“Uzbrukums vienai valstij nozīmē uzbrukumu visai ES…” Brisele reaģē uz Krievijas draudiem Baltijas valstīm 20
Eiropas Savienība nākusi klajā ar stingru paziņojumu pēc Krievijas draudiem Baltijas valstīm saistībā ar to iespējamo palīdzību Ukrainai. Briselē uzsvērts, ka jebkura agresija pret kādu no dalībvalstīm tiktu uzskatīta par uzbrukumu visai Eiropas Savienībai.
Vienlaikus Eiropas Komisija paziņojusi, ka pieaugošās spriedzes apstākļos tiks pastiprinātas aizsardzības iniciatīvas.
Kā Eiropas Savienība reaģēja uz Maskavas draudiem?
Par to 7. aprīlī paziņoja Eiropas Komisijas pārstāvis Tomass Renjē, komentējot Maskavas izteikumus par Lietuvu, Latviju un Igauniju. Pēc viņa teiktā, Eiropas Savienības nostāja ir skaidra un nemainīga – “uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visai Savienībai”.
Eiropas Komisijā arī apstiprināts, ka rūpīgi seko Krievijas retorikai un jau ir iepazinušies ar informāciju par attiecīgajiem draudiem.
Briselē uzsvērts, ka katras dalībvalsts drošība ir visas Eiropas Savienības kopīga atbildība. Tāpēc pieaugošo risku apstākļos ES aktīvi attīsta aizsardzības mehānismus un rīkus, lai reaģētu uz mūsdienu draudiem.
Eiropas Komisijā arī atgādināts par vairākām nozīmīgām iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt ES aizsardzību pret ārējiem apdraudējumiem.
Runa ir par bezpilota lidaparātu neitralizēšanas sistēmu attīstību, projekta “Gaisa vairogs” īstenošanu, kā arī plašākām programmām cīņai pret hibrīddraudiem un aizsardzības politikas koordinācijas stiprināšanu starp dalībvalstīm.
Briselē uzsver, ka šiem pasākumiem ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķis – palielināt Eiropas Savienības kopējo drošību.
Kas zināms par Krievijas draudiem?
Eiropas Komisijas paziņojums izskanējis pēc asiem Krievijas izteikumiem Baltijas valstu virzienā. Maskavā paziņots, ka Krievija it kā brīdinājusi Baltijas valstis par “sekām”, ja tās būs saistītas ar Ukrainas uzbrukumiem Krievijas teritorijai.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova apgalvoja, ka Lietuva, Latvija un Igaunija it kā ļauj Ukrainai izmantot savu gaisa telpu uzbrukumiem, tostarp Baltijas jūras ostām.
Viņa arī draudēja, ka gadījumā, ja šie brīdinājumi tiks ignorēti, Baltijas valstīm “nāksies saskarties ar atbildi”. Līdzīgi paziņojumi iepriekš izskanējuši arī no Kremļa puses, tostarp no Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova.
Savukārt Baltijas valstis šos apgalvojumus kategoriski noraida. Tajās uzsvērts, ka Krievija īsteno mērķtiecīgu dezinformācijas kampaņu. Igaunijā skaidri paziņots, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot valsts gaisa telpu uzbrukumiem.
Latvijā Maskavas izteikumi nosaukti par manipulatīviem, un pret tiem izteikts oficiāls protests. Līdzīgu nostāju paudusi arī Lietuva, aicinot nepakļauties informatīvajām provokācijām.
Arī Ukrainas puse skaidrojusi gadījumus, kad bezpilota lidaparāti nonākuši Baltijas valstu teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrijā norādīts, ka iespējamais iemesls varētu būt Krievijas radioelektroniskās cīņas līdzekļi, kas spēj novirzīt dronus no kursa.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiga paziņojis, ka Krievija var apzināti ietekmēt bezpilota lidaparātu trajektorijas, lai tie nonāktu kaimiņvalstu teritorijā un tādējādi radītu papildu politisku spriedzi starp Ukrainu un tās partneriem.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
