“Tas ir par laika iegūšanu sev…” Eiropa piever acis uz satraucošiem signāliem no Ukrainas 0
Eiropas līderi arvien vairāk uzskata atbalstu Ukrainas karam ar Krieviju par instrumentu savas drošības nodrošināšanai, nevis par morālas izvēles jautājumu. Tomēr tas noved pie tā, ka eiropieši piever acis uz demokrātisko institūciju degradāciju Ukrainā. Tā laikrakstā The Wall Street Journal Oleksandra Rodņanska teikto citē vietne Unian
Ekonomikas profesors Kembridžas Universitātē un bijušais prezidenta Zelenska ekonomikas padomnieks Rodņanskis norāda, ka publiskajā retorikā Eiropa savu atbalstu Ukrainai skaidro ar cīņu starp demokrātiju un autoritārismu, taču aiz slēgtām durvīm arvien vairāk dominē pragmatisks aprēķins.
“Viņu atbalsts Ukrainai vairs nav galvenokārt saistīts ar solidaritāti par draudzīgu demokrātiju. Tas ir par laika iegūšanu sev,” raksta eksperts.
Eiropa baidās, ka, ja Krievija no kara izkļūs mazāk ierobežota par uzvedības pārkāpumiem un vairāk pārliecināta par savām spējām, draudi citām valstīm tikai pieaugs. Šajā kontekstā Ukraina tiek uzskatīta ne tikai par valsti, kas jāglābj, bet arī par buferi, kas attur no agresijas.
Vienlaikus, raksta autors uzskata, šādai stratēģijai ir arī negatīvā puse. Viņaprāt, Eiropa atklāti neatzīst savas intereses un vienlaikus izvairās no kritikas par Ukrainas iekšējām problēmām.
Tas noved pie tā, ka valsts institūciju efektivitāte pašā Ukrainā atkāpjas otrajā plānā, ja fronte taču turas. Tā rezultātā var tikt ignorēti piespiedu mobilizācijas, varas koncentrācijas vai korupcijas jautājumi. “Aizsardzības kari ne tikai aizsargā valstis, bet arī tās deformē,” uzsver Rodņanskis.
Starp šādas deformācijas pazīmēm viņš min spriedzi starp valdības atzariem, grūtības likumu pieņemšanā un atkarību no ārējās finansiālās palīdzības. Rodņanskis brīdina, ka karš ne vienmēr stiprina institūcijas, bet var tās vājināt.
Pēc eksperta teiktā, Eiropa cer, ka visus kropļojumus varēs labot pēc kara beigām. Tomēr šī ir riskanta pieeja. Viņš brīdina, ka rezultātā ES robežas būs ar “smagi bruņotu, dziļi traumētu, politiski nestabilu valsti”, nevis stabilu demokrātiju.
Autors uzsver, ka tas nav arguments pret Ukrainas atbalstīšanu, bet gan prasa godīgāku un visaptverošāku politiku. Jo īpaši palīdzības sniegšanā jāņem vērā ne tikai militārās vajadzības, bet arī iestāžu attīstība, pārredzamība un tiesiskums. “Buferis var dot laiku. Bet, ja ar to rīkojas nepareizi, tas var kļūt arī par nākamo problēmu,” rezumē ekonomists.
