Slīkstam ārzemju lupatās jeb kā Latvija ir kļuvusi par britu Getliņiem 29
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis, AS “Latvijas Mediji”
Nav pārspīlēts apgalvojums, ka slīkstam drēbju kaudzēs. Ik gadu Latvijas tirgū nonāk ap 30 tūkstošu tonnu jauna vai lietota apģērba, bet tekstila šķirošana līdz šim atstāta novārtā. Ledus sakustējies – SIA “Eco Baltia Vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu īsteno Latvijai unikālu projektu, 60 vietās uzstādot šķirošanas konteinerus apģērbam, apaviem un mājas tekstilam. Uzņēmēji pauž gatavību piedalīties arī pārstrādē.
Pirmie 20 koši sarkanie konteineri jau pirms gada tika novietoti Rīgā, Salaspilī, Ādažos un Piņķos, lai noskaidrotu, kā cilvēki tos izmantos – ko metīs un kas būs derīgs atkārtotai lietošanai vai pārstrādei, stāsta Latvijas Zaļā punkta vadītājs Kaspars Zakulis. Savāktais materiāls nonācis uzņēmuma “Eco Baltia Vide” atkritumu šķirošanas cehā Tukumā, kur pie speciāliem galdiem strādnieki to sašķirojuši 30 frakcijās pēc materiāla veida un nozīmes – atsevišķi sieviešu, vīriešu, bērnu apģērbus un apavus, aizkarus, segas, spilvenus u. c. “Atklājās visai biedējoša aina – konteineros bija samests arī saplēsts vai netīrs apģērbs un apavi, tur atradās pat grāmatas, spēles un rotaļlietas, tāpēc no savāktajām 250 tonnām apmēram 100 tonnas materiāla jeb 40% nebija lietojams vai pārstrādājams un nonāca atkritumu poligonā,” pirmos projekta rezultātus vērtē Latvijas Zaļā punkta vadītājs. Pārējais materiāls atgriezīsies apritē – drēbes labā stāvoklī pārdos lietoto apģērbu veikalos tepat Latvijā; zemākas kvalitātes apģērbi par maksu aizceļos uz trešās pasaules valstīm; kāda daļa nonāks sabiedriskā labuma organizācijā “Taureņa efekts”. Starp nodotajām mantām bijušas arī kvalitatīvas segas, spilveni, kam vēl nav pielietojuma, tāpēc tās tiek uzkrātas noliktavā.
Projekts turpinās, septembrī palielināts šķirošanas vietu skaits, uzstādot vēl 40 konteinerus un piedāvājot nodot lietoto apģērbu arī citviet Latvijā.
Pasākums bez dotācijas nav rentabls
“Iedzīvotāji ir gatavi šķirot, vismaz aptaujā 89% apgalvo, ka nevajadzīgo apģērbu nestu uz konteineru, ja vien tāds būtu pieejams,” skaidro K. Zakulis. Izmēģinājuma laikā sarkanie konteineri bija ne tikai piepildīti, bet arī apkrauti ar veco drēbju maisiem un cilvēki raukuši degunus par nepievilcīgo skatu. “Mums bija grūti paredzēt, kad kāds izdomās iztīrīt vasarnīcu un atvedīs uz konteineru gadiem krātas drēbes 10 maisos, taču tas ir loģistikas jautājums,” nosaka Zaļā punkta vadītājs. Kad iedzīvotāji tiks nodrošināti ar atbilstošu skaitu konteineru, arī izvešana noritēs raitāk.
Ņemot par piemēru Francijas pieredzi, kur atkārtoti tiek izmantoti 47% no visiem lietotajiem apģērbiem, Latvijā būtu nepieciešams izvietot 900–1000 konteineru, lai viens apkalpotu apmēram tūkstoti iedzīvotāju. Ritenis pašiem nav jāizgudro, varot pamācīties arī no Lietuvas, kur pie daudzdzīvokļu mājām līdzās papīra, plastmasas un stikla konteineriem novietots arī tekstilam paredzētais, Vācijā tie atrodas gandrīz pie katras kāpņu telpas, Igaunijā apģērbu pieņem šķirošanas laukumos.
Pilotprojekts parādījis, ka tekstilizstrādājumu savākšana nav rentabls bizness. Viens konteiners izmaksā apmēram 500 eiro, savi tēriņi ir savākšanai un šķirošanai, kas ir roku darbs, bet tekstilizstrādājumus, kas piemēroti tikai pārstrādei, nepieciešams arī izārdīt, atbrīvojot no nepārstrādājamām detaļām. “Bez dotācijām šis bizness nevar pastāvēt,” secina K. Zakulis.
Esam kļuvuši par britu Getliņiem
Lielākā daļa apģērbu, kas nonāk konteineros, ir ieceļojuši no ārzemēm. Izskatās, ka esam kļuvuši par Rietumeiropas valstu lietoto apģērbu izgāztuvi, jo no 30 tūkstošiem tonnu apģērba, kas ik gadu ienāk Latvijas tirgū, 17 tūkstoši tonnu ir lietotas drēbes, ko tautā joprojām mēdz saukt par humpalām. Lauvas tiesa jeb 56% atceļo no Lielbritānijas. Pēdējo 15 gadu laikā no 160 tūkstošiem tonnu apģērba, kas ievests mūsu zemē, 90 tūkstoši tonnu ienākuši no britu zemes. Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds to sauc par traģisku faktu, jo Latvija tiek pārplūdināta ar “second hand” apģērbu, ko uz svara ieved lielās ķīpās. Lietotas drēbes ieved arī no Igaunijas (10%), Lietuvas (7%), Vācijas (6%) u. c. valstīm.
Necik labāka neesot aina ar jauniem apģērbiem, spriež G. Strazds. “Pie mums ienāk zemākas kvalitātes jauni apģērbi salīdzinājumā ar tiem, ko ražojam paši. Mūsu ražotie gandrīz 90% tiek pārdoti ārzemēs,” skaidro asociācijas vadītājs. Jaunu apģērbu Latvijā lielākoties ieved no Ķīnas un Polijas, nedaudz no Lietuvas un Igaunijas, ievērojami mazāk ir Vācijas (7%), Lielbritānijas (2%) un Francijas (1%) importa.
Pirms 15 gadiem Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija sākusi interesēties par lietoto apģērbu pārstrādi, taču bez atbilstošas sistēmas tā nebija iespējama.
Šķirošana – aisberga redzamā daļa
Eiropas Savienības (ES) direktīva paredz, ka no 2025. gada ES valstīm jāno-drošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Latvijas Zaļais punkts ar sadarbības partneri SIA “Eco Baltia Vide” uzskata, ka sistēmu var iedarbināt jau 2022. gadā, taču likumdevējam jāpieņem normatīvie akti, kas nosaka kārtību, atbildīgos un finansējumu. Līdzīgi kā citās ES valstīs, kurās jau gadiem notiek apģērbu savākšana, arī Latvijai tekstila izstrādājumiem jānosaka dabas resursu nodoklis. “Francijā katra apģērba gabala cenā, kas nonāk tirgū, iekļauts arī neliels trīs līdz 18 centu maksājums, piemēram, T kreklam – trīs centi, ziemas jakai – 18 centi, kas tālāk tiek novirzīts savākšanas sistēmas izveidei un pārstrādes iekārtām. Protams, finālā samaksā iedzīvotājs, bet es labprāt nopirkšu par trim centiem dārgāku T kreklu, ja man būs izveidota sistēma, kurā ērti un viegli savu lietoto apģērbu vai zābakus varēšu atdot tiem, kam tie vēl noderēs, nevis izmest atkritumos un audzēt poligona kalnu,” spriež K. Zakulis.
Šķirošana ir tikai aisberga redzamā daļa, bet ko darīt ar pārstrādei atlasīto materiālu?
Latvijas Zaļā punkta un vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia Vide” nākotnes mērķis ir uzstādīt pašiem savu tekstila pārstrādes rūpnīcu. “Vietējiem cilvēkiem būtu darbs, valstij nāktu nodokļi, un tad jau varētu eksportēt nevis lietotu apģērbu ar mazu pievienoto vērtību, bet otrreizējās izejvielas vai jau ražotu gatavo produktu. Lai pārstrāde darbotos pilnvērtīgi, nepieciešami 5–6 tūkstoši tonnu tekstilmateriāla gadā,” stāsta K. Zakulis.
Uzziņa
Tekstila šķirošanas konteineri – 60 vietās
* Šķirošanas konteineri lietotajiem apģērbiem un apaviem Latvijā pieejami 60 vietās: Rīgā (17), Piņķos (2), Ādažos (2), Salaspilī, Mārupē, Ogr (2), Cēsīs (4), Alojā, Apē, Siguldā, Augšlīgatnē, Jaunpiebalgā, Raganā, Limbažos, Mazsalacā, Pārgaujas novadā, Raunā, Rūjienā, Salacgrīvā, Saulkrastos, Smiltenē, Strenčos, Taurenes pagastā, Valkā, Valmierā (2).
* Konteineros jāliek tikai tīrs apģērbs!
Avots: www.zalais.lv
100 tonnas aizceļoja uz poligonu
No pagājušā gada septembra līdz šā gada augusta beigām Latvijas Zaļā punkta un SIA “Eco Baltia Vide” 20 konteineros savāktas 250 tonnas dažādu tekstila izstrādājumu, kas tika šķiroti 30 kategorijās (pēc veidiem, kvalitātes, tālākās izmantošanas iespējām). Aptuveni 40% no visiem izstrādājumiem nav piemēroti ne atkārtotai valkāšanai, ne tiem ir ekonomiski pamatotas vai tehnoloģiski pieejamas pārstrādes iespējas. Šie materiāli nogādāti noglabāšanai poligonā, kas arī labāks risinājums nekā kopējā sadzīves atkritumu plūsmā, jo tas atvieglo sadzīves atkritumu šķirošanas procesu poligonos. Savukārt no atlikušajiem aptuveni 60%, kas ir piemēroti atkārtotai valkāšanai, aptuveni 68% veido apģērbi, 22% – mājas tekstils (segas, spilveni u. tml.), 8% – apavi un cita veida izstrādājumi.
Avots: Latvijas Zaļais punkts
