Liepājnieku Sirēnas, kas svilpj, repo, protestē, iemieso aktrises Inga Dzintare, Agnija Dreimane, Vija Mežale, Ilze Jura, Madara Enkuzena.
Liepājnieku Sirēnas, kas svilpj, repo, protestē, iemieso aktrises Inga Dzintare, Agnija Dreimane, Vija Mežale, Ilze Jura, Madara Enkuzena.
Foto: Vineta Jaunzeme

„Sirēnas dzied Liepājā”. Liepājas Leļļu teātra izrādes “Sirēnas dziesma” recenzija 0

Ilze Kļaviņa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 20
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
TV24
Slaidiņš: Karš beigsies tikai divos gadījumos. Viens – ja Putinam iedotu ielūgumu uz Kobzona koncertu 275
Lasīt citas ziņas

Kur vēl citur, ja ne Liepājā, kur piedzimst vējš, vasaras sākumā un teātra sezonas izskaņā dzied jūras meitas – sirēnas. Dzied jaudīgi, apliecinot uzdrīkstēšanos un varēšanu ar dubultu sparu. Liepājnieki sezonas beigās var lepoties divkārt, un iemesls tam ir gan lielais teātris, gan mazais, kā viņi paši sevi dēvē, – pašvaldības dibinātais Liepājas Leļļu teātris. Tas mērojas spēkiem un sadarbojas ar izmērā stalto, vēstures leģendām bagāto kaimiņu – Liepājas teātri –, kas ir senākais valsts latviešu teātris.

Mazā teātra 2022./2023. gada sezonu vainago brīvdabas iestudējums “Sirēnas dziesma” Pegaza pagalmā Kuršu ielā. Izaicinošais un ironiskais žanra apzīmējumu “mežonīgi bīstama avantūra” piestāv vasarai un spēles vietai – pagalmiņam, kur pašā centrā iemājojis scenogrāfa un mākslinieka Aigara Ozoliņa radītais oriģinālais skatuves tēls – trīs kuģa mastu konstrukcija. Savukārt Jura Kaukuļa dziesmu muzikālās interpretācijas panku, repa un vēl citu mūzikas stilu sajaukumos man personiski atsauca atmiņā Balkānu režisora Emira Kusturicas filmu jaudīgo enerģiju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Burziņš, mūzika un vieta atbilst režisores Antas Priedītes idejai. Ja zināms, ka sengrieķu leģendu par sirēnām ir daudz, kādēļ gan neizdomāt vēl citas? Atsperoties no mītiem par Sirēnu klinti jūrā un diviem varoņiem, kuri tikuši tai garām dzīvi, – Jāsonu ceļā pēc Zelta aunādas un klejotāju Odiseju –, izrāde stāsta savus stāstus un dara to asprātīgā veidā. Te vieta argonautu repam, Olimpa direktoram Zevam ar tā slavenajām pārvērtībām un sānsoļiem. Te notiek sirēnu un mūzu dziedāšanas sacensības, Odisejs apmāna sirēnas, te tiek piesaukti šodienas mīti – “Kariņa– Levita režīms”, Liepājas domes vilcināšanās ar strūklaku ieslēgšanu –, te zelta auns izskatās pēc sunim līdzīga nepaklausīga mājdzīvnieka, kurš kož tikai sestdienās… Dziesmu, stāstu un informācijas karuselis uzjundī pamatīgu haosu. Ja klausīties sirēnu balsīs nozīmē pazudināt sevi, tad kāpēc gan tas nevarētu būt jautri?

Pilnīgi pretēji romantizētam priekšstatam par valdzinošajām sengrieķu mitoloģiskajām būtnēm, kuru skaistajām balsīm nespēj pretoties tās dzirdējušie ceļotāji, liepājnieku Sirēnas svilpj, repo, protestē. Tās iemieso aktrises Inga Dzintare, Agnija Dreimane, Vija Mežale, Ilze Jura, Madara Enkuzena. Piecu aktrišu kvintets uzlādē publiku, paužot jauneklīgu garu ekscentriskā grimu un tērpu veidolā. Teksts: “Vai deviņos mums jābūt gultā? Nē!” ar visu protesta jaudu atbalsojas skatītāju rindu aplausos. Lai arī izrāde paredzēta visai ģimenei, tomēr tās intonācija, vēstījums un formāts varētu būt īpaši trāpīgs pusaudžu vecuma auditorijai no 10 līdz 14 gadiem, kuriem komiskā veidolā izspēlētie sengrieķu mīti, iespējams, būs salīdzināmi ar pašu pieredzi.

“Sirēnas dziesma” aicina uz “bioloģiski audzētu prieku” un piedāvā to ar aizraujošām dziesmām, neticamiem stāstiem un potenci­ālu, jo, protams, izrāde tikai pieskaras un ne tuvu neizsmeļ visus antīko mītu universālos tēmu lokus. Dievu un cilvēku dialogā uzvarētāju nav, bet sarunāšanās starp “neaizsniedzamajiem” un zemajiem atjauno līdzsvaru.

Liepājas Leļļu teātris ar gandarījumu var izvētīt aizvadītās rudens – ziemas sezonas darbus, ko mākslinieciskās vadītājas Lienes Gāliņas vadībā veica teātra trupa un tehniskie darbinieki. Mākslinieki spodrināja profesionālās prasmes dažādās meistarklasēs, piedalījās ar viesizrādēm lietuviešu teātru festivālos. Rosīga izbraukumu izrāžu ģeogrāfija sasniedza visus reģionus un Pierīgas skatuves. Šajā sezonā bērniem sarūpēti mazi spoži brīnumi un afišu rotā talantīgu viesrežisoru vārdi. Starp tiem – režisora Dmitrija Petrenko trāpīgi asais pusaudžu – pieaugušo savstarpējo attiecību pētījums “Dauka. Labie jautājumi”, Leldes Kaupužas dramaturģijas un režijas darbs kopā ar komponista Mikus Frišfelda muzikālo materiālu stāstā “Puika, kurš ne/ticēja Ziemassvētkiem”, kas dziļi un pēc būtības meklē svētku īstās nozīmes atklāsmi. Arī – Ģirta Šoļa pēc Valda Rūmnieka stāstu motīviem veidotā objektu izrāde “Murjāņu Kurmītis un viņa draugi”, kas aicina uz iztēles ceļojumu, kur atdzīvojas veļas šņore un zeķes, sietiņš, pogas, brilles, cepures un cimdi, badmintona volāniņš, zivju murds, krūzes, radio un vēl daudz kas. Jaunā režisora Mārtiņa Gaiļa veidotais uzvedums “Lapsa un mežs” atsauc atmiņā latviešu tautas pasakas par dzīvniekiem – lapsu, vilku, lāci, zaķi un putniem –, ļaujot dzīvnieku īpašībās saskatīt cilvēkiem raksturīgu uzvedību.

Reklāma
Reklāma

Lai “Sirēnu dziesma” kā ceļavējš pūš liepājnieku teātra skatītāju simpātiju burās un ved tālākos ceļos!

UZZIŅA

“Sirēnas dziesma”, iestudējums Liepājas Leļļu teātrī

* Idejas autore un režisore: Anta Priedīte, scenogrāfs: Aigars Ozoliņš, komponists: Juris Kaukulis.

* Lomās: Inga Dzintare, Agnija Dreimane, Madara Enkuzena, Ilze Jura,  Vija Mežale.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.