STOPkadri: “Latvija kļuvusi par narkotiku biznesa centru” – tā par mums raksta igauņi. Ko atbild mūsu policija? 0
Par narkotikām visi esam dzirdējuši – kāds pats pamēģinājis, cits vien zina, ka ir tādas narkotikas un kāds lieto.
“Izrādās, ka Latvija un Rīga Baltijā izvirzījusies priekšgalā kā narkotiku biznesa centrs. Agrāk tā bija Lietuva, šobrīd šo lomu pārņēmusi Latvija – tā publiski izteicies Igaunijas organizētās noziedzības biroja vadītājs Ago Leiss. Ko saka Latvijas organizētās noziedzības birojs? Neko, mēs taču esam pirmie! Paši tik noskatāmies, bet neko nesakām – šausmas,” par pēdējiem notikumiem šajā sakarā TV24 raidījumā “Stopkadri” izsakās Armands Puče.
Kā bija iespējams, ka, saņemot pietiekami precīzu ziņojumu no ārvalstīm par simtiem kilogramu heroīna, kas varētu iet cauri Latvijai, izpalika atbilstoša reakcija? Informācija, kas ir Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” rīcībā, ļauj izvirzīt versiju, ka muita par riskanto kravu informējusi Nodokļu un muitas policiju, taču kravu neviens nav izsekojis līdz pat brīdim, kad tā pametusi Latviju. Galu galā narkotikas pēc Latvijas muitas ziņojuma konfiscēja Vācijas muita. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) sākta dienesta pārbaude, vēsta “De facto”.
Februāra sākumā Vācijas muita ziņoja par rekordlielas heroīna kravas aizturēšanu Trāvemindē – 450 kilogramiem. Aptuveni aprēķini liecina, ka šādas kravas vērtība varētu būt ap 30 miljoniem eiro. Krava Vācijā ienākusi ar prāmi no Liepājas. Narkotiku sūtījumu februāra sākumā gaidījis kāds klients Nīderlandē. Par iespējamo kravu ziņojušas kompetentās Nīderlandes un Beļģijas iestādes.
Konfiscētais apjoms ir līdzvērtīgs aptuveni septiņpadsmitajai daļai no visa heroīna, ko gada laikā konfiscē visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas ir astoņas līdz desmit tonnas, liecina Narkotiku aģentūras apkopotie dati.
Vācijas iestādes plūc laurus par milzu heroīna kravas aizturēšanu.
Bet Latvijā VID uzsākta dienesta pārbaude par to, kā bija noreaģējušas VID struktūrvienības,
kad bija jau saņemta precīza informācija, ka krava brauc cauri Latvijai.
“Par to, kādā veidā tā [informācija] tiek izmantota, tas, protams, ir noregulēts ar dažādiem iekšējiem normatīvajiem aktiem. Un par to, vai tas pietiekami ātri ir darīts un vai pietiekami savlaicīgi, vai pietiekami korekta reakcija ir bijusi, es esmu ierosinājusi dienesta pārbaudi, kuras laikā tad arī tiks noskaidrots, vai kaut ko šajā sistēmā nav vajadzīgs uzlabot,” raidījumam saka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Vācijas muitas iestādes heroīnu ieraudzīja, pārbaudot kravu ar mobilo rentgena iekārtu. Narkotikas cieši noslēgtos maisiņos bija ievietotas 11 000 flakonu, kas aizvien pildīja arī gaisa atsvaidzinātāja funkcijas – ar lavandas smaržu. Tā kā flakonos esošais gāzu un smaržu maisījums ir viegli uzliesmojošs, to vienkārša atvēršana varēja būt sprādzienbīstama. Un šim darbam pieaicināja arī Ķīles ugunsdzēsējus.
Ziņu par kravu saņēma arī Latvijas Muitas pārvalde
“450 kilogrami heroīna ir ievērojams daudzums, kas bija rūpīgi slēpts, taču muitas darbiniekiem tas nepalika noslēpts. Laba starptautiskā sadarbība arī veicināja šos panākumus,” norāda Hamburgas Muitas izmeklēšanas biroja preses sekretāre Sjūzena Hesse. Hamburgas Muitas izmeklēšanas birojs raidījumam “De facto” plašāku informāciju atteicās sniegt, tostarp par Latvijas lomu izmeklēšanā.
Visticamāk, krava nākusi pa tā dēvēto Ziemeļu maršrutu – tas no Centrālāzijas ved cauri Krievijai un Baltijas valstīm tālāk uz Eiropas vidieni.
Ziņu par vairākus simtus kilogramu lielas heroīna kravas ienākšanu Eiropas Savienībā saņēma arī Latvijas Muitas pārvalde. Tā konkrēto riska informāciju nekomentē, bet noprotams – ziņas bijušas pietiekami skaidras, lai ar to strādātu. Muitā uzsver, ka krava nešķērsoja Latvijas ārējo, tas ir – robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju, kur darbojas muitas dienests.
“Operatīvās darbības un kā tiesībaizsardzības iestāde ir Nodokļu muitas policijas pārvalde. Kā es vēlreiz saku, muitas dienests veic savus uzdevumus muitas kontroles punktos, robežšķērsošanas vietās, tālāk jau, arī daloties ar šo informāciju, jebkura veida informāciju, katrs no dienestiem pieņem lēmumu, ko plāno darīt. Es šobrīd jums pateiktu par muitas dienestu. Ja mēs šādu informāciju saņemam, mēs viņu izvērtējam, mēs, visdrīzāk, pieņemsim, tīri teorētiski saprotot, ka mašīna varētu ierasties kādā no austrumu robežpunktiem, tad mēs gaidām viņu, sagatavojot riska profilus,” saka Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Kāpēc Nodokļu un muitas policija nav reaģējusi
Visticamāk, heroīns Latvijā ienāca no Igaunijas puses. Robežšķērsošanas vietās uz valsts galvenajiem autoceļiem izvietotās kameras šo kravu nebija fiksējušas, bet nav arī zināms, vai auto brauca pa šiem ceļiem.
Muitas speciālisti ziņu par iespējamo narkotiku kravu nodevuši arī Nodokļu un muitas policijai, kuras ziņā ir meklēt kontrabandas kravas iekšzemē. “Diemžēl konkrētas operācijas mēs, protams, nekomentējam, bet, tā vispārinot, tad droši vien es varu pateikt, ka parasti tādas operācijas nenotiek vienu dienu, tās ir ilgstošas. (..) Jā, mēs esam vēsturiski veikuši darbības saistībā ar šo notikumu. Nekomentēšu konkrētu vietu, konkrētu laiku, jo diemžēl mēs neesam pilnvaroti,” saka Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Aigars Prusaks.
Teiktais daļēji sakrīt ar “De facto” rīcībā esošajām ziņām, ka Nodokļu un muitas policija, saņemot brīdinājumu par heroīna kravu,
nav reaģējusi, aizbildinoties, ka šāda informācija bijusi arī jau kādu laiku iepriekš, tā pārbaudīta un nav apstiprinājusies.
Līdzīga atbilde sekojusi uz atkārtotu, precīzāku informāciju, līdz pat mašīnas numuram. Uz jautājumu, vai tā ir tiesa, ka Muitas un nodokļu policija atkārtoti atteikusies no informācijas pārbaudīšanas, Prusaks atbild: “Es nekomentēšu. Es domāju, ka droši vien tā nebija.”
Krava šķērsoja visu Latviju; mašīnu fiksēja uz prāmja
Automašīna ar kravā esošo heroīnu gaisa atsvaidzinātājos šķērsoja visu Latviju līdz pat Liepājai. Muitas informācijas kameras, kas strādā Liepājā pie ostas, šo mašīnu nebija piefiksējušas. Visticamāk, auto uz ostu devies pa kādu no apkārtējiem ceļiem, lai gan tur uzliktas aizlieguma zīmes braukt ar kravas auto.
Taču, uzbraucot uz prāmja, automašīna nonāca Muitas pārvaldes redzeslokā.
“Kolēģis, kurš arī darbojās ar šo jautājumu, secināja, ka šī automašīna zināmā mērā, man jāsaka, ir ieskrējusi tādā arī kā slazdā, viņa atrodas uz prāmja,
prāmis kaut kādu x laiku, stundu vai pusotru, atrodas jūrā, kas nozīmē, ka tu nevari pasprukt, prāmja galamērķis ir zināms, informācija [nodota] kolēģiem un attiecīgi arī rezultāts ir. Tāds ir tas kopējais izklāsts,” saka Zukuls.
