Latvijā
Izglītība

Skolēni irigāciju skaidro kā mukšanu uz “Irlandi”. Gada pērles no skolotāju krājumiem8

Foto – Shutterstock

Augsnes mākslīgu apūdeņošanu jeb irigāciju skolēni mēdz skaidrot kā mukšanu no Latvijas, galvenokārt uz “Irlandi”, liecina Vēstures skolotāju biedrības piedāvātais ieskats vidusskolēnu veiktajos vēstures jēdzienu skaidrojumos.

Vēstures skolotāju biedrība apkopojusi vidusskolēnu pēdējo trīs gadu laikā sniegtos vēstures jēdzienu skaidrojumus. Piemēram, pirmo Latvijas padomju valdību jeb iskolatu skolēni skaidrojuši kā “mūžīgos Latvijas brīvības meklējumus, ko iesāka jaunlatvieši un turpināja jaunstrāvnieki, bet jau ar citu formu un saturu”. Iskolats skaidrots arī kā parādu piedziņa krievu cara laikos, kā arī senākie, pirmie lati.

Čeka kāda skolēna skaidrojumā bija pārtapusi par reģistrēšanos lidojumam, ko izziņo lidostā. Savukārt PSKP ģenerālsekretārs skaidrots kā armijas ģenerāļa palīdze, biroja vadītāja. Šajā gadījumā audzēknis arī norādījis uz skolotāja pieļauto kļūdu jēdziena rakstībā, uzsverot, ka jābūt nevis sekretārs, bet gan sekretāre. Arī Leonīda Brežņeva doktrīnai piedēvēts pavisam jauns veidols. Kāds skolēns esot skaidrojis, ka “Padomju vienības valdniekam Brežņevam bija slikta veselība, tāpēc viņam vienmēr līdzi brauca doktrīna, kas viņu pieskatīja”.

Romanizācijas procesu skolēni dēvējuši par čigānu ienākšanu Eiropā no Indijas. Turklāt tika uzsvērts, ka “[Ādolfs] Hitlers nezināja, ka viņi pa īstam ir ārieši”. Romanizācija saukta arī kā “pret čigāniem vērsta politika, ko veica gan Hitlers, gan [Josifs] Staļins”. Savukārt runājot par ebrejiem, skolēni minējuši cionismu. Lai gan pēc būtības jēdziens sevī ietver ideju par ebreju valsts atjaunošanu un stiprināšanu, skolēni uzskatījuši, ka cionisms esot tad, kad cilvēks smejas par cita nelaimi. Par pamatojumu cionismam tika minēts tas, ka “Hitlers smējās par ebreju tautas ciešanām, un tas bija galējais cionisma piemērs”.

Vēsturiski etnogrāfiskā Prūsijas reģiona “Mazā Lietuva” skaidrojumā uzsvērts, ka tā esot lietuviešu mīlestība pret savu valsti, “ko gribas saņemt plaukstā un apmīļot”. Tā arī Hanza kāda skolēna darbā kļuvusi par Rīgas māsu. Turklāt “Rīgai toreiz bija arī māte Lībeka”. Savukārt muižniecība no feodālās sabiedrības kārtas kļuvusi par “muižu skaita samazinājumu līdz niecībai, ko atnesa zviedru politika Vidzemē.” Turklāt šis process esot ļāvis “latviešiem nedaudz uzelpot un iegūt lielāku kultūras telpu”.

Skolēni ir bijuši pārliecināti, ka par līdumu jāsauc “visos laikos esošos cilvēkus, kas gribēja izkalpoties un pielīst valdniekam”.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Veselam
Faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā varētu būt lielāks par oficiāli reģistrēto
2 stundas
LA
LA.LV
Pasaulē
Pasauli aizkustina medmāsa, kura Beirūtas sprādziena laikā izglāba trīs jaundzimušos
6 stundas
GN
Gints Narogs
Sports
“Reti kura sasniedza 20 gadus, bet Rebeka tika vistālāk,” treneris pēc Kohas paziņojuma izvēlēties mīlestību velta mīļus atvadu vārdus
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Rīgā vairs nebūs bezmaksas sabiedriskā transporta nevienos svētkos šogad
3 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
Postošais sprādziens Beirūtā radījis jautājumus par drošību Latvijas ostās
2 stundas