Latvijā
Izglītība

Skolas paliks slēgtas. Kā pagāja pirmā attālināto mācību nedēļa?0


Attālināto mācību laikā skolēni var mācīties kaut vai parkā uz soliņa. Ja vien ir tehniskās iespējas un ir skaidrs, ko skolotājs no viņiem sagaida.
Attālināto mācību laikā skolēni var mācīties kaut vai parkā uz soliņa. Ja vien ir tehniskās iespējas un ir skaidrs, ko skolotājs no viņiem sagaida.
Foto: Inga Kļaviņa

Sajūsma par to, ka mājturībā dēlam attālinātajās mācībās uzdots pagatavot ģimenei vakariņas, un sašutums par to, ka vecākiem līdztekus darbam un mājas rūpēm vēl jāapgūst dažādu mācību klašu viela, kas jo sevišķi grūti, ja ģimenē ir vairāki skolas vecuma bērni. Tik atšķirīga ir vecāku reakcija uz pagājušā nedēļā aizsāktajām attālinātajām mācībām.

Savukārt skolotāji gan priecājas, ka attālinātās mācības veicina jaunu prasmju un digitālo rīku apguvi, gan arī pamanījuši, ka nu darbam jātērē vēl vairāk laika nekā klātienes mācībās.

Skolēniem patīk, ka ir iespēja ilgāk pagulēt un pašiem plānot savu laiku, taču pietrūkst komunikācijas ar klasesbiedriem un pedagogiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan liek uzsvaru uz pozitīvo un vairāk tiecas runāt par šā procesa veiksmes stāstiem.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska sarunā ar “Latvijas Avīzi” pauž: ja vien skolai un arī skolēniem izdevies veiksmīgi saplānot mācību procesu, skolēniem šāds mācīšanās veids tīri labi varētu patikt un viņi arī iemācītos labāk saskatīt mācību prioritātes: kas jādara vispirms un kam jāpievērš lielāka uzmanība.

Kopumā I. Šuplinska vērtē, ka pagaidām pāragri secināt, vai attālinātās mācības būs veiksmīgas. Tāpēc arī pagaidām nevar spriest, vai nāksies pagarināt mācību gadu.

Taču jau šobrīd esot skaidrs, ka 14. aprīlī atsākt klātienes mācības vēl nevarēs: ārkārtas stāvoklis būs jāpagarina.

 

Par daudz stundu

Kaut iepriekš tika prognozēts, ka varētu būt lielas problēmas ar interneta jaudas nodrošināšanu, visvairāk mācībām izmantotais portāls “e-klase” “uzkārās” tikai pirmdienas rītā.

Daudzās skolās izdevies nodrošināt mācības tiešsaistes režīmā, pat vingrot visiem kopā.

Tomēr ir arī gadījumi, kad bērniem nav iespēju mācībām pieslēgties tiešsaistes režīmā, piemēram, tāpēc ka viedierīces ir pārāk novecojušas, lai tas izdotos. Tāpat daļā skolu skolotāji nav vienojušies par vienotas digitālās platformas izmantošana mācībās, un tāpēc skolēniem katras stundas sākumā jācenšas ielogoties kādā citā vietnē.

“Daļā stundu plānu, ko es esmu redzējusi, ir sadrumstalotība un fragmentārisms,” atzīst I. Šuplinska. “Tas ir gan dēļ pārāk daudzo digitālo rīku izmantošanas, gan dēļ tā, ka atsevišķas skolas grib strādāt pēc ierastā mācību stundu grafika. Ieteicams būtu dienā apgūt trīs, nu maksimums četrus mācību priekšmetus.”

Turklāt vismaz vecāko klašu skolēniem uzdevumi būtu jādod tādi, kuru izpilde prasa ilgāku laiku, lai skolēni paši vairāk var plānot savas mācības.

Kāpēc ministrija neliek skolām atteikties no ierastā stundu saraksta, bet tikai iesaka tā darīt? Uz šo jautājumu ministre skaidri neatbild, bet var saprast, ka skolu brīvība saistīta ar vēlmi tām uzticēties.

 

Rīdzinieks Harijs tagad dzīvo laukos pie vecmāmiņas, jo vecākiem jāstrādā. Viņam arī mūzikas skolā uzdevumus pasniedzēja nosūta virtuāli.
Foto: Jānis Vīcups

Sola mācību televīzijas kanālu

Ir cerības, ka turpmākajās nedēļās attālinātās mācības varētu kļūt pilnvērtīgākas un ērtākas.

Jāņem vērā, ka ministrijai un skolām pirms attālināto mācību sākšanas bija tikai nedēļa laika tām sagatavoties. Piemēram, IZM plāno izveidot īpašu mācību televīzijas kanālu, tam jau otrdien valdība varētu piešķirt nepieciešamo finansējumu, un kanāls ar videonodarbībam varētu sākt darboties no 6. aprīļa. Tas vairāk būtu paredzēts jaunāko klašu skolēniem, kuri nemāk patstāvīgi mācīties.

 

Gan skolotāja, gan mamma

Rīgas 3. valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Ginta Sprede attālinātās mācības redz gan no skolotājas, gan mammas skatpunkta.

“Satraukums pirms attālinātām mācībām bija lielāks nekā reālās problēmas,” viņa atzīst.

“Gan kā skolotājai, gan mammai pirmā mācību diena bija grūtāka, pēc tam process kļuva saprotamāks.”

Skolēniem viņa pārsvarā izsūta uzdevumus un saņem atbildes, taču bija arī tiešsaistes stundas, kurās izrunāts neskaidrais. Skolotāja atzīst, ka nevar izkontrolēt, vai attālinātajās mācībās skolēni uzdevumus pilda paši. Tāpēc atzīmes neliek, bet tikai “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.

“Pilnvērtīgi pārbaudīt zināšanas varēšu tad, kad atgriezīsimies skolā,” saka pedagoģe.

“Skaidrs, ka vieglāk strādāt klātienē. Tagad darba ir vairāk: ko varēju izstāstīt visai klasei vienreiz, to tagad var nākties vairākas reizes stāstīt.”

Ginta ir arī mamma pirmklasniekam. Tik mazs bērns nevar mācīties patstāvīgi: mammai gan jāiedod uzdevums, gan jāizskaidro, gan pēcāk jānosūta atbildes. “Daļu darbiņu atliekam uz vakaru, jo pa dienu man jāstrādā. Slodze ir lielāka, bet tā jau tagad ir daudziem vecākiem,” teic Ginta.

 

Vecāki un bērni iesildījušies

Divu bērnu māmiņa Inga Kļaviņa stāsta, ka meita, kas mācās 8. klasē, velta mācībām daudz vairāk laika nekā piektklasnieks dēls, bet tieši tāpat tas esot, kad rit klātienes mācības: meita uz mācībām iespringst vairāk, kamēr puika tver visu vieglāk. Noteiktos laikos jāizpilda tikai daži testi, pārsvarā bērni var mācīties savā ritmā. Skolotāji ne tikai neliek atzīmes, bet pat nenorāda, vai uzdevums ieskaitīts. Arī attālinātajās mācībās tiek apgūti visi mācību priekšmeti. Sportā jāapraksta stafetes, bet mūzikā uzdots tik apjomīgs mājasdarbs, ka nu tai jāvelta vairāk laika nekā matemātikai.

“Pagaidām viss rit mierīgi, tomēr man ir sajūta, ka šī ir tikai iesildīšanās, nākamnedēļ jau būs grūtāk,” teic Inga.

“Latvijas Avīzes” karikatūrists Gatis Šļūka ar dzīvesbiedri audzina divus dēlus: Renārs mācās Rīgas 49. vidusskolas 6. klasē, bet Olivers – Rīgas Oskara Kalpaka Tautas daiļamatu pamatskolas 3. klasē.

“Vecākā dēla mācībām sekoju es, bet viņš lielākoties mācās pats vai tiek galā, komunicējot ar klasesbiedriem. Pārāk daudz šobrīd jāmācās nav. Savukārt mazā dēla mācības ir sievas ziņā. Pārsvarā sestklasniekam atsūta uzdevumus, tie jāizpilda, jānofotografē un caur e-klasi jāsūta atpakaļ. Onlainā jāpilda diezgan maz uzdevumu. Mācībās izmanto arī digitālo mācību grāmatu vietni “Soma” un “Microsoft team” tiešsaistes saziņai. Ja kas neskaidrs, stundu laikā var sazināties ar skolotājiem, bet pagaidām šī iespēja nav izmantota.

Jūtu, ka arī skolotājiem vēl jāiestrādājas. Bija, piemēram, gadījums, kad dēlam jāpilda uzdevums, viņš jau sāk darīt, pēc tam atnāk ziņa: skolotāja pārdomājusi, nav tomēr jāpilda.

Domāju, ja šādas mācības turpināsies, skolotājiem tomēr vajadzētu veidot video, kurā izskaidro kādas sarežģītākās tēmas vai uzdevumus.”

 

Uztraucas par eksāmeniem

Rīgas Oskara Kalpaka Tautas daiļamatu pamatskolas 6. klases skolniece Gerda Vilnīte teic, ka vismaz pagaidām attālinātās mācības problēmas nesagādā, esot pat vieglāk mācīties mājās, jo skolā draugi novērš uzmanību. Notiek visas stundas, arī sports, kurā nācies skriet un pietupties. Gerda trenējas airēšanā, un arī airēšanas treneris liekot mājās pašiem vingrot.

Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Luīze Utāne atzīst, ka pirmajā attālināto mācību dienā bijis liels šoks: kā gan pašai visu saplānot un apgūt. Bija arī jāapgūst jauns digitālais rīks “Moodle”, caur kuru viņa saņem mācību materiālus.

“Taču tagad priecājos, ka šādi jāmācās, jo tādējādi sagatavojos studijām, kur arī daudz jāapgūst patstāvīgi, iemācos plānot savu laiku.”

Stundu sarakstam Luīzes skola vairs īsti nepieturas, dots noteikts laiks dažādu uzdevumu izpildei. Taču laiks jāvelta visiem mācību priekšmetiem. Piemēram, sportā jāskrien un jāvingro. Paveikto kontrolē ar aplikāciju “Endomondo”, kura rādītāji jānosūta sporta skolotājam. Tikmēr Luīzes brālis, kurš mācās citā skolā, sporta stundā vingrojis tiešsaistē pedagoga uzraudzībā.

Meitene arī neslēpj, ka mājās ir grūtāk koncentrēties mācībām un sevi motivēt nekā skolā. Tāpat liels uztraukums gan viņai, gan klasesbiedriem ir par to, kas notiks ar centralizētajiem eksāmeniem. “Mēs par to vien runājam,” viņa saka.

I. Šuplinska atzīst: īpaša spriedze varētu būt 9. un 12. klašu audzēkņiem, kuriem šogad jābeidz skola. Par to, vai un kā šī mācību gada noslēgumā notiks centralizētie eksāmeni, lēmums varētu tikt pieņemts jau šajā nedēļā.

 

Dodiet putekļainos datorus skolēniem!

Pirms attālinātajām mācībām tika aptaujātas skolēnu ģimenes, lai nodrošinātu, vai mājās ir viedierīces un interneta pieslēgums, ko izmantot attālinātajām mācībām. Izrādījās, ka tā nav aptuveni 5000 skolēniem, taču reālais skaits varētu būt lielāks, jo pretēji ministrijas norādījumiem ne visas skolas aptaujāja vecākus.

IZM radusi veidu, kā nodrošināt 5000 skolēnus ar planšetdatoriem ar interneta pieslēgumu, taču ar šo atbalstu nepietiek, tāpēc aktivizējušies labdari, kuri dāvina skolēniem datorus: gan savus, gan rosina citus uz šādu labdarību, arī organizē datoru savešanu kārtībā un nogādāšanu skolēniem.

Viens no šādiem aktīvistiem ir Māris Kalējs. Vispirms viņš skolēniem uzdāvinājis trīs savus datorus, kas bija vēl ejoši, tomēr netika izmantoti un “krāja putekļus plauktā”. Pēc tam sācis vākt datorus no citiem, kas gatavi tos ziedot.

“Kopumā sešu dienu laikā esmu nogādājis bērniem visā Latvijā 18 datorus,” viņš saskaitījis. Rindā ir vēl desmit skolēni, tāpēc Māris aicina sazināties ar viņu pa tālruni 29216755 tos, kuri arī gatavi uzdāvināt datorus.

 

6. klases skolnieces mammas dienasgrāmata

Svētdiena

Rīt sākas attālinātās mācības. Skola izveidojusi īpašu mājaslapu, kur ir mācību plāni. Visi nedēļas uzdevumi jau saņemti; izskatās, ka tie ir daudzveidīgi un gana detalizēti izskaidrots, kā tiem tikt klāt un kā pildīt. Bērns entuziasma pilns jau ķēries pie “to foršo” matemātikas uzdevumu pildīšanas. Arī tāpēc, ka cer pirmdienas rītā ilgāk pagulēt, nevis pildīt tos pulksten 8 no rīta: ierastais stundu saraksts un mācību laiks tikpat kā nav mainīts.

Pirmdiena

Viss viegli. Angļu valodas stundas uzdevumi izpildīti desmit minūtēs. Šī stunda vēl nav galā, kad bērns jau ķēries pie nākamās stundas uzdevumiem. Galu galā tas, kas būtu jādara sešās mācību stundās, paveikts divarpus. Tiek pati galā, netraucē mani, kad strādāju attālināti. Bažījos, vai šāds temps nenozīmē, ka neiedziļinās tajā, ko mācās. Iesaku mācīties lēnāk, bet pamatīgāk. Aizcērt savas istabas durvis. Varbūt raud?

Otrdiena

Rīts sākas mierīgi.

Klases stundā jāsaslēdzas ar klases audzinātāju un klasesbiedriem, izmantojot aplikāciju “Hangouts”. Tā jālādē. Meitas telefonā nav vietas. Pusstundu tīrām tā atmiņu. Ielādējam. Tāpat neiet. Dodu savu telefonu meitai un ceru, ka nepalaidīšu garām nevienu svarīgu zvanu.

Mājturībā meita izšuj, skatoties multenes. Idille. Vakarā atklājas, ka nepietika izšūt, vajadzēja pildīt un sūtīt darba lapu. Meita to izpilda. “Darba uzdevums – izšūt cauro vīli.”; “Darba gaita – izšuvu cauro vīli”; “Ko darīšu tālāk – izšūšu cauro vīli”. Iesaku, ka derētu tomēr kāda daudzveidība atbildēs, piemēram, sīkāk raksturot darba procesu. Nemākot citādi, psiho, cērt durvis, raud.

Trešdiena

Man ir dzimšanas diena. Meita jau iepriekšējā vakarā izmācījusies pirmo stundu, lai pagatavotu man svētku brokastis un mierīgi paēstu kopā. Brokastu gatavošana ievelkas, klāt jau otrā stunda, kuras uzdevumu nedrīkst atlikt uz vēlāku laiku. Kūka stāv neaiztikta, bērns telefonā pilda angļu valodas uzdevumus. Raud, jo svētku brokastis nav izdevušās.

Uzdevumi kļūst grūtāki. Ik pa desmit minūtēm meita nāk uz manu istabu, lai prasītu padomu vai žēlotos.

Vakarā īsta histērija, baidās, ka būs neieskaitīts, jo dabaszinībās sajaukusi, kura grāmata jāizmanto, līdz ar to aizsūtījusi skolotājai atbildes uz neīstajiem jautājumiem.

Vajadzēja lasīt citu grāmatu un atbildēt uz citiem jautājumiem. Līdz pulksten 22 visu pārstrādā. Par laimi, skolotāja pieņem arī tik vēlas atbildes.

Ceturtdiena

Informātika. Jāielogojas kādā tiešsaistes rīkā un pēc skolotāja pamācībām jāpilda ekseļa tabula – jārēķina, cik katrā valstī ir saslimšanas gadījumu ar koronavīrusu. Videokonferences režīms datoram ir pārāk liels pārbaudījums, tas uzkaras. Stundas laikā uzdevumu izpildīt nav iespējams. Bērns raud. Pildām uzdevumu kopā. Lai nolādēts tas koronavīruss!

Sociālajos tīklos kāda skolotāja pauž sašutumu, ka daļā ģimeņu nav printera, tas traucējot viņai strādāt. Kaza!

Stundu plānā ierakstīts, ka literatūra būs pulksten 22.15. Par laimi, tā izrādās tikai tehniska kļūme.

Piektdiena

Patstāvīgais darbs Latvijas vēsturē. Jāraksta stāsts par senvēsturi, jāfotografē, jāsūta skolotājai. Skolotāja atbild, ka neko nevar salasīt, vērtējuma nebūšot. Bērns raud. Bildējam, sūtām vēlreiz, tagad var salasīt. Taču vērtējums ir tikai 5, kaut vidējais vērtējums šajā priekšmetā bija 8 un 5 vispār mans bērns līdz šim nav redzējis.

Saistītie raksti
Raud, ka vidējā atzīme nošļuks, pārdzīvo arī par matemātiku, kur parasti ir pirmajā trijniekā, bet nu kāds darbiņš paveikts tā, ka klasē viņa ir tikai 17. vietā.

Desmitniekus sapelnījuši tie, kas klasē nenopelna vairāk par 7 ballēm. Vai tad Izglītības ministrija nesolīja, ka atzīmes attālinātajās mācībās neliks? Nāksies vai nu iestāstīt bērnam, ka atzīmēm nav nekādas nozīmes, vai likt savus darbus pavisam malā un mācīties vēlreiz 6. klasē. Abas izvēles – nepatīkamas.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Latvijā
Labi, ka tas nenotika ziemā, labosim visu nakti! “Rīgas Siltums” par amizanto avāriju Ģertrūdes ielas
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atklāj, kuru vēl divu valstu ieceļotājiem nav jāievēro pašizolācija
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jauns Covid-19 pabalsts – cik liels un kas to saņems?
5 stundas

Lasītākie

ĢK
Ģirts Kasparāns
Latvijā
“Es no darba nebaidos.” Saruna ar Guntaru Raču par krīzi, mūziku un dārzkopību 1
Intervija 1 stunda
LE
LETA
Latvijā
“Iveta, izslēdziet cirku, Pampāļu teātri, un, lūdzu, bez grimasēm!” Saeimas sēdi pārtrauc asa kritika 1
3 stundas
LA
LA.LV
Pasaulē
Politologs Viņķelis par armiju ASV ielās, Trampu kā autoritāru vadoni un “klusējošajiem republikāņiem”
23 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 apkarošanas likums pieņemts. Vai tas palīdzēs arī izkļūt no krīzes?
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
Cik pērn nopelnīja finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa? 5
6 stundas