Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietas izpildītājs Toms Platacis: “Datu apjomu, kuru mēs vēl pirms dažiem gadiem saņēmām gada laikā, šobrīd mēs saņemam vienā nedēļā. To analizēt manuāli vairs nav iespējams. Tādēļ vajadzīgi tādi rīki kā mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, kas pavērs FID analītiķiem iespēju nodarboties nevis ar tehniskajiem jautājumiem, bet tieši izmeklēšanas darbībām.”
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietas izpildītājs Toms Platacis: “Datu apjomu, kuru mēs vēl pirms dažiem gadiem saņēmām gada laikā, šobrīd mēs saņemam vienā nedēļā. To analizēt manuāli vairs nav iespējams. Tādēļ vajadzīgi tādi rīki kā mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, kas pavērs FID analītiķiem iespēju nodarboties nevis ar tehniskajiem jautājumiem, bet tieši izmeklēšanas darbībām.”
Foto: Karīna Miezāja

Tehnoloģijas pret finanšu noziegumiem 4

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
Lasīt citas ziņas

 

Pateicoties samērā nelielām Atveseļošanas un noturības fonda (ANM) investīcijām, Latvijas finanšu noziegumu apkarošanas joma var kļūt krietni labāk bruņota informācijas tehnoloģiju jomā un spēt sadarboties pilnīgāk noziegumu atklāšanā. Tas tiks paveikts, pateicoties jaunveidojamajam Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Inovāciju centram.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Grūti noliegt, ka informācijas tehnoloģiju pieejamība mūsdienās ir kļuvusi par būtiskāko priekšnoteikumu finanšu noziegumu izmeklēšanā, jo lielākā daļa šīs noziedzības ir pārvietojusies uz kiberjomu. Krasi ir pieaudzis datu plūsmu apjoms, tiktāl, ka to analīze manuāli vairs nav iespējama; jāspēj sekot līdzi norēķiniem ar virtuālajām valūtām, kuru daļējā anonimitāte pavērusi plašas iespējas noziegumu pēdu slēpšanā un naudas atmazgāšanā.

Gan tādēļ, gan arī finanšu noziegumu apkarošanas reformas dēļ Baltijas valstīs, kuras starta šāviens bija daudzie finanšu un naudas atmazgāšanas skandāli Baltijā un negatīvie ES naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas “Moneyval” novērtējumi, pēdējos gados krasi aktualizējusies tehnoloģiju izmantošana finanšu noziegumu apkarošanā. Latvijā tās nozīmīgākā izpausme ir FID veidotais Inovāciju centrs.

 

Sadarbība, tehnoloģijas un analīze

Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis saka, ka FID Inovāciju centra veidošanas mērķis ir uzlabot finanšu noziegumu apkarošanu. Paredzēts, ka Inovāciju centrs risinās trīs galvenās problēmas – pirmkārt, veicinās finanšu noziegumu apkarošanas institūciju sadarbību starptautiskā līmenī, otrkārt, paplašinās FID iespējas tehnoloģiju izmantošanas jomā, jo arī finanšu noziedzība arvien vairāk pārvietojas uz tehnoloģiju pasauli, un, treškārt, pavērs lielākas datu apkopošanas un analīzes iespējas. Taču ar to mērķu saraksts nebeidzas – ir arī virkne mazāku attīstības virzienu, tādi kā mācību centra veidošana un arī īpaši aprīkotu datora iegāde, kas ļautu iegūt informāciju no publiski pieejamajiem resursiem, nenododot iestādi, kas par to interesējas.

Inovāciju centra pavērtās iespējas ļaus būtiski atvieglot FID sadarbību ar banku sistēmu noziedznieku izsekošanā. Viens no šādiem aspektiem ir spēja iekļūt virtuālo valūtu pasaulē, kuru savu finanšu pēdu slēpšanai arvien biežāk izmanto noziedznieki.

“Bieži tiek uzskatīts, ka darbības ar virtuālajām valūtām nav praktiski izsekojamas. Tā nav gluži taisnība – pastāv īpaši izstrādātas pro­grammas, kas tomēr ļauj šīs darbības izsekot. Mēs pat esam jau veikuši pirmās veiksmīgās šādas izsekošanas darbības ar bezmaksas rīku palīdzību, tomēr jāatzīst, ka, izmantojot bezmaksas rīkus, šī izsekošana prasa milzumu laika. Tāpēc paredzēts iegādāties arī vairākas speciālo rīku licences, kas ir samērā dārgas,” stāsta T. Platacis. Darbību ar virtuālajām valūtām izsekošanas jomā FID paredzēts veidot arī kompetenču centru, kura mērķis būs atbalstīt citu tiesībsargājošo iestāžu darbu.

Inovāciju centrs kalpos arī apmācību vajadzībām – gan tiešsaistē, gan arī klātienē – tādēļ paredzētas īpaši aprīkotas telpas. Visbeidzot, treškārt, būtiski mainījies datu apjoms, ar kuru saskaras finanšu noziegumu apkarotāji. “Datu apjomu, kuru mēs vēl pirms dažiem gadiem saņēmām gada laikā, šobrīd mēs saņemam vienā nedēļā,” stāsta T. Platacis. “To analizēt manuāli vairs nav iespējams. Tādēļ vajadzīgi tādi rīki kā mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, kas pavērs FID analītiķiem iespēju nodarboties nevis ar tehniskajiem jautājumiem, bet tieši izmeklēšanas darbībām. “Finanšu krāpšanas apkarošanā, piemēram, ir īpaši būtiski analizēt visas lietas kopsakarā, atklājot noteikta darbības veida pazīmes – līdzīgus maksājumu uzdevumus, vienādas IP adreses, no kurām notiek komunikācija, tās pašas iesaistītās personas – tas būs tieši mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās uzdevums,” saka Platacis.

 

Pirmie uzlabojumi – epidēmijas laikā

Platacis stāsta, ka jau Covid-19 laikā nācies ieviest drošu datu apmaiņas programmu starp iestādēm “GoAML”, pretējā gadījumā daudzas iestādes vienkārši atteikušās apmainīties ar tām pieejamajiem datiem un dokumentiem. Taču “GoAML” iespējas nepieciešamas paplašināt, pieslēdzot tam dažādas datubāzes, tādas kā VID datubāzi, Zemesgrāmatu, Personu datu pārlūku (Iedzīvotāju reģistru) u.tml.

FID ir pārliecināts, ka stratēģiskās komunikācijas telpas izveidošana ļaus pacelt Sadarbības koordinācijas grupas darbu jaunā līmenī. Tajā būs iespējams organizēt klātienes un neklātienes sanāksmes vietējā un starptautiskā mērogā, nodrošinot audio un video datu apmaiņu.

Taču FID Inovāciju centrs pavērs iespējas arī ilgstošai dažādu dienestu sadarbībai – tiek veidotas t.s. OpcCeN jeb operatīvais (sadarbības) centrs. Būtībā tā būs īpaši aprīkota telpa, kurā drošos apstākļos varēs sanākt analītiķi no dažādām institūcijām, katrs piekļūt savas iestādes informācijai, apvienot datus no dažādām institūcijām un ilgstoši sadarboties sarežģītu lietu izmeklēšanā.

Šīs telpas galvenā funkcija būs nodrošināt sadarbību konkrētu lietu vai materiālu izpētei, nodrošinot dalībnieku privātumu, bet vienlaikus sniedzot viņiem iespēju organizēt kopēju datu apstrādi, kas sadarbības rezultātā ļautu atrisināt sarežģīta līmeņa finanšu noziegumus, ko nav iespējams īstenot tikai vienas iestādes ietvaros. Šādos gadījumos ir būtiski, lai katrs partneris spētu piekļūt un apstrādāt viņa rīcībā esošo informāciju, būdams drošs, ka dati ir pieejami tikai tik, cik tas ir nepieciešams konkrētajā lietā.

 

Rezultāti – tuvākajos gados

Daļēji Inovāciju centrs jau funkcionē, piemēram, noris kopīgais visu Baltijas valstu projekts par skaidrās naudas aprites kontroli, kas saistīts ar pret Krieviju vērstajām sankcijām. Tāpat sāk jau darboties operacionālais centrs, taču savu patieso formu FID Inovāciju centrs iegūs tuvāko triju gadu laikā, saņemot paredzēto Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda finansējumu, kura saņemšanas laiku pagaidām vēl neesot iespējams prognozēt. Zināms, ka pirmā projekta finansējuma daļa tiks saņemta šogad, savukārt pārējais finansējums – 2023. un 2024. gadā. Finansējums, starp citu, ir relatīvi neliels – kopējais finansējuma apjoms ir 1 783 552 eiro, tajā skaitā ANM līdzekļi 1 474 010 eiro un valsts budžeta finansējums – 309 452 eiro. Virkni publisko iepirkumu plānots izsludināt vēl šogad.

 

Galamērķis – valsts reputācijas uzlabošana

FID Inovāciju centra darbība ļaus uzlabot Latvijas reputāciju finanšu pasaulē, kuru stipri iedragājušas vairākas pagājušās desmitgades, kurās Latvijas un arī Igaunijas banku sistēma ir bijusi viens no kanāliem, caur kuru NVS valstu “pelēkā” un “melnā” nauda plūda uz rietumvalstīm. “Lai gan lieli skandāli banku jomā bijuši arī Igaunijā, piemēram, “Danske Bank” un Igaunijas “Swedbank” lietas, tomēr nekas nav izskanējis starptautiskajā arēnā tik plaši kā “ABLV” bankas lieta,” stāsta T. Platacis, kurš arī pats ir viens no EP ekspertu komitejas naudas atmazgāšanas novēršanai “Moneyval” novērtētājiem.

“Visas trīs Baltijas valstis šobrīd enerģiski veic finanšu noziegumu apkarošanas sistēmas reorganizāciju un investē šajā jomā, taču Latvija pagaidām šajā jomā ir līderis – gan tādēļ, ka Latvija agrāk sāka šīs reformas, gan tādēļ, ka pēdējos gados jau uzkrāts samērā liels zināšanu un prasmju apjoms. Neskatoties uz to, ka nenoliedzami daudz ir paveikts finanšu noziegumu apkarošanas jomā, līdz būtiskam Latvijas starptautiskās reputācijas uzlabojumam vēl jāgaida vairāki gadi – tas varēs notikt tikai pēc tam, ja paredzētais nākamais “Moneyval” novērtējums konstatēs būtiskus uzlabojumus.

“Esmu dzirdējis par grūtībām atvērt bankas kontu ārvalstīs, jo uz klientiem no Latvijas skatās kā uz augstāka riska valsts pārstāvjiem. Tā tam nevajadzētu būt, bet tā diemžēl ir – pēdējais Latvijas “Moneyval” novērtējums ir veikts 2018. gadā, un tas bija izteikti negatīvs. Šim novērtējumam ir ļoti liels “svars”, un tas diemžēl ietekmē Latvijas klientu gaitas ārvalstu bankās. Ar šīm problēmām, visticamāk, būs jāsamierinās vēl pāris gadus.”

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
VIDEO. Pirmais sagūstītais Krievijas mobilizētais neslēpj pārsteigumu par piedzīvoto: “Es no sirds nožēloju, ka tā rīkojos”
VIDEO. “Jums arī tā ir?”: latvietis uzliek “skaitītājus” uz radiatoriem, bet tie nepavisam nedarbojas pareizi 24
Lasīt citas ziņas
Putins okupēto Ukrainas reģionu iedzīvotājus pasludina par Krievijas pilsoņiem 40
Laikraksts: Jaunzeme nav ļāvusi atstādināt vai rotēt fiktīvu krimināllietu sākušos VID darbiniekus
Uz vēlēšanām ar vai bez lietussarga? Laika prognoze sestdienai
FOTO. Pasakaini skati! Rudens izgreznojis atjaunoto Ķemeru vēsturisko parku Jūrmalā
Tiesa patur apcietinājumā Bunkus slepkavības lietā aizturētos Uļmanu un Babenko
16:48
Pirms 140 gadiem sāka darboties pasaulē pirmā, komerciāliem mērķiem un pašapgādei paredzētā hidroelektrostacija
16:30
VIDEO. Ukrainas kritušo karavīru ģimenes, neslēpjot emocijas, no prezidenta saņem ordeņus
16:18
FOTO. Atklāts oficiālais Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāves iemesls
Tiesa patur apcietinājumā Bunkus slepkavības lietā aizturētos Uļmanu un Babenko
Būs jācīnās par izdzīvošanu. Vai “Nord Stream” skuju taka?
VIDEO. Sirdi plosošs skats: suns vārdā Krima gaida savus saimniekus, kas aprakti mājas gruvešos
FOTO. Īstas rudens skaistules! Nacionālajā dabas muzejā “uzmirdz” visdažādākās sēnes
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
Natalka Homenko-Pozņaka: Putins nolēmis iet uz visu banku
Sēnes, kas vajadzīgas labai koku augšanai: kas tās tādas un kā pie tādām tikt?
Atis Klimovičs: Priekšā nopietnu pārbaudījumu ziema
Nodibinājums ceļ trauksmi par mēģinājumiem ietekmēt Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu 11
VIDEO. “Tu tā kā mani tagad bildini?”: Kambalu ģimenē gaidāmas lielas pārmaiņas 7
VIDEO. Latvijā dzīvojošais brazīlietis Felipe Gabriels laidis klajā jaunu dziesmu latviešu valodā 4
Sārts: Nevaru Latvijai solīt mierīgu un paredzamu nākotni
Vecāsmātes Hertas recepte – citrona kēkss
Vai nākamnedēļ gaidāmas krasas laikapstākļu pārmaiņas?
Policija sākusi resorisko pārbaudi par deputāta Kiršteina rīcību, apvainojot LTV žurnālisti
Pēteris Apinis: Latvijas ārstu biedrības divsimtgade 4
“Ak, cik burvīga iniciatīva! Žetons cēsiniekiem!” Soctīklotāji apbrīno “referendumu” bērniem 2
VIDEO. “Nevajag no sievietes gaidīt tikai “eksterjeru”!”: par precētu vīrieti kļuvis slavenais “narkokurjers” Rolands Prīverts
Atbalsts Valsts aizsardzības dienesta izveidei
Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu “neatkarības” atzīšanu
FOTO. “Jums nav jākliedz uz mani!”: Elizabetes II mazmeitas vīrs nezināmu iemeslu dēļ karalienes bērēs ieradās ar medaļām pie frakas, kuras nav “nopelnījis”
Eksperts: Lielais neizlēmušo vēlētāju skaits var nest dažādus pārsteigumus
Monika Zīle: Še tev dālder’s – pērc, ko gribi…