“Strādāju visu diennakti, mēnešalga 750 eiro, savi lopiņi, malkas apkure!” Ilga stāsta, kā cilvēki šobrīd iztiek reģionos
24
Latvijā dzīves kvalitāte bieži vien ir atkarīga no tā, kur tu dzīvo — jo īpaši tad, ja runa ir par algu. Rīgā par to pašu darbu bieži maksā būtiski vairāk nekā reģionos, kur atalgojums nereti knapi sedz ikdienas izdevumus. Ilga stāsta, kā viņa, strādājot aprūpes centrā, ietaupa naudu un rūpējas par diviem bērniem, lai gan saņemtais atalgojums nav liels.
“Esmu aprūpes centra darbiniece, ģimenē mums ir bērniņš ar invaliditāti, dzīvojam lauku viensētā, ir arī otrs nepilngadīgais bērniņš, vienīgā iespēja ir vienam no ģimenes strādāt,
Skolas autobusa, kas aizvestu bērnu līdz skolai, jāved pašiem. Mums ir malkas apkure un mazajam ir kustību traucējumi, tāpēc dzīvojas pa mājām. Braukāšana tikai uz skolu vien mums izmaksā 200 eiro mēnesī, bet alga uz visiem tikai viena. Mums ir sava saimniecība – putni, lopi, dārzs, jo citādi iztikšana nav iespējama. Lauku rajonā augstākā alga 760 eiro un no tiem vēl jāatņem nodokļi.
Es strādāju visu diennakti, arī naktīs, uz rokas saņemu 700-750 eiro un esmu priecīga par to pašu!” Ilga atklāj.
Par algu atšķirībām Rīgā un reģionos situāciju LA.LV komentējis arī ekonomists Pēteris Strautiņš.
“Algu nevienlīdzība starp nozarēm ir pakāpeniski mazinājusies jau vairākus gadus. Nekādu pārsteigumu – tā tas mēdz notikt laikos, kad situācija ir “saspringta” no darba devēju viedokļa. Cikliskās augšupejas periodi vairāk palīdz cilvēkiem, kuriem darba tirgū ir mazāk izvēļu. Spilgts piemērs ir 2025. gada 2. ceturksnis, kad četras nozares ar straujāko algu pieaugumu bija tādas, kurās algu līmenis ir zem vidējā,” viņš norāda.
Nevienlīdzības samazināšanos darba tirgū kopumā labi raksturo vidējās algas un algu mediānas salīdzinošā dinamika. Jo starpība mazāka, jo nevienlīdzība mazāka. Pēdējos septiņos gados jeb kopš 2018. gada 2. ceturkšņa vidējās algas ir augušas par 80%, bet algu mediāna par 90%.
“Par reģioniem runājot, nevaru gan solīt, ka atšķirības tuvākajā nākotnē mazināsies. Valsts stratēģiskās plānošanas dokumentos ietvertās domas par Rīgas pārsvara un īpatsvara mazināšanu neņem vērā reģionu ekonomikas struktūras atšķirības. Galvaspilsētas svarīgākā eksporta joma ir intelektuālie pakalpojumi.
Viena no pamatdaļām tajā ir programmēšana, tās pakalpojumu eksports šajā gadsimtā audzis vairāk nekā 50 reizes, arī citu biznesa pakalpojumu un tūrisma pieaugums ir mērāms desmitos reižu. Arī preču ekonomika, kas ir pārējo reģionu ekonomiku pamats, attīstās kopumā labi, bet ar šādu tempu sacensties ir grūti,” Strautiņš skaidro.
Kas sniedz cerību – uzsvars uz apstrādes rūpniecības attīstību galvenajos attīstības centros ārpus galvaspilsētas reģiona, kas no vārdiem pārvēršas darbos. Tam ir vairāki pozitīvi efekti.
Apstrādes rūpniecībai nav alternatīvu lielākajā daļā Latvijas, runājot par iespēju strauji palielināt ienākumus no komerciālā eksporta, tātad ienākumu plūsmas, kas nav atkarīgas no valsts pārdales.
““Gudro” pakalpojumu eksporta bizness aug arī pārējā Latvijā, bet no zemas bāzes, savukārt lauksaimniecības un mežsaimniecības tālāka pieauguma potenciāls ir diezgan ierobežots. Turklāt rūpniecība ir izteikti vienlīdzīga nozare, kurā algu līmenis ārpus galvaspilsētas nereti pārsniedz valsts vidējo,” ekonomists teic.
Cik liela alga tev ir savā profesijā? Vai tev maksā negodīgi zemu algu? Varbūt tev ir labs padoms, kā aizgāji priekšniekam paprasīt lielāku algu? Pastāsti man, rakstot uz [email protected].
