“Skrien kā nelabie, kā žurku skrējiens!” Auziņš par miršanas izziņām un kāpēc pēc tām kāri ir daudzi likumu zinātāji 0
“Padalīšos ar pieredzi, kur iesaistīts vesels lērums institūciju. Mēs esam samērā novecojoša sabiedrība, un katram no mums ir tuvinieki, kuri jau ir pie pašām beigām,” tā savu stāstu TV24 raidījumā “Preses klubs” aizsāk Ivars Auziņš, uzņēmējs un aktieris, aicinot pievērst uzmanību šim dzīves brīdim īpaši rīdziniekus.
“Gadījumā, ja kāds nezina, tad skaidroju īpaši rīdziniekiem – ja kāds no jūsu tuviniekiem aiziet Viņsaulē un ja viņš neatrodas mājās, bet, teiksim, kādā medicīnas iestādē vai pansionātā, tad tā interesantā likuma iespēja Latvijā ir šāda – tas, kurš saņem no ģimenes ārsta izziņu par miršanu, ar to pēc tam var izņemt miršanas apliecību. Tas var būt jebkurš cilvēks no ielas, arī bomzis, tā var būt institūcija, tas var būt apbedīšanas birojs – viņi visi cenšas to saņemt,” šādu maz zināmu likuma punktu plašāk skaidro Auziņš.
Viņš norāda, ka tas, kam ir miršanas apliecība uz rokas, saņem pēdējās divas pensijas,
kas ir tā saucamais miršanas pabalsts. “Dažreiz tas ir diezgan iespaidīgs cipars. Vai ir vērts skriet dēļ šiem dokumentiem? Jā, ir vērts. Un skrien kā nelabie, kā žurku skrējiens!”
“Nedod, Dievs, ja kāds no tuviniekiem nomirst kādā iestādē – viņus žiperīgi pārved uz nākamo iestādi, apbedīšanas biroju, bet no jums momentā iekasē par pārvešanu-loģistiku dažus simtus bez jūsu piekrišanas. Tas ir viens. Un pēc tam nākamais ir, ka šī miršanas apliecība jebkura rokās iedod divas pensijas,” par situācijas absurdumu stāsta Auziņš.
“Šis nav patīkams temats, bet patiesībā nupat to piedzīvojām. Tas ir apbrīnas vērts,” saka Auziņš, atzīstot, ka pats nesen dabūjis skriet pēc šīs izziņas, lai tā būtu viņa rokās, lai uz tās pamata varētu dabūt miršanas apliecību.
“Ja es to nebūtu izdarījis, tad to būtu izdarījis apbedīšanas birojs, un viss – tad viņiem ir divas pensijas.”
Auziņš pieņem, ka šādā emocionāli smagā brīdī cilvēki vienkārši pieņem, ka izmaksas ir tādas, kādas tās ir – tās ir grandiozas arī no loģistikas viedokļa. Piemēram, 100 kg smaga cilvēka pārvēšana izmaksā simtus. “Tas ir necilvēcīgi, kā tas notiek. Bet nozare ir liela un milzīga, klienti esam mēs visi, un tā ir vāji regulēta.”
Iesaistītie ir medicīnas iestādes, pašvaldība ar pabalstiem un atbalstiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, komercpuse – visi tie, kas izdod dokumentus, uzskaita uzņēmējs.
Kā interesantu faktu viņš arī izceļ to,
kā dažādas iestādes var zināt, kāds ir konkrētā mirušā šo divu pensiju apmērs – vai notiek kāda dalīšanās ar datiem?
