Tā būs liela uzvara Ukrainai: sakarības, kas varētu mainīt mūsu visu nākotni 66
Notikumi Irānā attīstās straujāk un plašākā mērogā, nekā gaidīts; Arī Ukrainai likmes ir augstas, raksta dialog.ua.
Pasaule nonāk akūtas spriedzes fāzē Tuvajos Austrumos. Irānā pieaug plaša mēroga protesti, kas jau tiek saukti par lielākajiem kopš 1979. gada islāma revolūcijas. Kremlim tas ir satraucošs signāls: Ayatollah Ali Khamenei režīma gāšana varētu atņemt Krievijai vēl vienu svarīgu sabiedroto pēc Nicolas Maduro arestēšanas un Bašara al Asada režīma krišanas Sīrijā. Kā atzīmē Bloomberg, notikumi Irānā attīstās ātrāk un plašākā mērogā, nekā gaidīja pat skeptiķi.
Maskava strauji zaudē savu ārpolitikas atbalstu. Irāna ir viens no nedaudzajiem režīmiem, kas pēdējos gados ir atbalstījis Krieviju ar politisko, militāro sadarbību un sankciju apiešanu karā ar Ukrainu. Ja Teherānas valdība sabruks, Putinam tā būs tieša ģeopolitiska sakāve, palielinot Kremļa starptautisko izolāciju un ietekmējot tā militāro stratēģiju.
Protesti, kas sākās pirms divām nedēļām valūtas krīzes un ekonomikas sabrukuma dēļ, ir pārņēmuši desmitiem pilsētu no Teherānas līdz reģioniem ar miljoniem iedzīvotāju. Pēc cilvēktiesību aktīvistu domām, šajā laikā gāja bojā vairāk nekā 500 cilvēku, vairāk nekā 10 tūkstoši tika arestēti. Varas iestādes reaģē skarbi: tās bloķē internetu, pārtrauc sakarus un pastiprina represijas. Neskatoties uz to, simtiem tūkstošu irāņu turpina iziet ielās, atklāti pieprasot izbeigt islāma teokrātiju.
Ukraiņus šis tieši ietekmē. Pirmkārt, Irānas vājināšana nozīmē samazināt Krievijas palīdzību, tostarp tehnoloģijas, ieročus un loģistiku. Otrkārt, cita Kremļa sabiedrotā krišana palielina spiedienu uz Krievijas ekonomiku un militāro aparātu, kas jau ir kara izsmelta. Treškārt, iespējamais pasaules naftas cenu kritums vidējā termiņā var ietekmēt Krievijas Federācijas budžetu, kas ir kritiski atkarīgs no naftas ieņēmumiem.
Situācija satrauc ne tikai politiķus, bet arī tirgu. Brent naftas cena jau ir palielinājusies par vairāk nekā 5% – investori cenšas piegādes traucējumu risku no vienas no lielākajām OPEC valstīm. ASV prezidents Donalds Tramps ir atklāti paziņojis, ka cieši seko līdzi notiekošajam, un ASV militārie spēki gatavo rīcības plānus. Uz šī fona tirgi baidās, ka ASV varētu mēģināt paātrināt režīma maiņu, kā tas nesen notika Venecuēlā.
Analītiķi brīdina, ka ir vairāki scenāriji: no iekšēja apvērsuma līdz kontrolētai elites maiņai vai ilgstošam haosam. Bet viena lieta jau ir skaidra: Irāna vairs neizskatās stabila, un tās pašreizējais varas modelis ir tuvu robežai. Un, ja Khamenei režīms kritīs, tas nebūs tikai reģionāls notikums, bet globāls pagrieziena punkts, kas paātrinās Krievijas vājināšanos un mainīs spēku līdzsvaru, tostarp karā pret Ukrainu.
