Tas ir pašvaldību kompetencē, bet… 5 Latvijas pašvaldību pārstāvji atbild uz neērtiem jautājumiem par uz ceļa notriekto dzīvnieku tālāko likteni
0
Pirms kāda laika cita, veidojot rakstu par situāciju ar notriektiem mājdzīvniekiem, vērsos ar jautājumiem pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), lai noskaidrotu, pie kā sabiedrībai jāvēršas notriektu mājdzīvnieku gadījumā. PVD pārstāves atbildē īpašu manu uzmanību pievērsa viens teikums –
“atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta trešajai daļai vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu.”
Ieinteresēja noskaidrot, kāda tad ir statistika – cik notriektus dzīvniekus pašvaldība nogalina, bet cik – glābj? Cik daudz vispār tiek domāts par šo tēmu, un cik resursu šai jomai atvēlēts? Šī tēma ir interesanta arī sabiedrībā pēdējā laikā daudz apspriestās “Modra olas” saimnieka Modra Konovalova nogalināto suņu kontekstā, taču jautājumi pašvaldībām gan vairāk tieši par ceļu satiksmes negadījumos notriektajiem dzīvniekiem.
Pašvaldības izvēlējos nejauši – Rīgas, Dienvidkurzemes, Ventspils, Limbažu un Daugavpils. Atsaucīgi bija visu pašvaldību pārstāvji.
Jautājumus pašvaldībām neformulēju skaisti. Piemēram, mans pirmais jautājums: “Cik pēdējo trīs gadu laikā pašvaldība ir nogalinājusi klaiņojošus dzīvniekus?” Jautājumu tiešums izraisīja sašutumu Dienvidkurzemes novada Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītājā Kristīnē Pastorē. Saņēmu pretjautājumus, kuros man bija jāsniedz dažādi, ar darbu saistīti paskaidrojumi, piemēram, mana saistība ar portālu (tā ir publiski pieejama un izmantoju darba e-pastu un LA.LV parakstu).
Tiešie jautājumi nav bijuši pa prātam arī Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas Projektu koordinatoram Mārtiņam Vilemsonam: “Vēlamies vērst uzmanību, ka uzdotie jautājumi ir formulēti nekorekti un tendenciozi.” Abām pašvaldībām šķietami neērts ir vārds “nogalināt”, tomēr, kā skaidrots virtuālajā vārdnīcā “Tēzaurs”, “nogalināt” nozīme ir “panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt”. Vārdu “nogalināt” iepriekšminētajā rakstā lietoja arī PVD pārstāve. Pašai pēc līdzcilvēku pieredzes ir zināms, ka ir gadījumi, kuros, piemēram, mednieks, negadījuma vietā nošauj sadursmē cietušo zvēru. Tā ir eitanizācija vai nogalināšana, katrs var spriest pēc saviem ieskatiem.
Lai vai kā, atbildes es saņēmu, un dalos tajās arī ar jums.
Sāksim ar Rīgu
Atbildes sniedz Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas Projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.
Vilemsons skaidro, ka pašvaldība neveic dzīvnieku nogalināšanu, bet nodrošina eitanāziju tikai bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem, bet ne vienkārši klaiņojošiem dzīvniekiem. Lēmumu par eitanāziju pieņem tikai veterinārārsts.
Klaiņojošiem dzīvniekiem tiek sniegta veterinārmedicīniskā palīdzība, nodrošinot tiem sertificēta veterinārārsta, kas veic dzīvnieka apskati, novērtēšanu un veterinārmedicīnisko aprūpi. Ja dzīvnieka veselības stāvoklis nav savienojams ar dzīvību, tam nodrošina eitanāziju dzīvnieka ciešanu izbeigšanai.
Eitanāzija ir veikta:
2022.gadā – 139 dzīvniekiem;
2023.gadā – 96 dzīvniekiem;
2024.gadā – 138 dzīvniekiem.
Veterinārmedicīniskā palīdzība ir sniegta:
2022.gadā –261 dzīvniekiem;
2023.gadā –231 dzīvniekiem;
2024.gadā –308 dzīvniekiem.
Pašvaldībai ir spēkā esošs pakalpojuma līgums par neatliekamās palīdzības sniegšanu negadījumos cietušiem suņiem un kaķiem. Uzņemot dzīvnieku un veicot tā apskati, veterinārārsts izvērtē un pieņem lēmums, vai negadījumā cietušais dzīvnieks spēs izdzīvot pēc saņemtās pirmās veterinārmedicīniskās palīdzības. Ja dzīvnieka veselības stāvoklis nav savienojams ar dzīvību, tam nodrošina eitanāziju dzīvnieka ciešanu izbeigšanai. Līgums neattiecas uz cita veida dzīvniekiem.
Ja dzīvnieks notriekts Rīgas pašvaldības teritorijā, iedzīvotāji aicināti sazināties ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības vienoto zvanu centru – 80001201.
Runājot par nobrauktiem bezsaimnieka dzīvniekiem, kas negadījuma vietā miruši, Rīgas pašvaldības sabiedriskās vietās par dzīvnieku savākšanu rūpējas uzņēmums SIA “SIA 1960”.
Turpinām ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību
Atbildes sniedz Dienvidkurzemes novada Pašvaldības policija.
Pašvaldības kompetencē neietilpst funkcija – dzīvnieku nogalināšana. Pašvaldībai ir līgums ar veterinārmedicīnisko klīniku. Ja dzīvnieks ir ievainots vai acīmredzami slims, to nogādā uz veterinārmedicīnisko klīniku, kur ārsti to apskata un patstāvīgi lemj par tālāko rīcību.
Pašvaldībai ir līgums ar veterināro klīniku un arī dzīvnieku patversmi, un visos gadījumos, kad tas ir nepieciešams, dzīvnieki tiek nogādāti pie ārsta. (Redakcijas piezīme – šī ir saņemtā atbilde jautājumos, kuros lūdzu pašvaldībai konkrētus datus.)
Dzīvnieks tiks eitanizēts vai ārstēts – izvērtē veterinārārsts, nevis pašvaldība. Tas, kādas piederības dzīvnieks ir cietis negadījumā, pašvaldība nešķiro, bet nogādā veterinārajā klīnikā, ja tam nepieciešama medicīniska palīdzība.
Ja dzīvnieks notriekts Dienvidkurzemes pašvaldības teritorijā, jāsazinās ar komunālo pārvaldi vai attiecīgās teritorijas pilsētas vai pagasta pārvaldnieku. Par to, kas Dienvidkurzemē rūpējas par nobrauktu dzīvnieku savākšanu, pašvaldība neatklāj, bet norāda, ka arī tādos gadījumos jāsazinās ar komunālo pārvaldi vai attiecīgās teritorijas pilsētas vai pagasta pārvaldnieku.
Kā ar Ventspili?
Atbildi sniedz Ventspils Komunālā pārvalde, tās apstiprinājis arī Ventspils valstpilsētas pašvaldības dirketors un izpilddirektors.
Beidzamo trīs gadu laikā Ventspils pilsētā apmēram 8 klaiņojoši vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuši dzīvnieki ir nodoti dzīvnieku patversmei. Dzīvnieku ārstēšana vai nogalināšana – šādi lēmumi pašvaldības kompetencē netiek pieņemti, tos nosaka speciālisti (piemēram, veterinārārsts), izvērtējot katru gadījumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Savukārt bojāgājušos vai nobrauktos dzīvniekus savāc un uztilizē sanitārais dienests. Papildu detalizēta statistika par šiem gadījumiem pašvaldībai nav pieejama.
Kas un kā šo risina Limbažos?
Atbild Limbažu novada pašvaldības izpilddirektors Artis Ārgalis.
Limbažu novada pašvaldības informē, ka pašvaldība nenogalina klaiņojošus dzīvniekus. Konstatētie dzīvnieki tiek nodoti pakalpojuma sniedzējam, kas nodrošina dzīvnieku aprūpi un, ja nepieciešams, jauna īpašnieka meklēšanu.
Pašvaldība nenogalina arī bezpalīdzīgā stāvoklī esošus dzīvniekus. Savainoti putni un dzīvnieki tiek nodoti atbilstošām organizācijām vai pakalpojuma sniedzējam (piemēram, 2024. gadā 5 savainoti stārķi nodoti biedrībai “Drauga spārns”).
2024. gadā pakalpojuma sniedzējam nodoti 15 suņi (t.sk. 2 savainoti, 1 miris ceļu satiksmes negadījumā, 2 bez aprūpes, 1 gadījumā miris saimnieks) un 5 kaķi, savukārt 2025. gadā – 4 suņi un 1 kaķis.
Pašvaldības izdevumi par dzīvnieku uzturēšanu un veterinārmedicīnisko aprūpi 2024. gadā bija 6508,50 EUR.
Visiem konstatētajiem savainotajiem dzīvniekiem tiek nodrošināta palīdzība, ja tas ir iespējams un nepieciešams.
Lēmumu par dzīvnieka ārstēšanu vai eitanāziju pieņem pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz veterinārārsta atzinumu un dzīvnieka veselības stāvokļa izvērtējumu.
Tiek vērtēts, vai dzīvnieks ir mājdzīvnieks vai savvaļas dzīvnieks. Savvaļas dzīvnieku gadījumā pašvaldība sadarbojas ar Valsts meža dienestu vai pakalpojuma sniedzēju.
Par notriektu dzīvnieku pašvaldības teritorijā iedzīvotāji var ziņot pašvaldības policijai.
Mirušos dzīvniekus savāc pakalpojuma sniedzējs, ar kuru pašvaldībai ir noslēgts līgums.
Visbeidzot – Daugavpils
Atbild SIA “Labiekārtošana – D” valdes locekle Jūlija Mamaja un dzīvnieku patversmes vadītāja Oksana Bondare.
SIA “Labiekārtošana-D“ dzīvnieku patversmē klaiņojošie un bezpalīdzīgā stāvoklī esošie dzīvnieki netiek nogalināti. Atsevišķos gadījumos tiek izmantota humāna dzīvnieku eitanāzija. Eitanāzija tiek izvēlēta dzīvniekiem, kuru agresīva uzvedība var būt bīstama cilvēkam. Eitanizēti tiek arī smagi slimi dzīvnieki, kuru ārstēšana nav iespējama un kuru veselības stāvoklis rada dzīvniekam ciešanas.
Dzīvnieki ar veselības traucējumiem, kuriem var nodrošināt ārstēšanu un to veselības stāvoklis nerada ciešanas, dzīvo dzīvnieku patversmē tik, cik nepieciešams. Atsevišķos gadījumos tiek eitanizēti slimi agresīvi un ļoti bailīgi kaķi, kuriem ir vajadzīga ilgstoša ārstēšana, bet to nav iespējams nodrošināt agresīvas uzvedības dēļ. Veseli dzīvnieki bez agresijas pret cilvēku patversmē nekad nav pakļauti eitanāzijai un dzīvo patversmē līdz adopcijas brīdim. Dzīvnieku patversmē ir dzīvnieki, kas uzturas patversmē vairāk par trim gadiem.
2023. gadā uzņemto dzīvnieku skaits patversmē bija 804 kaķi, no kuriem 22 bija eitanizēti augstāk minēto iemeslu dēļ, un 186 suņi, no kuriem 4 bija eitanizēti.
2024. gadā patversmē uzņemti 783 kaķi (eitanizēti 47), uzņemti suņi 175 (eitanizēti 3).
2025. gadā uz doto brīdi uzņemti 585 kaķi (eitanizēti 11), uzņemti suņi – 145 (eitanizēti 5). Divi suņi tika eitanizēti sakarā ar smagām galvaskausa un mugurkaula traumām pēc ceļa negadījuma un trīs ļoti veci suņi ar hroniskām slimībām (nieru mazspēja un sirds mazspēja slīmības terminālājos stāvokļos), kas nodzīvoja patversmē vairākus gadus, un to veselības stāvoklis vairs neatļāva dzīvniekam dzīvot bez ciešanām.
Dzīvnieku patversmē ir reģistrēta ambulatorā veterinārmedicīnas iestāde un uz vietas patversmē ir veterinārārsts, līdz ar to katrs dzīvnieks saņem visus nepieciešamas veterinārmediciniskas procedūras, tai skaitā profilaktiskas apstrādes, vakcinācijas un visu nepieciešamu ārstēšanu.
2023. gadā uz veterinārmediciniskām izmaksām bija izdalīti 31611 eiro.
2024. gadā uz veterinārmediciniskām izmaksām bija izdalīti 24655 eiro.
2025. . gadā uz veterinārmediciniskām izmaksām bija izdalīti 30308 eiro.
Dzīvnieku patversmes veterinārārsts izvērtē vai dzīvnieku ir iespējams izārstēt, vai tomēr ir jāveic eitanāzija. Kā jau iepriekš minēts, tiek ārstēti visi dzīvnieki, kuru ārstēšana ir iespējama, un viņu veselības stāvoklis atļauj dzīvniekam dzīvot bez mocībām. Netiek ārstēti tikai izteikti agresīvi dzīvnieki, kuram nav iespējams nodrošināt ārstēšanas procesu nepakļaujot cilvēka veselību riskam.
Kas attiecas uz notriektiem dzīvniekiem, tad tiek eitanizēti dzīvnieki ar smagām galvasskausa un galvas smadzeņu traumām, ka arī dzīvnieki ar mugurkaula lūzumiem, kad prognoze normālu dzīves funkciju atgūšanai ir maza. Visi parējie dzīvnieki tiek ārstēti. Tas pats attiecas arī uz savvaļas dzīviekiem.
Savvaļas dzīvnieki arī saņem nepieciešamu palīdzību un ārstēšanu, ja tas ir iespējams. Savvaļas dzīvnnieki reti nonāk dzīvnieku patversmē, visbiežāk, tomēr, darbinieki savāc jau to līķus uz ceļiem. Bet putni, kas mūsu gadījumā ir aktuālāk, (stārķi, gulbji, vārnas, baloži) nonāk patversmē daudz biežāk. Visi putni pēc vienošānas tiek nogādāti biedrībā “Drauga spārns” vai saņem palīdzību un ārstēšanu patversmē.
Notriekta dzīvnieka gadījumā SIA “Labiekārtošana-D” dzīvnieku patversmes darba laikā ir jāsazinas ar patversmes darbinieku pa dežūrtālruni: 20042402, bet ārpus darba laika ar pašvaldības policiju: 65421500.
Daugavpils pašvaldības teritorijā visus nobrauktus zvērus (to līķus), savāc SIA “Labiekārtošana-D” dzīvnieku patversmes darbinieki.
Ko jautājām?
Lasītāju ieskatam pievienoju arī savus jautājumus, kurus izsūtīju pašvaldībām (jo ir interesanti novērtēt, uz kuriem no tiem pašvaldības izvēlējās atbildēt, bet kuriem – ne):
1. Cik pēdējo trīs gadu laikā pašvaldība ir nogalinājusi klaiņojošus dzīvniekus?
2. Cik pēdējo trīs gadu laikā pašvaldība ir nogalinājusi bezpalīdzīga stāvoklī esošus dzīvniekus?
3. Cik pēdējo trīs gadu laikā pašvaldība ir apmaksājusi klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī esošu dzīvnieku veterinārmedicīniskos izdevumus? Šeit runāju par gadījumu skaitu, bet, ja ir apkopoti izmaksu dati, tad jautājums arī par tiem.
4. Ja necik dzīvniekiem pašvaldība nav nodrošinājusi veterinārmedicīniskos pakalpojumus, tad kāpēc?
5. Pēc kādiem kritērijiem pašvaldība izvērtē, vai dzīvnieks tiks ārstēts vai nogalināts, piemēram, ja tas ir notriekts?
6. Atsaucoties uz 5. jautājumu, vai, piemēram, notriektu dzīvnieku gadījumos, pašvaldība izvērtē – dzīvnieks ir mājdzīvnieks, piemēram, suns, vai meža zvērs, lai pieņemtu lēmumu par ārstēšanu vai nogalināšanu?
7. Ar ko konkrēti jāsazinās jūsu pašvaldībā notriekta dzīvnieka gadījumā?
8. Kas pašvaldības teritorijā savāc nobrauktus zvērus, ja tie miruši?
LA.LV labprāt uzklausītu mūsu lasītāju pieredzes stāstus notriektu vai klaiņojošu dzīvnieku gadījumos. Piemēram, cik viegli vai grūti ir sazināties ar pašvaldības pārstāvjiem, cik raiti un efektīvi pārstāvji šādos gadījumos veic darbu. Priecāsimies par jebkādiem pieredzes stāstiem. Ja piekrīti dalīties, ZIŅO!
