Lai gan statistika Latvijā ik gadu rāda algu pieaugumu, realitātē atalgojuma jautājums joprojām atklāj būtiskas nevienlīdzības. Viena no noturīgākajām problēmām darba tirgū ir atšķirība starp vīriešu un sieviešu algām – par līdzvērtīgu darbu sievietes Latvijā joprojām vidēji saņem mazāk nekā vīrieši.
Šī plaisa saglabājas gan privātajā, gan publiskajā sektorā un īpaši izteikti redzama augstāk atalgotās profesijās un vadošos amatos. Protams, ka šāda problēma ir jau vēsturiski vienmēr pastāvējusi, ne retais vien uzskata, ka labs vadītājs var būt tikai vīrietis un mēs nevaram ignorēt arī bērnu kopšanas atvaļinājumus, kas sievietēm “iepauzē” karjeru uz pāris gadiem. Sociālajos tīklos izveidojusies arī interesanta diskusija par to, ko atklāj šī gada Novatore Dzimumu līdztiesības barometrs.
“2300 eiro mēnesī “uz rokas” — tik Latvijā vidēji gribētu saņemt normālas ikdienas dzīvei. Interesanti, ka pēc 40 gadiem sievietes gatavas saņemt mazāk – ap 2100, bet vīrieši kļūst ambiciozāki un mērķēti uz 2800 eiro. Kāpēc tā? Hm. (Avots: Novatore Dzimumu līdztiesības barometrs, Norstat, 2026),” Dagnija raksta.


Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem sievietes Latvijā vidēji nopelna aptuveni par 13–14% mazāk nekā vīrieši. Tas nozīmē, ka par katru vīrieša nopelnīto eiro sieviete saņem vien ap 84 centiem. Ja raugās tikai uz pilnas slodzes darbiniekiem, algu plaisa kļūst vēl izteiktāka un tuvojas pat 20%.
Šī atšķirība neveidojas vienā konkrētā nozarē – tā pastāv gandrīz visā darba tirgū. Vienlaikus vērojams izteikts profesiju sadalījums pēc dzimuma. Vīrieši daudz biežāk strādā tehniskajās un augstāk apmaksātajās jomās, piemēram, informācijas tehnoloģijās, būvniecībā, transportā vai inženierzinātnēs, kā arī biežāk ieņem uzņēmumu vadītāju un augstākā līmeņa amatus. Savukārt sievietes dominē izglītības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un administratīvajās profesijās – nozarēs, kas sabiedrībai ir kritiski svarīgas, taču tradicionāli tiek atalgotas zemāk.
Paradoksāli, ka Latvijā sievietēm augstākā izglītība ir pat biežāk nekā vīriešiem, tomēr tas automātiski nenodrošina vienlīdzīgu atalgojumu vai straujāku karjeras izaugsmi. Liela loma ir arī dzīves posmam, kad cilvēki veido ģimenes. Vislielākā algu plaisa novērojama vecumā no 35 līdz 44 gadiem – laikā, kad sievietes visbiežāk dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā. Karjeras pārtraukums, lēnāka atgriešanās darba tirgū un retākas iespējas pretendēt uz paaugstinājumu rada tā saukto “mātes algas sodu”, kura sekas saglabājas vēl daudzus gadus.
Par algu jautājumu TV24 izteikušies arī vairāki viesi.
Tomēr arī kopējais noskaņojums darba tirgū ir drūms, puse no darbiniekiem uzskata, ka viņu algas šogad nepieaugs.
Teju puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu alga šogad nepieaugs, aģentūru LETA informēja bankas “Citadele” pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.
Savukārt 47% iedzīvotāju sagaida algas pieaugumu līdz 10%.
Lielāku algu kāpumu par 10% šogad cer piedzīvot 8% aptaujāto. Dati atspoguļo pragmatisku noskaņojumu strādājošo vidū – pēc straujāka algu kāpuma perioda pērn sabiedrības gaidas kļūst mērenākas.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 1835 eiro, gada laikā pieaugot par 132 eiro jeb 7,8%, savukārt vidējā neto alga palielinājās vēl straujāk – par 10,5%, sasniedzot 1361 eiro. Eiropas Savienībā (ES) algas aug ne tik strauji – eirozonā darba izmaksas vidēji auga aptuveni 3-4% gada laikā.
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka šāds algu kāpuma temps uzņēmumiem rada arvien lielākus izaicinājumus, tomēr sagaidāms, ka atalgojuma pieaugums Latvijā arī turpmāk pārsniegs Eiropas vidējo rādītāju, vienlaikus kļūstot mērenāks nekā iepriekšējos gados.
Viņš prognozē, ka šogad algas varētu augt par 6,5%.
“Kopumā aptaujas dati signalizē par darba tirgus normalizēšanos pēc iepriekšējo gadu straujajiem satricinājumiem. Aptaujas dati liecina, ka strādājošo noskaņojums kļūst pragmatiskāks – algu kāpums arvien retāk tiek uztverts kā pašsaprotama darba devēja rīcība, bet kā papildu ieguvums,” pauž Purgailis.
Aptaujas rezultāti parāda, ka algu pieauguma gaidas būtiski atšķiras atkarībā no vecuma, savukārt dzimumam šajā ziņā ir minimāla ietekme. Visoptimistiskāk noskaņoti ir jaunākie strādājošie vecumā no 18 līdz 29 gadiem – tikai trešdaļa no viņiem negaida algu pieaugumu, un salīdzinoši lielāka daļa cer arī uz kāpumu virs 10%. Tas ir raksturīgi karjeras sākumposmam, kur algu dinamiku biežāk ietekmē darba maiņa, profesionālā izaugsme un konkurence par darbiniekiem.
Savukārt, pieaugot vecumam, algu gaidas kļūst arvien piesardzīgākas. Vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem jau puse respondentu negaida nekādu algas kāpumu, bet vecākajā grupā no 60 līdz 74 gadiem šādu viedokli pauž vairāk nekā puse aptaujāto. Tas norāda uz ierobežotākām algu izaugsmes iespējām vēlākos karjeras posmos, kā arī uz lielāku stabilitātes un drošības prioritizēšanu.
Aptauja rāda, ka dzimumu atšķirības algu gaidās ir minimālas – gan vīriešu, gan sieviešu vidū algu stagnāciju sagaida vienāds respondentu īpatsvars. Tas liecina, ka patlaban algu prognozes lielākā mērā nosaka strukturāli darba tirgus faktori, nevis demogrāfiskās atšķirības.
Iedzīvotāju aptauju banka “Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica 2026. gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot teju 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.



