Stāvvietu kari daudzdzīvokļu māju pagalmos… Vietu nav, bet emociju – pārpārēm 0
Sociālajā medijā “Threads” kāda lietotāja uzsākusi diskusiju, kas izraisījusi plašu atsaucību: “Tu arī dzīvo daudzstāvu mājā, kurā kaimiņi konstanti karo par savām iedomātajām stāvvietām?”
Izrādās, šis jautājums ir ārkārtīgi aktuāls – daudzi dzīvo līdzīgā realitātē, kur katrs pagalma stūris kļūst par potenciālu konflikta iemeslu. Lietotāji dalījās gan ar asprātīgiem, gan satraucošiem stāstiem no dzīves daudzdzīvokļu namu pagalmos.
Kāda sieviete sākumā bijusi neizpratnē, kādēļ konkrēta kundze vienmēr ieņem vienu un to pašu stāvvietu un šķietami “vaktē” to.
Taču kādā brīdī viss kļuva skaidrs:
“Līdz ieraudzīju, ka viņas dzīvesbiedrs pārvietojas ar spieķi un viņam nepieciešams, lai mašīna būtu tuvāk ieejai. Tad sapratu – viņa nekaro, viņa rūpējas. Uzreiz pārparkoju savu auto un nekad vairs to vietu neaizņēmu.”
Koplietošanas stāvvietu haoss – draudi, skandāli un ķieģeļi
Kāda cita lietotāja dalās pieredzē ar konfliktu mērogu: “Karojam. Kāds atstāj milzīgas atstarpes, cits ienes darba busu pagalmā, vēl kāds atstāj mašīnu uz vairākām dienām. Tad vēl – karš ar blakus māju, jo viņi stāv pie mums. Vietas – uz izķeršanu!”
Stāsti kļūst vēl absurdāki:
“Pāris reizes, ciemojoties pie omes, man tika norādīts, ka esmu noparkojusies “viņu vietā”. Vienreiz draudēja riepas pārdurt, divas reizes – izsaukt policiju. Uzzināju arī, ka esmu fašistka.”
No “vietas ieņemšanas” bērniem līdz pašvaldības policijas izsaukumiem
Ne mazums komentētāju pieminējuši ekstrēmus piemērus, kur cīņā par stāvvietām tiek iesaistīti pat bērni.
“Viena sieviete sūtīja bērnu ieņemt vietu, kamēr pati vēl brauca. Kad bērns pieklājīgi atkāpās un mans draugs ieparkodamies, māte bērnam sāka skaļi bārties krievu valodā. Bērns histēriski raudāja. Skats bija šausminošs.”
Savukārt citi sūdzas par pārcentīgām kaimiņienēm: “Viskaitinošākās ir vecās kundzītes, kas sauc Pašvaldības policiju, ja kāds ir noparkojies viņai ne pa prātam. Tas nekas, ka viņai pašai nemaz nav mašīnas.”
Kāds stāsta par kaimiņu, kurš divus ķieģeļus regulāri novieto “savā” vietā, bet lamāties nāk viņa māte. “Skandāls pa visu pagalmu, logus nākas taisīt ciet. Un tas viss tikai tāpēc, ka kāds gribēja ātri izkrāmēt mašīnu un doties tālāk.”
“Nosūdzam blakusmājas iedzīvotājus, jo kopīgajā sētā viņiem drīkst būt tikai viens auto, bet viņi noliek divus. Arī tad, ja vietas ir brīvas – tas vienkārši nav godīgi.”
Lai gan daudzi šādās situācijās jūt spriedzi un dusmas, ne mazums lietotāju arī norāda – risinājums ir skaidri noteikumi, piemēram, numurētas vietas. “Ja viss ir sadalīts un numurēts – tad arī var kaut ko aizrādīt. Bet ne jau koplietošanas stāvvietā. Kas tas vispār par sviestu?” komentē kāda sociālā medija “Thread” lietotāja.
“Mūs neapdraud kari par vietām, bet kaitina, ja kāds aizstāj piebrauktuvi pretī kāpņu telpai. Tur vajadzētu būt iespējai piebraukt – gan mantu izkraušanai, gan ātrajai palīdzībai ar nestuvēm. Bet nē – kāds vienmēr ir tur priekšā.”
Šīs diskusijas atklāj, ka stāvvietas daudzdzīvokļu pagalmos nav tikai praktisks jautājums – tās atspoguļo cilvēku attiecības, spēju sadarboties un dažkārt arī emocionālo briedumu. Kamēr sistēma nav ideāla, vienīgais, kas var līdzēt, ir savstarpēja cieņa, sapratne un drusciņa cilvēcības.
