Lietuvā atkal cels minimālo algu, bet skaistie solījumi, iespējams, dārgi maksās pašiem iedzīvotājiem 0
Šonedēļ, kad Lietuvas Sociālās apdrošināšanas fonds “Sodra” paziņoja par vidējās darba algas pieaugumu valstī gada laikā, premjerministre Inga Ruginiene norādīja, ka valdība, visticamāk, arī nākamgad atkal palielinās minimālo mēneša algu (MMA).
Premjere uzskata, ka minimālās algas celšana veicina kopējo algu pieaugumu, kas ir nepieciešams, jo iedzīvotāju izdevumi turpina pieaugt.
Tomēr uzņēmēju pārstāvji šo ieceri vērtē daudz kritiskāk. Kāds uzņēmuma vadītājs pat atzinis, ka apsver iespēju atteikties no darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu, jo, viņaprāt, tie necenšas un nav pelnījuši šādu atalgojumu.
Portāla Lrytas aptaujātie ekonomisti izvērtējuši, kā minimālās algas paaugstināšana jau šobrīd ietekmē tirgu, kā arī aprēķinājuši, par cik minimālā mēneša alga varētu pieaugt 2027. gadā, lai tas neradītu būtiskus satricinājumus uzņēmējdarbībā.
Saskaņā ar ELTA, atsaucoties uz “Sodras” datiem, 2025. gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, vidējā darba alga “uz rokas” pieauga par 7,6% un sasniedza 1514 eiro, bet bruto alga palielinājās par 8,2% – līdz aptuveni 2480 eiro.
Reaģējot uz šiem datiem, premjerministre uzsvēra: “Tas ir sasniegums, taču, ņemot vērā cenu kāpumu, ar to nepietiek. Valdībai ir instruments – minimālās algas pieaugums. Lai arī uzņēmēji to nevēlas, minimālā alga turpinās augt, lai veicinātu arī citu algu palielināšanos.”
Premjeres padomnieks Igns Dobrovolskis norādīja, ka par konkrētu minimālo mēneša algu apmēru nākamajam gadam vēl ir pāragri runāt. Plānots, ka par to vienosies sociālie partneri Trīspusējā padomē, un tikai gadījumā, ja vienošanos panākt neizdosies, valdībai nāksies iejaukties.
Šogad minimālā alga Lietuvā jau tika palielināta par 115 eiro jeb 11,1%, sasniedzot 1153 eiro bruto.
Tas radījis bažas daļā uzņēmēju. Zarasu rajona uzņēmuma “Vigotema” vadītājs Danius Stankūns atzina, ka uzņēmumam šobrīd ir grūti – daļa darbu apstājusies, bet algas jāturpina maksāt.
Viņš uzskata, ka minimālā alga ir pārāk augsta un demotivē daļu darbinieku: “Cilvēki zina, ka gandrīz tūkstoti tāpat saņems, tāpēc necenšas. Man šāds darbinieks mēnesī izmaksā ap 2000 eiro, ieskaitot atvaļinājumus un citus izdevumus.”
Uzņēmējs pat atzinis, ka vēlētos atlaist visus darbiniekus, kuri saņem minimālo algu, un biežāk sadarboties ar pašnodarbinātajiem.
Tikmēr jaunākie Eurostat dati rāda, ka pēc minimālās algas apmēra Lietuva jau apsteigusi Latviju un Igauniju, kā arī vairākas citas Eiropas valstis.
Lietuvas Rūpnieku konfederācijas vadītājs Vidmants Janulevičs norāda, ka problēma nav algu pieaugums pats par sevi, bet gan produktivitātes stagnācija un nepietiekami valsts stimuli uzņēmumiem investēt modernās tehnoloģijās.
Viņš brīdina, ka pārāk strauja minimālās mēneša algas celšana var palielināt bezdarbu un padarīt Lietuvu par dārgu valsti uzņēmējdarbībai.
Arī bankas Citadele ekonomists Aleksandrs Izgorodins uzsver, ka minimālās algas kāpums bieži vien noved pie cenu pieauguma – šogad pakalpojumu cenas varētu pieaugt vismaz par 6%. Uzņēmumi, kas ir jutīgi pret algu pieaugumu, varētu samazināt darbinieku skaitu, īpaši tirdzniecības sektorā.
Ekonomists uzsver: “Minimālās algas celšana nav panaceja iedzīvotāju pirktspējas palielināšanai — liela daļa izmaksu galu galā tiek pārlikta uz patērētājiem.”
Savukārt Viļņas Universitātes ekonomists Algirds Bartkus uz iespējamo minimālās mēneša algas pieaugumu raugās mierīgāk, norādot, ka līdz šim minimālās algas palielināšana Lietuvā nav izraisījusi ne strauju inflāciju, ne bezdarba pieaugumu.
Viņaprāt, ilgtspējīgs risinājums būtu, ja minimālā alga veidotu ap 45–50% no vidējās bruto darba algas valstī. Nākamā pieauguma apmērs būs atkarīgs no tā, cik strauji turpinās augt kopējais darba samaksas līmenis.
