Publicitātes foto

“Svilpaunieki ” ir kā laipa, no kuras atsperties, lai iepazītu Latgali visā tās krāšņumā un daudzveidībā 6

Juris Viļums, žurnāls “Baltijas Koks”

Mārtiņš Kiščenko ir viesu nama Svilpaunieki saimnieks. Nosaukums Rēzeknes novada Lūznavas muižas parka maliņā esošajam nu jau ēku kompelsam tika meklēts gana ilgi, bet, kad tas atradies, tad saslēdzās ar visu Mārtiņa filozofiju par šīs vietas būtību.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Tests: kurš no bērniem ir visjaunākais? Tava izvēle atklās tava prāta un intuīcijas vienreizējās spējas
Kremlis skaidro, kāpēc Putins nevar iet bojā aviokatastrofā kā citi pasaules līderi 143
Kokteilis
Radošs, īgns, ambiciozs vai egoistisks: ko par tavu raksturu atklāj dzimšanas mēnesis?
Lasīt citas ziņas

Pirmkārt, tas ir ļoti latgalisks nosaukums, jo kas tad būtu Latgale bez keramikas mantojuma, kurā arī svilpaunieki ieņem gana nozīmīgu vietu.

Otrkārt, šeit patiešām, no rīta pamostoties, var labi izjust putnu treļļus, jo veco koku parks kopā ar dīķu sistēmu ir ļoti piemērots, lai šeit apmestos dažādu putnu sugas. Jāpiebilst, ka netālajā Lūznavas muižā mīt arī sikspārņu kolonija, kas ir vēl viens indikators par šīs apkārtnes bagātīgo ekosistēmu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Treškārt, pats Mārtiņš ir pozitīva labsirdīguma iemiesojums – vismaz ārēji šķiet, ka viņam arī visas uzņēmējdarbības lietas virzās uz priekšu pārlieku neiespringstot, tā teikt, svilpojot! Lēnām, neatlaidīgi un ar pozitīvu skatu nākotnē šeit viss tiek attīstīts.

“Svilpaunieki” saimnieks Mārtiņš Kiščenko.
Publicitātes foto

Lēnām un pamatīgi

Pirms vairāk nekā sešiem gadiem radusies doma šo vietu attīstīt. Sākotnēji šeit ir bijušas divas gana skumīga paskata ēkas. Vēl pirms daudziem gadiem ikgadējā pasākuma Mākslas pikniks laikā, kas ir kļuvis ne tikai par lūznaviešu, bet arī visu rēzekniešu un pat daudzu Latgales ļaužu neatņemamu vasaras daļu, tika ierīkotas stilīgas mākslas darbu izstāžu zāles un dažādu instalāciju iedzīvināšanas vieta. Daļēji mūra, daļēji koka ēkas tā vien sauca pēc palīdzības, lai kāds beidzot tām noņem vecuma nastu un pieliek mūsdienīgus dizaina vaibstus.

2016. gadā Mārtiņa ģimene iegādājās šo īpašumu. Vispirms, piesaistot Leader programmas finansējumu, lēnām un pamatīgi tika sakārtota pirmā ēka, kas vietējiem iedzīvotājiem uzcelta kā sabiedriskā pirts vēl tālajā 1951. gadā. Vienā pusē vīrieši, otrā sievietes, pa vidu lodziņš kases vajadzībām. Deviņdesmitajos gados šis nams piedzīvoja vairāku īpašnieku maiņu, līdz nonāca Mārtiņa ģimenes rokās un nu jau patiesi atguvis otro elpu. Ārējā apdarē izmantoti pēc japāņu tehnoloģijas apdedzināti dēļi, kam noskrubināta ogle un pāri likta lineļļa.

Publicitātes foto

Nu šī ēka kļuvusi par Svilpaunieku ciemiņu apmešanās vietu – šeit ierīkots divstāvu apartamentu tipa viesu nams ar astoņiem dažādiem numuriņiem: viens – vienvietīgs, trīs – divvietīgi, četri – ģimenes numuriņi, klāt ir arī virtuve, kur viesi var ērti pagatavot maltītes, iedzert kafiju un – nepārspīlēšu sakot – patiešām sajusties kā mājās. Pavisam šeit uz nakti var apmesties 26 līdz 40 personas. «Te ir pieejams bezmaksas internets, taču saimnieki ir atteikušies no televizoriem. Viņi aicina pilnvērtīgi pavadīt laiku ar līdzcilvēkiem, sarunājoties, kopīgi klausoties dabas skaņās, ceļojot vai vienkārši esot blakus.» Citāts ņemts no svilpaunieki.lv.

Reklāma
Reklāma

Pirms pāris gadiem man pašam ciemos uz Latgali atbraukt pieteicās kādreizējā kolēģe kopā ar draudzeni – izvizinājāmies pa skaistākajām šīs puses vietām un vakarā manas viešņas tika izmitinātas šā nama otrajā stāvā. Istabiņas ļoti gaumīgi iekārtotas – saglabāti vecā mūra elementi, klāt pieliktas koka mēbeles, arī iekšējā apdarē pamatā izmantoti dabīgie materiāli, klāt iemesti nelieli mākslinieciski akcenti, balkons ar skatu uz parku – tas viss šo vietu patiešām pielīdzina labākajiem paraugiem. No rīta jau gatavs uzklāts brokastu galds mūs visus sagaidīja ārā iekārtotajā lapenītē. Ja klients vēlas, brokastis var tikt pasniegtas arī kādā no Lūznavas muižas greznajām telpām, jo Mārtiņam ir cieša sadarbība ar kaimiņu īpašuma administratorēm.

Viesu nams Svilpaunieki ir arī ļoti ērts izmantošanai Lūznavas muižas viesiem. Lai arī muižā ir iekārtoti vairāki, var teikt, karaliski apartamenti, Mārtiņa apsaimniekotajā ēkā var apmesties būtiski vairāk ciemiņu un saņemt augstu kvalitāti par gana pieņemamu cenu. Arī šogad, kad kopējā tūristu plūsma samazinājusies gan sadārdzinātās degvielas, gan neskaidrās nākotnes par finanšu apstākļiem ziemā dēļ, Mārtiņš nesūdzas, jo šo vietu priecājas izmantot arī tā sauktie pēdējā brīža ceļotāji, kas nav laikus sameklējuši, izplānojuši un rezervējuši apmešanās vietu. Veic pasūtījumu attālināti, samaksā un tālrunī saņem pieejas kodu ārdurvīm. Ja nepieciešams, iespējams tikt arī pie savas individuālās ieejas ēkā, lai nav jātraucē citiem.

Publicitātes foto

Jau no pašas darbības uzsākšanas viesu nams Svilpaunieki iemantojis labu slavu, saņemtas vairākas atzinības un balvas Rēzeknes novada uzņēmēju dienās, kā arī šeit apmeties Valsts prezidents, kad devies kādā no savām vizītēm Latgalē.

Mārtiņš pie tā visa nav pašapmierinātībā apstājies, bet turpina attīstīt apkārtējo teritoriju. Šīs sezonas sākumā apmeklētājiem pieejama kļuvusi blakus viesu namam no jauna uzcelta koka karkasa mājiņa, kas kalpo kā relaksācijas zona – sauna, tvaika pirts un plaša atpūtas telpa (līdz 30 personām) ar virtuvi. Izrakts gana liels dīķis savām vajadzībām. Ierīkots arī lielais kubuls ar autonomu apkures katlu, lai var to uzsildīt un temperatūru uzturēt arī attālināti.

Nedaudz kalniņā izvietota otra senā ēka, kas nu jau arī sagaidījusi savu atjaunošanas kārtu.

Publicitātes foto

Otrā ēka

Arī šī māja sev līdzi nes muižas vēsturi un enerģētiku, jo tā arhīvos aizvien parādās kopā ar Lūznavas muižas namu. Ņemot vērā ēkas sākotnējo izmantošanas mērķi, joprojām tā tiek dēvēta par mākslinieku namu. Sākotnēji celta kā neliela mūra ēka, kur apmesties māksliniekiem, kas strādājuši muižā, un šeit viņiem bija ierīkota arī neliela darbnīca. 20. gadsimta sākumā jau izveidotās skolas ietvaros ēka tika paplašināta ar koka stāvbūvi. Muižā bijusi skola, bet šeit darbnīcas praktisko iemaņu apgūšanai un to slīpēšanai – galdniecības klase, kurpju darbnīca un veļas mazgātava. Tā laika presē parādās pa kādam rakstam par sadzīviskām likstām un to, ka skolai nepieciešama palīdzība, klāt arī sīka atskaite par dažādu līdzekļu izlietojumu – pat konkrēts noēsto kartupeļu maisu skaits.

Pēc Otrā pasaules kara ēka tikusi arī pie otrā stāva. Jumta konstrukcijas tikušas paceltas un no koka ēkai uzsliets paaugstinājums. Un šeit acīmredzami pieļauta lielākā kļūda šīs ēkas tapšanā, jo otrajā stāvā zem apmetuma ieklāts melnais darvainais ruberoīds. Toreiz laikam inovatīvs materiāls – notur siltumu, nelaiž cauri ne vēju, ne mitrumu… Bet ilgtermiņā šādā bezgaisa iepakojumā māja faktiski tiek iznīcināta. Diemžēl daudzās citās vietās vecajām ēkām ir manīts šāds vai līdzīgs risinājums. Tāpēc tagad otrā stāva vecos baļķus nāksies pilnībā nomainīt pret jauniem, tad jau droši vien klāt nāks arī siltinājums un fasādes apdare.

Šeit Mārtiņš plāno ierīkot vietu, kur viesu nama ciemiņiem un nesteidzīgiem garāmbraucējiem piestāt, nobaudīt kādu kulināru labumu vai iemalkot dzērienu. Otrajā stāvā tiek domāts ierīkot papildu numuriņus viesiem, lai var vienlaikus apkalpot lielāku skaitu ciemiņu. Vai varbūt uztaisīt dzīvokli, kurā apmesties arī pašam saimniekam, lai var būt klāt visiem darba procesiem, kā arī pats izbaudīt šo miera oāzi? Tad jau redzēs.

Ar skatu uz priekšu

Mārtiņš labprāt iesaistās arī plašākās sarunās par visa Rāznas Nacionālā parka piedāvājuma attīstīšanu, par ciešāku sadarbību tūrisma uzņēmēju vidū, par kopīgiem pasākumu plāniem un plašākām mārketinga aktivitātēm. Viņš noteikti ir atvērts dažādu ideju apspriešanai un kopīgas izaugsmes veicināšanai. Arī Svilpaunieku tīmekļvietnē rakstīts, ka šī vieta «ir kā laipa, no kuras atsperties, lai iepazītu Latgali visā tās krāšņumā un daudzveidībā.

Katrs te atradīs kaut ko savu: dabas mieru vai piedzīvojumus, jaunus iespaidus vai kultūras pasākumu radītu viļņošanos pakrūtē». Var patiešām teikt, ka viesu nams atrodas Latgales viducī – netālu Rēzekne, Aglona, Preiļi, stundas brauciena attālumā ir Daugavpils, Krāslava un Ludza.

Pats tuvākais kaimiņš ir jau daudzkārt rakstā pieminētā Lūznavas muiža, kas pašā 20. gadsimta sākumā bija viens no ievērojamākajiem mākslas attīstības centriem Latgalē. Pēc muižas restaurācijas darbu pabeigšanas 2015. gadā tā atkal ir atdzimusi jaunā kvalitātē – šeit regulāri notiek dažādi kultūras pasākumi un īpašas svinības, mākslas plenēri un semināri, attīstās vides izglītības un mākslas aktivitātes. Lūznavas muižā tiek svinētas kāzas un citi nozīmīgi dzīves notikumi, katoļticīgajiem ir pieejama arī kapela, kur var apmeklēt dievkalpojumus un noslēgt laulību vai sarīkot kristību ceremoniju.

Publicitātes foto

Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne atklāj, ka jau pašos darbības pirmsākumos muižā tika rīkotas dizaina domāšanas darbnīcas, kurās vietējiem iedzīvotājiem stāstīts par sadarbības variantiem – tālākiem viesiem nepieciešamas naktsmītnes, ēdināšana un ir iespējas attīstīt arī citus papildu pakalpojumus. Mārtiņš tieši toreiz piedalījies, un kopā tika pārrunāta ideja par viesu nama iespējamību tepat blakus. Šobrīd gan Mākslas piknika, gan citu pasākumu ietvaros mūziķi labprāt paliek pa nakti Svilpauniekos. Sadarbība notiek arī dažādu projektu, semināru organizēšanā un svinību laikā, kad aktivitātes notiek muižas ēkā, bet naktsmītnes tepat blakus – parka otrā pusē.

Mārtiņa pamatdarbs saistās ar pienākumiem savā uzņēmumā, kas specializējas ceļu projektēšanā un būvuzraudzības nodrošināšanā. Tur darba pietiek, tāpēc Svilpauniekos iespējami viss tiek organizēts tā, lai to var uzraudzīt attālināti. Turklāt Mārtiņš neslēpj, ka joprojām visi ienākumi tiek ieguldīti attīstībā. Vēl pašos pirmsākumos esot smējies, ka šis ir tāds 4. pensijas līmenis – atmaksāsies ilgtermiņā.

Atbilstoši viesu nama nosaukumam arī pats Mārtiņš ir labs vīterotājs, jo labprāt kādreiz palīdz dziedāt baznīcas korī un regulāri ir klāt Rēzeknes vīru kora Graidi gaitās. Lai tālu skan!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.