Latvijā
Izglītība

Trīs dienas darbā, trīs augstskolas solā – sekojot pasaules piemēram?0

Foto: Matej Kastelic/SHUTTERSTOC

Profesionālajā izglītībā pēdējos gados gana veiksmīgi tiek īstenotas darba vidē balstītās mācības, tāpēc Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nu vēlas, lai praktisko iemaņu apguve uzņēmumos vairāk ienāk arī augstākajā izglītībā.

LDDK atklāj, ka pat 98 procenti darba devēju uzskata, ka tas būtu nepieciešams, jo tādējādi jau studiju laikā topošie speciālisti apgūtu tās prasmes, kas nepieciešamas konkrētiem darba devējiem.

“Esam ieinteresēti, lai jaunie speciālisti savās ideālajās darba vietās nonāktu pēc iespējas ātrāk,” teic LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Tāpēc LDDK uzsākusi sarunu ciklu par iespējām ieviest darba vidē balstītu izglītību arī augstākās izglītības līmenī. Vācijā, no kuras pārņemtas mācības pie darba devēja profesionālajā izglītībā, šāda veida prasmju apguve ietverta arī augstākajā izglītībā, visbiežāk bakalaura līmeņa programmās un tādās studiju programmās kā ekonomika, inženierzinātnes un informācijas tehnoloģijas.

Praktiskās mācības pie darba devēja un teorētiskās studijas augstskolās var mīties dažādi: gan tā, ka trīs dienas students pavada darbā, bet trīs – augstskolas solā, gan tā, ka trīs mēnešus ir nepārtrauktas teorētiskās mācības, bet pēc tam trīs mēnešu prakse.

Arī finansētas šādas studijas tiek daudzveidīgi: savu artavu dod gan Eiropas Savienības fondi, gan valsts un uzņēmēji, dažkārt darba devēji arī maksā studentam algu. Sadarbības forma tiek noteikta trīspusējā līgumā starp augstskolu, uzņēmumu un studentu.

L. Meņģelsone norāda: tieši pārņemt Vācijas pieredzi nav iespējams, taču no tās var mācīties, veidojot darba vidē balstītās studijas tādas, lai tās būtu savstarpēji izdevīgas gan studentiem un augstskolām, gan arī darba devējiem. Galvenais, lai būtu elastīga pieeja, jo apmācību forma IT speciālistiem un, piemēram, agronomiem noteikti atšķirsies.

Jāsaka gan, ka jau tagad Latvijas augstskolās tiek īstenotas gana daudz profesionālās studiju pro­grammas, kurās ir arī liels prakses apjoms, tātad studentiem jau tagad studiju laikā iespējams prasmes apgūt pie darba devēja. Bieži vien prakses vietā viņi arī atrod pastāvīgu darbu.

SIA “Skonto Plan Ltd” personāla vadītāja Lauma Birzniece stāsta, ka no vairāk nekā 20 praktikantiem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Rīgas Tehniskās universitātes darbā nav palikuši tikai četri. Uzņēmums ir ieinteresēts uzņemt studentus, jo ražo specifisku produktu un tam allaž nākas lielā mērā arī pašam nodarboties ar darbinieku apmācību.

Tomēr apmācīt jaunos speciālistus no nulles uzņēmums nevēlētos: darba vidē balstītajām studijām būtu jāsākas tad, kad studenti jau augstskolā apguvuši pamatus inženierzinātnē.

Jaunā sistēma nodrošinātu to, ka praktiskās iemaņas studenti apgūtu vairāk nekā šobrīd.

Interesanti, ka LLU jau ir uzsākusi pilotprojektu, kurā īsteno koledžas līmeņa studijas darba vidē kok­apstrādes un mēbeļu ražošanas jomā. 15 studenti vienu trešdaļu studiju laika apgūst teorētiskās studijas, bet divas trešdaļas laika apgūst praktiskās prasmes uzņēmumā.

Šobrīd gan šādā veidā studē tikai tie, kuri jau pirms studiju uzsākšanas strādāja kokapstrādes uzņēmumos, taču LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedras vadītāja Sigita Liše teic, ka nākotnē šāda veida studijas varētu piedāvāt arī tiem, kuri vēl nestrādā. Pilotprojekts tiek īstenots sadarbībā ar Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru, turklāt tas vienlaikus notiek visās trijās Baltijas valstīs.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalsta darba vidē balstītu studiju ieviešanu. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece sola, ka līdz gada beigām ministrija varētu sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu par darba vidē balstītām mācībām arī augstākajā izglītībā.

Noprotams gan, ka IZM ļoti cer uz darba devēju līdzfinansējumu darba vidē balstītām studijām.

Tas nojaušams pēc D. Laipnieces mājiena, ka nākotnē valsts prioritāri varētu finansēt tās studiju programmas, kuras finansiāli atbalsta arī darba devēji, tādējādi apliecinot, ka šādas programmas tiešām nepieciešamas.

Saistītie raksti

Būtisks ir arī jautājums, vai uzņēmumu darbiniekiem, kas apmācīs studentus, būs nepieciešama pedagoģiskā izglītība. Tā apgūstama kursos un prasa salīdzinoši daudz laika. Ja šis laiks būs jāapmaksā darba devējiem, tas viņiem izmaksās gana dārgi, norāda L. Birzniece. “Sistēmai būtu jābūt tādai, lai darba devējam neradītu lielas izmaksas,” tā “Skonto Plan Ltd” pārstāve.

RTU Studentu parlamenta viceprezidents Mārtiņš Arājs savukārt piebilst: svarīgi, lai darba vidē balstītās studijas tiktu veidotas tā, lai darbs uzņēmumā studentu pārāk neievilktu. Ir bijuši gadījumi, kad prakses laikā students tā aizraujas ar darbu, ka studijas tā arī nepabeidz.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IJ
Ieva Janelsiņa
Kultūra
Jaunā teātra sezona ir klāt. Ar kādām prasībām tagad jārēķinās skatītājiem?
Speciālreportāža 2 stundas
LE
LETA
Veselam
Aizvadītajā diennaktī nav reģistrēti jauni Covid-19 gadījumi, bet viens slimnieks stacionēts
50 minūtes
LE
LETA
Kultūra
Mūžībā devies rakstnieks un publicists Artūrs Snips
38 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Publiskoti oficiālie Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
55 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Kā atšķiras un sakrīt krievvalodīgo interešu aizstāvju viedokļi? Priekšvēlēšanu duelī “Cīņa par Rīgu” Inna Djeri un Jānis Kuzins 1
1 stunda