“Gaidīja, bet nesagaidīja…” Kamēr izmeklējumi “atpūtās” datubāzē, tikmēr pacientes dzīvība izdzisa gaidīšanas rindā 0
Rindas, kvotu trūkums un neziņa par to, kad beidzot izdosies tikt pie ārsta – daudziem pacientiem Latvijā tā ir ikdiena. Un reizēm šī gaidīšana beidzas ļoti skumji. “Gaidījām un nesagaidījām…” – šie vārdi trāpīgi raksturo kāda mūsu lasītāja skaudro pieredzi, kurš mūžībā pavadījis savu sievu, kura tā arī nesagaidīja iespēju tikt pie ārsta.
Skaudrais pieredzes stāsts izgaismo problēmas Latvijas veselības aprūpē. “2024. gada februārī manai sievai, kurai jau ilgstoši bija ārstēta sirds mazspēja un ievietoti divi stenti, ģimenes ārste atkārtoti uzrakstīja nosūtījumu veikt ehokardiogrāfiju, kā arī citus izmeklējumus, piemēram, asins analīzes. Tās un vēl citus brīvāk pieejamos izmeklējumus izdarīja iespējami savlaicīgi, bet ehokardiogrāfiju nevarēja nekur par valsts līdzmaksājumu rindā pieteikt – 2024.gadā kvotu vairs nebija,” norāda vīrietis.
Dienu no dienas, meklējot iespējas, izdevās rast risinājumu.
Vīrietis atklāja, ka “izdevās sazināties ar Ogres slimnīcu, kur šo procedūru veic par pilnu samaksu, bet ar tādu variantu, ka, ja atbrīvosies vieta, tad piezvanīs. Piezvanīja, ka 2024.g. jūlijā noteiktajā laikā un dienā jāierodas uz šo izmeklējumu par pilnu samaksu. Tā arī tika no pacientes puses izdarīts, bet ar to jau nepietiek, ka izmeklējums ir veikts (to, starp citu, izdara ārsts-kardiologs), tad ir jāpiesakās vizītē pie kardiologa atsevišķi.
Kamēr neesi ticis uz vizīti pie kardiologa, tavi izmeklējuma dati bez reāla pielietojuma “atpūšas” datubāzē.
Un mēģinājumi pieteikties uz kardiologa konsultāciju bija nesekmīgi, jo rindā ar valsts atbalsta maksājumu kvotu nebija ne 2024. gadā, ne 2025. gadā neko nevarēja pateikt, vai būs, arī par pilnu samaksu neko citu neatbildēja kā vien – zvaniet vēl… Tā arī gaidījām šo iespēju, bet nesagaidījām – pacientei 2025. gada decembrī šī rindā gaidīšana izbeidzās pavisam…”
Vīrietis vaicā – kāpēc pacientam pēc ehokardiogrāfijas veikšanas obligāti jāgaida atsevišķa kardiologa konsultācija, lai rezultātus interpretētu, ja izmeklējumu jau veic kardiologs. Ar šo jautājumu LA.LV vērsās pie Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvjiem.
Viņi skaidroja, ka “ehokardiogrāfijas izmeklējuma veikšana un tā pilnvērtīga klīniskā interpretācija praksē tiek uzskatītas par diviem dažādiem posmiem. Izmeklējuma laikā ārsts galvenokārt koncentrējas uz sirds struktūru un funkciju novērtēšanu, veic mērījumus un sagatavo tehnisku aprakstu.
Savukārt konsultācijas laikā šie rezultāti tiek izvērtēti kopā ar pacienta sūdzībām, slimības vēsturi, analīžu rezultātiem un citiem izmeklējumiem, lai pieņemtu lēmumus par ārstēšanu vai turpmāko taktiku.
Turklāt ne vienmēr tas pats ārsts, kurš veic izmeklējumu, nodrošina arī turpmāko konsultāciju, jo ārstniecības iestādēs bieži vien šie pakalpojumi tiek organizēti atsevišķi.”
Cik sarežģīti būtu nodrošināt automātisku pēctecību – izmeklējums + tūlītēja ārsta konsultācija vienā pakalpojumā, lai iedzīvotājiem nebūtu gadiem jāgaida rindā, tā arī diemžēl nesagaidot savu pierakstu?
NVD norāda: “Ne visās ārstniecības iestādēs ir pieejams pilns secīgu pakalpojumu klāsts – proti, kāds no pakalpojumiem (izmeklējums vai attiecīgā speciālista konsultācija) konkrētajā iestādē var nebūt pieejams. Tas nozīmē, ka pakalpojumi bieži tiek organizēti atsevišķi, atkarībā no iestādes iespējām, personāla un tehniskā nodrošinājuma. Vienlaikus pacientam ir tiesības izvēlēties, kurā ārstniecības iestādē saņemt nepieciešamo pakalpojumu. Līdz ar to sistēma ir veidota elastīga, ļaujot pacientam izmeklējumu veikt vienā iestādē, bet ārsta konsultāciju saņemt citā iestādē, kur tā ir ātrāk pieejama, vai arī iestādē, kas atrodas tuvāk pacienta dzīvesvietai.”
Tajā pašā laikā veselības nozares pārstāvji uzsver: “Lai nodrošinātu iedzīvotājiem drošus, kvalitatīvus un vienlīdzīgi pieejamus sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, no 2026. gada tiek īstenota sekundārās ambulatorās veselības aprūpes reforma. Tā paredz jaunu pakalpojumu atlases pieeju un veselības aprūpes sistēmas pilnveidi. Reformas mērķis ir nodrošināt, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu vienlīdz pieejami visā Latvijā, pacienti saņemtu kvalitatīvu un vajadzībām atbilstošu aprūpi, vienlaikus efektīvi, izmantojot valsts budžeta līdzekļus un pieejamos ārstniecības personu resursus. Reformas ietvaros jau ir uzsākta oftalmoloģijas pakalpojumu atlase un plānots, ka pakāpeniski tā tiks īstenota arī citās veselības aprūpes programmās.
Atlases procesā paredzēts iepirkt pakalpojumu komplektus, kas apvieno savstarpēji saistītus pakalpojumus, veicinot labāku veselības aprūpes pieejamību un koordināciju.”
Tomēr cilvēku skaudrās pieredzes liecina, ka pacientiem ar hronisku un potenciāli dzīvībai bīstamu slimību nav pieejamas ne valsts apmaksātas, ne pat savlaicīgas maksas kardiologa konsultācijas, liekot uzdot jautājumu, vai ir plānoti kādi konkrēti risinājumi, lai šādas situācijas neatkārtotos un pacienti ar smagām diagnozēm “nepazustu rindās”?”
“Gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem dažādās ārstniecības iestādēs var atšķirties, ko nosaka piešķirtais finansējums, speciālistu pieejamība un pacientu pieprasījums pēc konkrēta speciālista konsultācijas. Ārstniecības iestādes organizē pacientu pierakstu gaidīšanas rindā, ievērojot prioritārās pacientu grupas un noteikto kārtību.
Sarakstu ar ārstniecības iestādēm, kas nodrošina valsts apmaksātus pakalpojumus un aptuveno gaidīšanas laiku, var apskatīt vietnē www.rindapiearsta.lv. Lai uzzinātu precīzu gaidīšanas rindas garumu un veiktu pierakstu pakalpojuma saņemšanai, nepieciešams sazināties ar konkrēto ārstniecības iestādi.
Nacionālais veselības dienests regulāri analizē pakalpojumu pieejamību un sadarbībā ar Veselības ministriju sagatavo papildu finansējuma pieprasījumus gaidīšanas rindu mazināšanai uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Finansējuma piešķīrumi tiek izvērtēti, balstoties uz valstī noteiktajām prioritārajām jomām un pieejamajiem finanšu līdzekļiem,” informē NVD pārstāvji.
