Audzinām patstāvību vai pakļaujam briesmām? 23
Liepājniece Ilona Markode sociālajā tīklā “Facebook” 9. jūlijā aprakstījusi pašas nupat Liepājā piedzīvoto, kad uz ielas agrā rītā ieraudzījusi astoņgadīgu puiku ar spilvenu un segu padusē, kurš dodas pie tantes. Ilona sazinājās ar pašvaldības policiju, kas aizveda mazo ceļotāju mājās. Lūk, Ilonas stāsts:
“Agrs svētdienas rīts. Lēnā gaitā dodos pilsētas centra virzienā pa Klaipēdas ielu. Jau taisos šķērsot Ūliha ielu, kad manu uzmanību piesaista mazs puika, kuram plecos liela mugursoma, vienā padusē savīstīta sega, otrā spilvens. Nevienu pieaugušo tuvumā neredzu.
Eju bērnam klāt.
– Sveiks, mazais, tu viens pats?
– Jā.
– Un kur tad iedams?
– Pie tantes.
– Cik tev gadu?
– Man jau astoņi.
– Un kur tev mājas?
Puika nosauc ielu.
– Kāpēc ej projām?
Seko vecāku pāridarījumu uzskaitījums.
– Kur tante dzīvo?
– Es zinu, jāiet tur uz priekšu.
– Tev smags nesamais, es tev palīdzēšu.
– Labi, paņem man to spilvenu. [..]
Zvanu policijai. Jā, tūlīt atsūtīs ekipāžu.
Ierosinu zēnam apsēsties pieturā, jo man ”sāp kāja”.
– Dod roku, tante, es tev palīdzēšu iet, būs vieglāk. Bet vispār tev veca āda, tāpēc sāp, aizej uz veikalu un nopērc rullīti, lai to ādu norullētu. (Pasmaidu, cik aizkustinoši.)
Piebrauc policijas ekipāža un uzaicina mazo bēgli pavizināties mašīnā.
Eju lēnām mājup, bet galva dun no dažādiem jautājumiem. Vecāki, ir pagājusi tikai nedēļa kopš pazudis un vēl aizvien nav atrasts mazais Ivans! Vai tas jums neliek ne par ko aizdomāties? No mājas līdz vietai, kur mazo satiku, ir apmēram vairāk par pusi kilometra. Viņš gāja garām lielveikalam. Vai tiešām nevienam nelikās dīvaini, ka mazs bērns viens pats no rīta agri kaut kur dodas pasitis padusēs segu un spilvenu? Vai tiešām Liepājā ir iestājies ledus laikmets gan klimatiskajā, gan cilvēcisko attiecību ziņā?”
Ierakstā “Facebook” Ilona dalījās pārdomās, kāpēc cilvēki kļuvuši tik nevērīgi pret bērniem, kas uz ielas redzami bez pieaugušajiem, un liels bija viņas pārsteigums, komentāros lasot vairāku citu “Facebook” lietotāju viedokļus. “Precīzi izrēķināt, protams, nav iespējams, bet pēc sajūtām varu teikt, ka vecuma grupā līdz aptuveni 25 – 30 gadiem cilvēki pārsvarā manu rīcību atbalstīja – jā, nedrīkst paiet garām mazam bērnam, kas viens atrodas uz ielas. Ir jāpajautā, kur ir mamma un tētis, vai nevajag palīdzēt? Bērns bieži vien pats palīdzību nepalūgs. Bet mani visvairāk satrauca, ka kritizētāju visvairāk bija vecumā pēc 30 gadiem, viņu arguments bija: arī mēs bērnībā staigājām apkārt nepieskatīti, un nekas ļauns nenotika! Tas ir satraucoši, jo tieši šiem cilvēkiem tagad pašiem ir mazi bērni,” bažās ar portālu “la.lv” dalījās Ilona Markode.
Lūk, dažu “Facebook” lietotāju diskusijas un viedokļi.
* “Es pavadītu līdz tantei. Jūs lieki traumējat bērnu, saucot policiju.”
* “Kāpēc policists uzreiz jāpataisa par kaut ko briesmīgu? Tieši otrādi, bērns zinās, ka var uzticēties.”
* “Tad kad bērnudārzā skolotājas netiek galā, tad biedē, ka piezvanīs policijai. Vai tad tā nav?”
* “Jā, tā bieži vien ir, bet tam tā nevajadzētu būt. Policists tomēr ir domāts, lai palīdzētu. Savu meitu neesmu nekad biedējusi ar policistiem, kas zina, kurā brīdī var būt vajadzīga palīdzība.”
* “Bet mani baida kas cits. Ka bērns tik droši runāja ar svešu cilvēku, visu izstāstīja un ļāva sevi pavadīt. Bet ja tas būtu cilvēks ar ļauniem nodomiem?”
* “Cepuri nost sievietei, zinu, ka es arī būtu tāpat rīkojusies. Un policijai arī lielais paldies, ka patrulē tagad daudz un daudzās vietās. Mans dēls (16 gadi) gāja pie manas māsas pēc pulksten 22, un patruļa apturēja, lai pārbaudītu, kāpēc tik vēlu staigā. Tas nekas, ka no vienas sētas uz otru, divas minūtes maksimums, bet vienalga.”
* “Nav jau nekas slikts pajautāt bērnam, kur viņš iet, un, tā kā bērns bija pastāstījis par problēmām ar vecākiem, policijai bija atbilstoša rīcība. Bet es tomēr uzskatu, ka, ja bērns vienkārši iet ciemos pie radiniekiem, tad labāk novēlēt drošu ceļu. Nedzīvojam jau arī maniaku pilsētā, kur gaišas dienas laikā nevienu nevar atstāt.”
* “Atceros, kā es astoņos gados gāju ar guļammaisu padusē pie draudzenes pidžamu ballītes taisīt. Ja mani kāds pieaugušais būtu apturējis un tādus jautājumus uzdevis, es laistos lapās. Vecāki mācīja ar svešiniekiem nerunāt… Kur nu vēl atbildēt uz tādiem jautājumiem! Māsas bērnam deviņi gadi, dzīvo pilsētā, jau no astoņiem gadiem pats iet uz skolu, uz veikalu… Un tad ir bērni, kurus zinu, kam ir 10, 11 gadi, bet paši neko nemāk izdarīt. Grūti laikam vecākiem to robežu novilkt. Bet prieks par Jums, ka nepagājāt garām.”
* “Tā nav tikai Liepājā. Sestdienas naktī sešus septiņus gadus vecs puika Siguldā naktī uz ielas meklēja savu māti. Aizvedām viņu uz mājām, tur tiešām neviena nebija, māte bērnu bija atstājusi vienu. Labi, ka kaimiņi izrādīja interesi un paņēma bērnu pie sevis, mātei atstājot zīmīti. Tam zēnam ļoti paveicās naktī satikt labus cilvēkus, nevis kādus izvirtuļus.”
* “Labāk lieku reizi “pāršaut pār strīpu” un iejaukties, paziņot policijai nekā pēc tam kost pirkstos, ka vajadzēja taču. Pēc tam visi gudri piesaukt, kur bija sabiedrības modrā acs, bāriņtiesa un sociālais dienests, ka neko neredzēja un par situāciju nezina.”
* “Pie mums ir divas galējības bērnu audzināšanā. Viena – uzskatīt, ka bērns ir kā puķe un gan jau kaut kā pats izaugs, aizies, izdarīs visu. Otra – līdz 18 gadiem pie rociņas vadāt. Galvenā māka: neiekrist nevienā galējībā. Pirmajā gadījumā tiek apdraudēta bērna veselība, dzīvība. Otrajā bērns tā arī nepieaug, neiemācās būt patstāvīgs un visu mūžu ir atkarīgs no citiem cilvēkiem.”
* “Vardarbīgi vecāki astoņgadīgam ir tie, kas atņem gadžetus un liek mājās kaut ko darīt. Ja bērns ir sists un pazemots, tas ieraujas sevī. Šeit ir prātvēders, kas atvērts sabiedrībai, un tas nav īsti labi, jo pieaugušie ir dažādi. Iet projām no mājas ar segu un spilvenu ir ļoti loģiski bērnam, kuram atņemta mīļākā rotaļlieta: es tagad iešu citur spēlēties. Un, domāju, vecāki zina, ka apies kādu apli un būs atpakaļ. Bērniem ir jāmāca, kā uzvesties uz ielas un kā reaģēt konkrētā situācijā.”
* “Jā, mūsu tauta var lepoties. Viens gadījums pēc otra. Bērni nav un nebūs prioritāte pašiem “vecākiem”, tad kāpēc mēs prasām, lai tā būtu valsts vīriem?”
Visu diskusiju par bērnu pieskatīšanu lasi portālā “la.lv” publicētajā “Facebook” ierakstā.
