“Situācija ir katastrofāla…” Restorānu pārstāvji atklāj, kāpēc ārvalstu tūristi Latviju apmeklē arvien retāk 0
Latvijas tūrisma un ēdināšanas nozare šovasar piedzīvo smagu periodu, un restorānu pārstāvji situāciju raksturo kā katastrofālu. Latvijas Restorānu biedrībā (LRB) norāda, ka ārvalstu viesu skaits turpina sarukt, bet uzņēmumi arvien vairāk izjūt krīzes sekas.
Patlaban situācija tūrisma nozarē Latvijā ir katastrofāla, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.
LRB biedru aptauja liecina, ka 98,5% biedru ēdināšanas uzņēmumos ir mazāk ārvalstu viesu nekā 2025. gadā.
Jenzis norāda, ka situācija ir katastrofāla un vasara, uz kuru tika liktas lielas cerības, pagaidām nav attaisnojusi gaidīto.
“Diemžēl krīze tūrismā turpinās, informācija par Ukrainas droniem, kas pazaudējuši orientieri un nokrīt Latvijā, ir plaši izskanējusi starptautiskajos medijos un cilvēki baidās braukt uz mūsu reģionu,” uzsver Jenzis.
Biedrībā norāda, ka vasaras vidū ierasti Rīgas ielām, Vecrīgas restorāniem, kafejnīcām, terasēm un viesnīcām vajadzētu būt piepildītām ar ārvalstu viesiem, kā arī vasara ir laiks, kad tūrisma un ēdināšanas uzņēmumi tradicionāli nopelna, lai spētu pārciest klusākos rudens un ziemas mēnešus, tomēr šovasar situācija ir citāda.
Nozares pārstāvji uzsver, ka tas vairs nav tikai tūrisma nozares jautājums, jo katrs ārvalstu viesis, kurš neierodas Latvijā, ir ne tikai tukšs galdiņš restorānā vai neaizņemts viesnīcas numurs, bet tā arī ir neiegūta nauda Latvijas ekonomikā, tostarp mazāki ieņēmumi uzņēmējiem, mazāk nodokļu valsts budžetā un mazāk darba iespēju tūkstošiem cilvēku.
Restorāna “Meat Chef” īpašniece un LRB viceprezidente Agnese Freimane papildina, ka ārvalstu viesu plūsma ir mazāka, cilvēki tērē piesardzīgāk, bet uzņēmumu izmaksas turpina pieaugt.
“Nozarē daudzi patlaban domā, kā saglabāt komandu un turpināt eksistēt cerībā uz labāku nākotni. Par peļņu un attīstību runāt nevaram,” uzsver Freimane.
Biedrībā, pamatojoties uz “Eurostat” datiem par ārvalstu tūristu nakšņošanu viesnīcās un viesu mājās, norāda, ka Latvija 2026. gadā uzrādīja sliktāko atgūšanās rezultātu Eiropas Savienībā (ES) kopš pirms pandēmijas laika.
Salīdzinot ar 2019. gadu, Latvijā ārvalstu viesu skaits joprojām ir par 28,5% mazāks, Igaunijā – par 9,8% mazāks, bet Lietuva uzrāda izaugsmi par 0,6%.
LRB norāda, ka Latvija ir sliktākā pozīcijā nekā Igaunija un Lietuva, jo tūrisma mārketinga budžets ir mazāks nekā kaimiņvalstīs, notiek mazāk lielu un starptautisku pasākumu, kā arī Latvijā ir slikti vai dārgi transporta savienojumi, tostarp nav regulāras pasažieru prāmju satiksmes ar Rīgu, kā arī nereti no ES galvaspilsētām aizlidot ar “airBaltic” uz Viļņu vai Tallinu ar pārsēšanos Rīgā ir daudz lētāk nekā izmantot tiešo reisu uz Rīgu, skaidro asociācijā.
Tādējādi LRB aicina Ekonomikas ministriju (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru (RITA), pieaicinot nozares profesionālās biedrības un asociācijas, tuvākajā laikā izveidot Rīgas un Latvijas krīzes tūrisma vadības darba grupu, kas lemtu par nekavējoties realizējamiem pasākumiem krīzes mārketingā un komunikācijā.
Vadības grupai jābūt pilnvarām pieņemt ātrus un efektīvus lēmumus par mērķētām reklāmas un sabiedrisko attiecību aktivitātēm, lai glābtu šo tūrisma sezonu.
LRB aicina arī atkarībā no konkrētās situācijas definēt prioritāros tirgus un būt elastīgiem, mainot plānotās aktivitātes un ieguldot tirgos, kuri patlaban var sniegt atdevi.
Biedrībā uzsver, ka ir nepieciešama daudz mērķtiecīgāka Latvijas starptautiskā mārketinga politika, ciešāka sadarbība ar nozari un skaidrs redzējums par to, kā atjaunot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā.
Tāpat biedrības ieskatā ir jāparedz labas sabiedrisko attiecību un mārketinga kampaņas nesezonai, kurās tiktu izcelti interesantākie pasākumi Rīgā un Latvijā, lai mazinātu sezonalitātes ietekmi.
Tāpat nedrīkst samazināt valsts tūrisma mārketinga budžetu, kā tas noticis šogad.
Biedrībā uzsver, ka aktuāls ir jautājums par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu ēdināšanas pakalpojumiem. Ja šis jautājums netiks risināts, iekļaujot to 2027. gada budžetā, biedrības ieskatā Latvija riskē pazaudēt virkni ēdināšanas uzņēmumu.
Kā ziņots, maijā vairākkārt Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu. Tie bija saistīti ar bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijā, turklāt daži droni arī nokrita un eksplodēja, bet virs Igaunijas NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs vienu dronu notrieca.
Minētie dronu incidenti bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā.
Viens no šādiem negadījumiem maksāja amatu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P), un drīz pēc tam krita arī visa Evikas Siliņas (JV) valdība.
Tāpat ziņots, ka Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos četros mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 1,9% salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu, veidojot 1,123 miljonus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2026. gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu samazinājies par 6,3% un bija 655 200, bet vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs audzis par 4,9% un veidoja 467 400.
