Slaidiņš par vispārējo mobilizāciju Krievijā: “Visi tagad gaida atskaites punktu, kas notiks pēc vēlēšanām…” 138

“Protams, šie skaitļi ir subjektīvi, bet pirmo reizi divos kara gados Krievijas kontingents kopš šā gada februāra Ukrainā ir samazinājies,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” zināja teikt NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, atsaucoties uz Ukrainas Galvenās Izlūkošanas pārvaldes (GUR) datiem.

Reklāma
Reklāma
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
VIDEO. Putina ministri krīt ārkārtējā kaunā – vienkāršs Ziemeļkorejas ierēdnis viņus padzen no sēdvietām 65
TV24
Kāpēc mums ir tik mazas pensijas? Es neesmu vainīga, ka strādāju krievu laikā! Atbild VSAA 92
Lasīt citas ziņas

“Šobrīd Krievijas spēki tiek lēsti uz 466 tūkstošiem. Janvārī viņi bija 470 tūkstoši. Protams, tie ir zaudējumi, bet tie samazinās. To nevar uzskatīt, ka tas tā sistemātiski būs. Ļoti iespējams, ka Krievija veido pietiekami spēcīgas rezerves, jo ne velti tiek runāts, ka maijā-jūnijā viņi varētu sākt daudz lielāku un daudz plašāku uzbrukumu Ukrainai,” uzsvēra NBS majors.

Tie krievu karavīri, kas šobrīd atrodas frontē Ukrainā, būšot jāmaina, piebilda Slaidiņš. “Viņi būs cietuši zaudējumus, viņiem ir vajadzīgas izveidotas spēcīgas rezerves. Otrkārt, nevajag aizmirst to, ka pēc NATO paplašināšanās – visa Somija tur tūkstots kilometri, arī tur krieviem ir jāparedz kādas vienības, kas atradīsies iepretim un kas sargās,” skaidroja Slaidiņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpēc NBS majors pieļauj, ka vienā brīdī “aizies līdz tai vispārējai mobilizācijai”, jo Krievija nespēs vairs turpināt slēpto mobilizāciju pašeizējā veidā, daļu uzņemot arī profesionālajā dienestā un “visu nosegt”. “Tur būs…Noteikti sagaidīsim,” domā Slaidiņš.

“Visi tagad gaida atskaites punktu, kas notiks pēc vēlēšanām [Valsts prezidenta vēlēšanām Krievijā – red.]. Nu, skaidrs, kas tajās vēlēšanās uzvarēs! Bet kāda būs tā darbība pēc tam?! ” uzsvēra Slaidiņš. Ja sāksies mobilizācija, tad krieviem būs jāiet dienēt.

“Redzam, ka Budanovs saka, ka viens no galvenajiem Ukrainas mērķiem ir Krievijas sabrukums, bet tam jānotiek no iekšpuses. Tā ka viņi dara un darīs visu, lai cilvēki tur saprastu, bet cik tas tam krievam aizies? Redzam no otras puses, – tur izdarīts viss gluži kā Staļina laikos, ka nav nekādas opozīcijas. Tagad pat Navaļniju nevar normāli apbedīt, ka tur jau sāk visus savlaicīgi apzināt, kurš tur varētu būt. Nu, tā tāda dzimtcilvēku būšana, tur neko nevar darīt,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” rezumēja NBS majors Slaidiņš.

Jau ziņots, ka šogad Krievijas Valsts prezidenta vēlēšanas notiks no 15.marta līdz 17.martam. Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu “Meduza” un “Vjorstka” ziņām, Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par 71 gadu veco pašreizējo prezidentu Vladimiru Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.

Latvijā Krievijas Valsts prezidenta vēlēšanas notiks divos iecirkņos, kas būs izvietoti Krievijas vēstniecības telpās Rīgā, Ukrainas neatkarības ielā 2. Kā liecina vēstniecības ieraksts tviterī, viens vēlēšanu iecirknis būs Krievijas vēstniecībā, otrs – Krievijas vēstniecības Konsulārajā nodaļā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.