts un laminēts, piemēram, vecie laikraksti, virtuves dvieļi vai kartona iepakojums. Tikai pirms likt kaudzē, tos vajadzētu saplēst mazos gabaliņos.

“Ērtāk, estētiskāk un arī sanitārām normām atbilstošāk ir kompostu gatavot kastē. Kaste var būt gan ar vāku, gan bez tā. Kaste ar vāku atvieglos mitruma un temperatūras regulēšanu un pasargās no dzīvnieku viesošanās, īpaši tad, ja kompostējamai masai pievieno virtuves atkritumus,” saka Rumpane.

Galvenais, kas jāpanāk, lai komposta iekšienē notiek karšana, pie 60 ˚C ies bojā nezāļu sēklas un kaitīgie patogēni – augu slimību ierosinātāji. Ja kompostējāt tvertnē, būtiski, lai sānos ir atveres gaisa piekļuvei. Piemēram, CleanR piedāvā speciālas kastes dārza kompostēšanai, kuras ir gan viegli transportējamas un saliekamas, gan arī palīdzēs uzturēt optimālu mitruma režīmu, jo ir izturīgas pret ultravioleto starojumu, nokrišņiem un temperatūras svārstībām.

Sliekas var palīdzēt kompostēšanā

Līdztekus tradicionālajam kompostam var veidot arī slieku kompostu. Dārzā jebkurā kompostējamajā masā drīz vien uzradīsies Latvijas augsnēs dzīvojošās sliekas, taču efektīvākai kompostēšanai Kreišmane iesaka Kalifornijas sarkanās sliekas, kuras var iegādāties makšķernieku veikalos vai arī speciāli komposta veidošanai tepat Latvijā audzētas sliekas.

Šīm sliekām ir īpaši laba apetīte un vairošanās instinkti, tādēļ tās efektīvi gādā, lai dārza un pārtikas paliekas kļūtu par biohumusu. Tas ir materiāls, ko slieka ir apēdusi un pārstrādājusi vērtīgā mēslojumā.

Slieku komposta veidošanai Kreišmane iesaka iegadāties kādu no speciālajām tvertnēm, kurus piedāvā arī CleanR. Pretējā gadījumā sliekas var aizmukt projām vai arī tās var apēst kurmji, kuriem sliekas ir labākā delikatese.

Taču šim kompostēšanas veidam ir arī savi ierobežojumi. Proti, sliekas ir jutīgas pret ķīmiskām vielām, skābu vidi, ēteriskām eļļām, pieprasa siltumu un optimālu mitruma daudzumu. Piemēram, veikalā nopērkamo eksotisko augļu mizas ir apstrādātas ar ķīmiskiem preparātiem pret bojāšanos, tādēļ sliekām tās var piedāvāt nelielā daudzumā. Tās var augt un vairoties 13–30 °C amplitūdā, bet optimālā temperatūra ir 20–25°C. Tās nevar pārziemot Latvijas āra apstākļos, tādēļ, lai katru hafdu nebūtu jāmeklē jaunas komposta sliekas, ir ieteicams komposta tvertni novietot telpā, kur temperatūra ziemā ir vismaz 5°C vai vairāk.

Kompostēt var arī dzīvokļos

Tradicionāli ar kompostēšanu nodarbojas privātmājās dzīvojošie, taču jaunākas tendences liecina, ka arī pilsētnieki iesaistās šajā videi draudzīgajā nodarbē.

Lai BIO šķirotu un kompostētu savās mājās un pat dzīvoklī, CleanR e-veikalā pašapkalpošanās portālā MANAI VIDEI var iegādāties kompostēšanas kastes un maza izmēra BIO konteinerus. Tie ir kompakti un ērti izmantojami arī dzīvokļa virtuvē. Šāda veida BIO konteiners lieliski noderēs ēdienu pārpalikumiem (mizām, serdēm, kauliņiem un citām ēdienu atliekām), lai pēc tam tos ērti nogādātu līdz bioatkritumu konteineram vai piemājas kompostam.

“Tie vides draugi, kuriem pašiem nepieder lauku māja vai mazdārziņš, mazajā konteinerā sašķirotos BIO pārpalikumus var ērti nogādāt līdz lielajam konteineram pagalmā vai aizvest tos līdz laukos dzīvojošiem radiem. Vēl viena alternatīva – komposts dzīvoklī. CleanR var palīdzēt ar risinājumu kompostēšanai dzīvoklī, ko par labu un izglītojošu ir atzinušas arī izglītības iestādes,” akcentē Rumpane.

Jāapbruņojas ar pacietību

Kreišmane stāsta, ka kompostēšana bez palīglīdzekļiem aizņem diezgan daudz laika – ja to uzsāk šajā pavasarī, tad gatavo kompostu varēs sākt izmantot tikai nākamajā vasarā. Taču procesu var paātrināt, pievienojot masai veikalos nopērkamu biokompostētāju. Tas ir mikroorganismu maisījums, kas paātrina trūdēšanas procesu un komposta veidošanos, spēj noārdīt celulozi, sīkus sakapātus zarus, koku lapas un dārza un virtuves atkritumus.

Profesore arī iesaka komposta masu vismaz vienu reizi vasarā kārtīgi samaisīt, kas var būt smags fizisks darbs. Tāpēc ir ērti, ja komposta kaste ir sadalīta divos “aplokos” un maisīšanas reizē komposts no viena “aploka” tiek pārcelts uz otru. Tas ir vieglākais un efektīvākais veids, kā nodrošināt kārtīgu komposta sajaukšanos. Vislabāk to darīt pavasarī, jo masa pa ziemu var būt sablīvējusies un nevienmērīgi sadalījusies.

Ko darīt, kad komposts ir gatavs? To var izmantot atklātā laukā, dārzā vai siltumnīcā kā mēslojumu augiem un stādiem, tikai jāatceras, ka komposts ir pārāk koncentrēts augu augšanai, īpaši sēklu dīgšanai, tādēļ pirms izmantošanas to jāatjauc ar augsni proporcijā 1:10. Arī stādot ogulājus vai augļu kokus stādāmajā bedrē kompostu sajauc ar augsni. Augu piebarošanai kompostu uzber pa virsu un ierušina augsnē – tīrā kompostā nevajag ne sēt, ne stādīt, jo tajā ir pārāk liela barības vielu un mikroorganismu koncentrācija.

“Komposts prasa rūpes, taču tas ir dabai draudzīgākais mēslošanas veids, kas palīdz ekoloģiskā veidā atbrīvoties no ēdiena paliekām, izravētām nezālēm, zariem un citām lietām, kas var noderēt augu un stādu audzēšanā. Turklāt uz kompostu novirzīti BIO atkritumi ikvienam ļauj samazināt izmaksas par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu,” piebilst Rumpane.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.