Divi iespējamie uzbrukuma scenāriji Baltijas valstīm: bijušais Pentagona štāba vadītājs izklāsta variantus 74
Nākamo trīs gadu laikā Krievija varētu pastiprināt hibrīduzbrukumus Baltijas valstīm, kas var pāraugt ierobežota mēroga iebrukumā ar neatzīmētiem karavīriem, portālam LRT.lt sacīja Ēriks Rozebahs (Eric Rosenbach), bijušais ASV Aizsardzības departamenta štāba vadītājs un profesors Hārvardā.
“Belfer Center for Science and International Affairs” ziņojumā aprakstīti divi iespējamie Krievijas agresijas scenāriji NATO austrumu flangā. Viens paredz ierobežotu iebrukumu Igaunijas pierobežas pilsētā Narvā, lai pārbaudītu NATO 5. panta efektivitāti, kas paredz kolektīvo aizsardzību. Otrs, mazāk ticams scenārijs, ir plaša mēroga militāra ofensīva, lai pārrautu Suvalku koridoru, traucētu NATO pretuzbrukumu un paplašinātu iebrukumu citās Baltijas teritorijās.
Rozebahs intervijā norāda, ka ASV iesaistīšanās karā ar Irānu un spriedze starp NATO sabiedrotajiem ir radījusi iespēju Krievijai veikt ierobežotu, bet intensīvu operāciju Baltijas valstīs Donalda Trampa prezidentūras laikā, lai pārbaudītu NATO lēmumu pieņemšanu un mazinātu uzticību aliansei.
Profesors aicina Eiropu gatavoties iespējamai aizsardzībai bez ASV palīdzības un stiprināt spējas, kuras parasti nodrošina amerikāņi — izlūkošanu, novērošanu un, piemēram, degvielas uzpildes kapacitāti.
Eiropai jāspēj aizstāvēties pašai
Pirmais scenārijs paredz, ka Krievija pastiprina informatīvos un hibrīdos uzbrukumus Narvā un vēlāk var veikt ierobežotu slepenu iebrukumu. Jau tagad Krievijas informatīvajā telpā parādās aicinājumi krievvalodīgajiem iedzīvotājiem bruņoties un veidot tā saukto “Narvas tautas republiku”, kas atgādina notikumus pirms Krimas aneksijas un kara Austrumukrainā.
Rozebahs uzsver, ka šī ir tipiska Krievijas taktika — pāriet no informatīvām operācijām uz kiberuzbrukumiem un pēc tam uz reālām militārām darbībām. Pašreizējā situācija jāuztver nopietni gan Igaunijā, gan visā Eiropā.
Viņš norāda, ka globālie notikumi — tostarp ASV iesaistīšanās konfliktā ar Irānu, sankciju mazināšana pret Krieviju un Vašingtonas uzmanības novēršana — rada Krievijai labvēlīgu iespēju pārbaudīt NATO vienotību.
Lielāks uzbrukums – mazāk ticams, bet iespējams
Otrais scenārijs paredz plaša mēroga uzbrukumu, lai pārrautu Suvalku koridoru. Tas būtu riskantāks, taču iespējams, ja Krievija uztvertu NATO kā vāju un ASV būtu aizņemtas citur.
Tomēr Rozebahs uzskata, ka šobrīd Krievija nav gatava šādam solim, jo tās spēki joprojām ir iesaistīti Ukrainā.
ASV palīdzība nav garantēta
Svarīga ziņojuma atziņa — Eiropa nedrīkst paļauties uz automātisku ASV palīdzību. Donalds Tramps ir brīdinājis, ka NATO valstis var saskarties ar “sliktu nākotni”, ja tās neatbalstīs ASV iniciatīvas.
Rozebahs norāda, ka Trampa politika bieži balstās personīgā attieksmē pret valstīm, un viņš ir skeptisks par Eiropas ieguldījumu ASV interesēs. Tas nozīmē, ka ASV varētu arī neiejaukties konfliktā ar Krieviju.
Ko darīt Eiropai?
Rozebahs iesaka trīs galvenos virzienus:
-Stiprināt militārās spējas – Baltijas valstīm jāspēj aizstāvēties vismaz 30–60 dienas bez pilnas NATO iesaistes.
-Palielināt investīcijas aizsardzībā – īpaši izlūkošanā, novērošanā un loģistikā.
-Uzlabot lēmumu pieņemšanu – NATO jāspēj ātri aktivizēt 5. pantu un reaģēt uz krīzēm.
Vai iespējams pasaules karš?
Noslēgumā Rozebahs brīdina, ka pasaule kļūst arvien nestabilāka. Konflikti dažādos reģionos — no Tuvajiem Austrumiem līdz Āzijai — var savstarpēji ietekmēties.
Viņš uzskata, ka pašlaik pasaulē pastāv lielāks plaša mēroga konflikta risks nekā jebkurā brīdī pēdējo 70 gadu laikā.
