Sāpīgās šķiršanās 9
Vienā no Dailes teātra zinību dienām, ar publiku tiekoties teātru direktoriem, Ojārs Rubenis nedaudz pavēra aizkulišu priekškaru un izstāstīja šādu gadījumu. Viņa kabinetā ienācis apņēmības pilns bāls Elmārs Seņkovs (Nacionālā teātra štata režisors. – V. K.) un stingrā balsī sacījis – direktor, es pārdomāju lugas izvēli un tomēr ņemšu nevis iepriekš pieteikto, bet “Ezeriņu” (viena no joprojām pieprasītākajām Nacionālā teātra izrādēm. – V. K.). Un tūlīt piebilda – zinu, zinu [ko jūs teiksiet], – paliek tie paši aktieri.” Un tomēr tas bija izņēmuma gadījums, kad Nacionālais teātris ļāvis režisoram mainīt iepriekš izvēlēto lugu. Aktieru maiņa ir vēl retāka, jo viņi ar konkrēto darbu sezonā ir rēķinājušies.
Bet ārkārtīgi sāpīgi ir gadījumi, kad režisori un aktieri nesaprotas. Šādas situācijas gadās reti, tomēr ik pa laikam, bet, protams, teātri tās īpaši nepopularizē. Tā šajā sezonā Dailes teātrī režisora Dmitrija Petrenko iestudētajā izrādē “Toma Sojera piedzīvojumi” krustmātes Pollijas vietā, kur iepriekš bija paredzēta aktrise Esmeralda Ermale, uz skatuves galu galā skatītāji redzēja Ilzi Vazdiku. Tāpat izrādē “Peldošie–ceļojošie. II daļa”, ko iestudēja Vladislavs Nastavševs, nespēlēja iepriekš paredzētie skatuves mākslinieki Indra Briķe, Dainis Grūbe, kurš toreiz par šo situāciju runāt nevēlējās, tikai noteica – ja nav pa ceļam, tad nav. Andris Vītols saka: “Mēs uzticamies režisoriem, kurus esam izvēlējušies. Tieši režisori visvairāk ir atbildīgi par rezultātu. Un, ja viņi nāk ar konkrētām pretenzijām vai arī iebildumi ir aktieriem, tas ir tikpat smagi kā laulības šķiršanā. Teātra vadība lūdz konfliktu pārdomāt vēl un vēl un tikai tad piekrīt sadarbību lauzt.”
Arī Valmieras teātra direktore Evita Sniedze saskārusies ar gadījumiem, kad režisors atsakās no aktieriem mēģinājumu procesā, jo nespēj sastrādāties: “Tā ir bijis gan pie Vladislava Nastavševa, gan nu jau citiem režisoriem. Lielākoties šādas nesaskaņas saistās nevis tikai ar profesionālām, bet arī personiskām, ētiskām lietām, kuras nav iespējams pārkāpt, kad aktieris negrib vai nespēj strādāt režisora piedāvātajā redzējumā. Ir pat gadījumi, kad aktierim ir bažas par identificēšanos ar tēla likteni, tāpēc atsakās no lomas…”
