“Tas kaķītis bija balts ar rudu?” Saimniece Rīgā zaudējusi savu mīļo kaķi, taču viņa mirušais ķermenis ir “izgaisis”
0
Iedomājaties situāciju – “sēžat telefonā”, izdomājat ieiet platformā “Facebook”. Laika joslā rajona grupiņā pamanāt ierakstu, ka ir notriekts kaķītis un tam tiek meklēts saimnieks. Pēc bildes atpazīstat – tas ir jūsu kaķis… Tieši šāda situācija piemeklēja kādu sievieti. Trakākais vēl tikai sekos.
No “Facebook” publikācijas bija pagājušas pāris stundas. Mīluļa saimniece Līga (vārds mainīts) devās savam kaķītim pakaļ, lai no tā pienācīgi atvadītos un apglabātu. Liels bija viņas pārsteigums, kad, ierodoties konkrētajā vietā, kaķa tur vairs nebija. Līga satraukusies, vieglā šoka stāvoklī. Zvans pašvaldības policijai.
Policija norādīja, ka informācijas par sabrauktu kaķi viņiem neesot, bet ieteica sazināties ar uzņēmumu, dzīvnieku kapsētu “Citi medību lauki”.
Sazinoties ar uzņēmumu, nepatīkamie pārsteigumi turpināja ritināties kā dzijas kamoliņš. Izstāstot uzņēmuma darbiniekam gan kaķa aprakstu, gan negadījuma vietu, pretī tika saņemta atbilde, ka tajā dienā ir savākts viens kaķis, kurš bijis kastē, bet citā lokācijā.
“Es viņam prasu: “Tas kaķītis bija balts ar rudu?” Uz ko saņēmu atbildi: “Mēs kasti vaļā nevērām. Mēs viņu aizvedām, uzreiz aprakām, līdz ar to man nav vairāk informācijas”,” sarunu atstāsta Līga.
Viņai nav skaidrs, kā var apglabāt kasti, kurā varēja būt jebkas – pat zīdainis vai kāda nozieguma ierocis. Tāpat viņa nesaprot, kādu lomu šeit spēlē dzīvnieku čipošana, jo tā paredzēta, lai varētu atrast dzīvnieka saimnieku – vienalga, dzīvnieks dzīvs vai miris. “Jābūt taču kaut kādai uzskaitei,” neizpratnē ir saimniece.
Vēl viņa norāda, ka kaķim ap kaklu bijusi zaļa kakla siksniņa, uz kuras atradās arī medaljons ar kaķīša vārdu un saimnieces telefona numuru. Medaljonu nepamanīja vai negribēja pamanīt ne persona, kas kaķi savāca un nodeva “Citiem medību laukiem”, ne paši “Citi medību lauki”.
Nākamajā dienā sazinoties ar šo uzņēmumu, tika izteikts lūgums iespēju kaķīti izrakt vai vismaz paņemt kakla siksniņu, jo bija skaidrs, ka pie viņiem nonākušais kaķis bija Līgas mīlulis. Arī šajā ziņā “Citi medību lauki” palīdzēt nevarēja – kaķis aprakts masu kapos, un pa virsu samesti jau citi dzīvnieki.
“Skaidri bija redzams, ka tas ir kaķis ar saimnieku. Saimnieks netiek meklēts, fiksi, fiksi aprokam, vispār nefiksējam, kas tas par dzīvnieku. Bet pats skumjākais šajā situācijā – ja es neieraudzītu šo ierakstu, nekad neuzzinātu, ka mans kaķis ir miris, un ar ģimeni dienām un naktīm meklētu, pārdzīvotu un vēl ilgi cerētu, ka kaķis ir dzīvs, nezinot, kur viņš ir palicis,” pauž Līga.
“Nav likuma, kas noteiktu, ka mums jāsazinās ar saimnieku, kurš neatbildīgi dzīvnieciņiem ļauj skraidīt dzīvā satiksmē”
Kristaps Rūķītis, “Citi medību lauki” īpašnieks, skaidro situāciju: “Šajā gadījumā mēs apskatījām, ka tur patiešām iekšā ir kaķis, nevis kas cits, bet īpaši smalkāk viņu nepētījām, jo, kā norādīja meitene, kura mums viņu nodeva, kaķis ir ticis notriekts ar tramvaju un viņš ir vienās asinīs.
Ir jāsaprot, ka šie dzīvnieciņi, kuri tiek sabraukti, bieži vien ir diezgan bēdīgā stadijā… Mums nav neviena regulējuma vai likuma, kas noteiktu, ka jālasa čipu numuri, jāsazinās ar saimnieku, kurš bezatbildīgi ļauj skraidīt dzīvnieciņiem dzīvā satiksmē. Saimnieks primāri ir atbildīgs par dzīvnieku, lai tas būtu paēdis, aprūpēts un drošībā.
Ļoti labi saprotu saimnieku pārdzīvojumu, bet mēs ikdienā redzam pilnīgi ačgārnu sapratni no saimniekiem, kuri uzskata, ka kaķus un suņus var droši laist pilsētā vienus pastaigāties… Diemžēl tā ir realitāte.”
Noteikumus diktē pašvaldība
Notikušo lūdzu komentēt arī Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).
PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākais eksperts Ainārs Uļjans skaidro, ka par dzīvnieku līķu savākšanu savā teritorijā ir atbildīga pašvaldība, kura parasti slēdz līgumus ar dzīvnieku blakusproduktu apsaimniekošanas uzņēmumiem vai biedrībām par bezsaimnieka līķu savākšanu un turpmāku likvidēšanu 1) blakusproduktu pārstrādes uzņēmumā, 2) sadedzinot krematorijā vai 3) aprokot slēgta tipa dzīvnieku kapsētā.
Blakusproduktu apsaimniekotājs parasti saņem ziņojumu no pašvaldības policijas par atrastu bezsaimnieka dzīvnieka līķi un pēc iespējas ātrāk nodrošina tā savākšanu.
Ja runājam tieši par dzīvnieku kapsētām (“Citi medību lauki” ir dzīvnieku kapsēta), tad jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikts, ka dzīvnieku kapsētas valdītāja viens no pienākumiem ir izveidot uzskaiti, kurā ir informācija par 1) personu, kas nogādājusi dzīvnieka līķi uz dzīvnieku kapsētu (vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese), 2) dzīvnieka līķa vai tā pelnu saņemšanas datumu, 3) dzīvnieku sugu, skaitu un svaru (kilogramos), 4) aprakšanas datumu un 5) aprakšanas vietu.
Noteikumi neparedz dzīvnieku kapsētas valdītājam pienākumu pārbaudīt dzīvnieka identitāti (piemēram, ar mikroshēmu nolasīšanu), mēģināt noskaidrot īpašnieku vai ļaut iespējamiem saimniekiem pārbaudīt vai izrakt dzīvnieku. Ja dzīvnieka līķa identitātes pārbaude (piemēram, mikroshēmas nolasīšana vai kontaktinformācijas pārbaude) nav iekļauta pašvaldības līgumā, tad arī nevienā citā normatīvajā aktā šāds pienākums nav noteikts.
PVD neuzrauga pašvaldības vai to sadarbību ar uzņēmumiem, kuri veic pašvaldības pasūtījumu attiecībā uz dzīvnieku līķu savākšanu.
Runājot par nepieciešamību dzīvnieku čipot, Uļjans pauž, ka lolojumdzīvnieku reģistrēšana un apzīmēšana ar mikročipu palīdz gadījumos, kad dzīvnieku patversmei vai citām iestādēm, piemēram, pašvaldības policijai, jānoskaidro, kam pieder aizklīdis dzīvnieks. Kā jau minēts iepriekš, šobrīd spēkā esošie normatīvie akti neparedz dzīvnieka identificēšanu pēc tā nāves.
Tāpat viņš skaidro, ka dzīvnieku līķus pēc likuma nav atļauts izrakt – lolojumdzīvnieku līķi ir 1. kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, t.i., materiāli ar visaugstāko bioloģisko risku cilvēku un dzīvnieku veselībai un to izrakšana bez operatīvo dienestu pieprasījuma nav atļauta.
Situāciju komentējot kopumā, eksperts pauž, ka dzīvē visādi var gadīties un ļoti žēl, ka šajā gadījumā dzīvnieks ir gājis bojā, taču jāatgādina, ka normatīvie akti nosaka arī dzīvnieku īpašnieka atbildību, proti – nepieļaut dzīvnieka klaiņošanu vai savainošanos, tādēļ aicinām rūpīgi pieskatīt savus mājdzīvniekus, lai novērstu nelaimi.
