Gripai šogad ir neparasts simptoms, kas īpaši mulsina pacientus 5
Ziema katru gadu ir liels izaicinājums veselības aprūpei, jo cilvēki burtiskā nozīmē cīnās ar vīrusu “kokteiļiem”, kas prasmīgi izmanto nogurumu, tumsu un ikdienas steigu starp svētkiem. Kā informē medijs “lrytas.lt”, Viļņas pilsētas klīniskās slimnīcas Ģimenes medicīnas centra vadītāja un ģimenes ārste Sigita Sadauskiene norādījusi, ka gripa šogad ir jo īpaši mānīga.
Šajā sezonā ārsti gripu izceļ kā vienu no bīstamākajām ziemas infekcijām. Tā neizraisa saaukstēšanos – tā sākas pēkšņi – augsta temperatūra, stipras muskuļu un galvassāpes, izteikts vājums un bieži vien komplikācijas, kas var beigties ar pneimoniju vai hospitalizāciju. Gripa var “noguldīt” pat pilnīgi veselus, aktīvus cilvēkus.
Turklāt gripai šajā sezonā raksturīgi netipiski simptomi.
Ārste Sadauskiene atzīmē, ka dažiem pacientiem slimība izpaužas ne tikai ar elpceļu simptomiem, bet arī ar gremošanas trakta simptomiem – caureju, sāpēm vēderā, sliktu dūšu un vemšanu.
Šī – tā sauktā gripas kuņģa-zarnu trakta forma – pacientus īpaši mulsina. Simptomi bieži tiek piedēvēti “zarnu vīrusam” vai saindēšanās riskam, tāpēc pie ārstiem vēršas pārāk vēlu.
“Šogad daļa pacientu meklē palīdzību tikai tad, kad viņu stāvoklis jau ir ievērojami pasliktinājies. Gripa nav slimība, ar kuru vajadzētu “staigāt apkārt” vai ārstēties patstāvīgi, īpaši, ja temperatūra saglabājas vairākas dienas, ir elpas trūkums, izteikts vājums vai rodas negaidītas gremošanas problēmas,” uzsver ģimenes ārste.
Lielākais risks nav sals, bet gan sauss biroja gaiss
Ģimenes medicīnas centra ārsti norāda, ka vislielākais inficēšanās risks rodas nevis aukstumā, bet gan slēgtās telpās – birojos, auditorijās, kopmītnēs, sabiedriskajā transportā.
“Ziemā cilvēki atrodas tuvāk viens otram, retāk vēdina telpas, un viens klepojošs cilvēks dažu stundu laikā var kļūt par infekcijas avotu visam birojam,” saka S. Sadauskiene.
Tas jo īpaši attiecas uz studentiem un jauniešiem, kuri dzīvo intensīvā tempā: lekcijas, darbs, sesijas, nepārtraukta informācijas plūsma, miega trūkums. Netiešs, bet pastāvīgs stress vājina organisma pretošanās spējas, un slimība bieži vien “panāk” tieši tad, kad šķiet, ka tā vairs nevar apstāties.
Pētījumi liecina, ka ciešs kontakts ar slimu cilvēku slēgtā telpā ilgāk par 15 minūtēm vairākkārt palielina saslimšanas risku. Tāpēc vienkāršas lietas – palikt mājās, kad esi slims, valkāt masku, ja ir simptomi, klepot saliektā elkonī, nevis rokā – ir daudz svarīgākas nekā daudzi dārgi “imunitāti stiprinoši” produkti.
Ģimenes ārste norāda, ka vakcinācijai ir svarīga loma arī ziemas slimību kontekstā. Gripas vakcinācija nepasargā no visiem vīrusiem, taču tā ievērojami samazina smagu slimības formu, komplikāciju un hospitalizācijas risku. Tas jo īpaši attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem ar hroniskām slimībām, grūtniecēm, studentiem, kuri bieži pavada laiku lielās cilvēku grupās, un veselības aprūpes darbiniekiem.
Ziemas slimības ir neizbēgama sezonas sastāvdaļa, taču tas nenozīmē, ka esam bezpalīdzīgi. Ārsti atgādina, ka katrs apzināts ikdienas lēmums – sākot no papildu miega stundas līdz atbildīgai pašizolācijai, jūtot pirmos simptomus – ir reāls ieguldījums labai veselībai ziemas periodā.
