Apsūdzētie muitnieki, nevarēdami kategoriski noliegt, ka nauda no automašīnu vadītājiem tikusi ņemta, dēvēja to par senu muitas tradīciju un “tējas naudu”, kuru šoferi viņiem dodot tāpat vien. Ilustratīvs attēls
Apsūdzētie muitnieki, nevarēdami kategoriski noliegt, ka nauda no automašīnu vadītājiem tikusi ņemta, dēvēja to par senu muitas tradīciju un “tējas naudu”, kuru šoferi viņiem dodot tāpat vien. Ilustratīvs attēls
Foto: Timurs Subhankulovs

Tiesa ķidā Terehovas korupcijas lietu – “tējas naudas” ņemšanas tradīcija Latvijas muitā esot ļoti sena 45

Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas 11
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
FOTO. Ziemeļkorejas līderis uzdāvina Putinam greznu portretu, kas lika apklust…
Lasīt citas ziņas

Pirms diviem gadiem Terehovas muitas kontroles punktā aizdomās par korupciju tika aizturēti 29 muitnieki jeb divas maiņas, 20 no viņiem tika apsūdzēti. Ekonomisko lietu tiesa izskatījusi trīs lietas, kurās apsūdzēto statusā bija 12 muitas amatpersonas. Pieciem bijušajiem muitniekiem tiesas nolēmumi jau stājušies spēkā, bet 24. martā tika paziņots spriedums tiem septiņiem, kuri savu vainu neatzīst. Viņiem visiem draud cietums un naudas sods. Spriedumu vēl var pārsūdzēt.

Šīs krimināllietas izskatīšanas laikā bieži izskanēja, ka kukuļu jeb “tējas naudas” ņemšanas tradīcija Latvijas muitā esot ļoti sena, iespējams, tikpat sena kā šis dienests. Šoreiz uz apsūdzēto sola nokļuva divas no Terehovas muitas kontroles punkta četrām muitnieku maiņām, bet vai kāds var ar visu pārliecību apgalvot, ka tur nevajadzēja atrasties arī divām pārējām?

Pieci atzinušies jau agrāk

CITI ŠOBRĪD LASA

Četri šīs maiņas muitnieki – Ivars Gutāns, Valdis Vigups, Aigars Keišs, An­dris Rupainis – jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā atzina savu vainu, ka, būdami valsts amatpersonas, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās pieņēma kukuļus par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību, izmantojot savu dienesta stāvokli.

I. Gutāns sodīts ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti, V. Vigups – ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem nosacīti, bet A. Rupainis sodīts ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti. Visiem ir arī piespriests noteikts pārbaudes laiks. Vigupam nav piemērota mantas konfiskācija. Gutānam konfiscēti 55 eiro, kas aizturēšanas brīdī atrasti pie viņa, un 2483,93 eiro no viņa bankas kontiem. Arī Rupainim konfiscēta nauda – 1260 eiro un 400 ASV dolāri, kas atrasti viņa dzīvesvietā kratīšanas laikā, un 2000 eiro no bankas konta. Gan šiem trim bijušajiem muitniekiem, gan arī pilnīgi visiem viņu līdzdalībniekiem uz pieciem gadiem atņemtas tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu valsts pārvaldē.

Gatavs iet cietumā

Pavisam citādi ir ar Aigaru Keišu, kurš arī atzina savu vainu, bet ar prokuroru vienojās par to, ka par savu nodarījumu izcietīs reālu cietumsodu – divus gadus. Starp citu, šobrīd Keišs par labu uzvedību jau varētu cerēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu. Prokurore Džena Andersone, kura ir valsts apsūdzības uzturētāja visās trijās šīs muitnieku maiņas lietās, vienošanos ar apsūdzēto A. Keišu komentēja šādi: “Konkrētā persona bija gatava izciest reālu cietumsodu. Persona pateica, ka savu vainu atzīst pilnībā. Teica, ka darīja un jūtas vainīgs. Jūtas briesmīgi un slikti. Persona arī pauda, ka par šo lietu vairs negrib ne runāt, ne liecināt, ka ir gatavs izciest sodu, bet lai viņam liek mieru. Tie, kuri vienojās par nosacītu cietumsodu, vēl būs iesaistīti krimināllietā kā liecinieki. Šis cilvēks atzīst to, ka ir izdarījis noziegumu, un ir gatavs iet cietumā. Acīmredzot tā tiesiskā apziņa viņā iekšā mīt. Ja viņš uz to ir gatavs, tātad kaut kas viņā uz labo pusi ir mainījies.” Arī Keišam tika konfiscēta pie viņa mājās atrastā nauda – 2880 eiro un 40 Polijas zloti.

Reklāma
Reklāma

Sākot pamatlietas izskatīšanu, astoņiem apsūdzētajiem tika nolasīta apsūdzība un jautāta viņu attieksme pret to. Tad savu vainu atzina vēl viens muitnieks – Andris Noviks. Par viņa nodarījumu tika izdalīta atsevišķa krimināllieta, kurā arī viņš vienojās ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu. A. Novikam jau pagājušā gada 2. jūnijā tika piemērots nosacīts cietumsods uz diviem gadiem un septiņiem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz tikpat ilgu termiņu. Mantas konfiskācijas soda nebija.

Slēpa aiz drēbju skapja

Pēc tāda pavērsiena pamatlietā palika septiņi apsūdzētie, kuri savu vainu tā arī nav atzinuši – Kaspars Kravalis, Lāsma Losāne, Žanis Razguļajevs, Aleksandrs Losevs, Juris Ostrovskis, Edgars Laizāns un Juris Bogdanovs. Šīs krimināllietas iztiesāšana tika uzsākta pirms vairāk nekā gada, pavisam bija paredzētas 13 tiesas sēdes.

Par ko bijušie Terehovas muitnieki ir apsūdzēti? Kā izriet no tiesas sēdēs izskanējušās informācijas, operatīvie darbinieki šīs trešās maiņas muitniekus no 2021. gada 26. februāra līdz 2021. gada 8. aprīlim novēroja, izsekoja, veica slēpto filmēšanu un izdarīja slepenus audioierakstus. Tika iegūts ļoti daudz pierādījumu par to, ka visi vienā maiņā strādājošie muitnieki pēc iepriekšējas vienošanās sistemātiski pieņēma kukuļus naudas līdzekļu veidā no pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri šķērsoja Latvijas Republikas muitas teritoriju.

Kukuļos saņemto naudu muitnieki paslēpa zem sava dienesta formas apģērba, slepeni ienesa tos administratīvās ēkas otrajā stāvā izvietotajā vīriešu ģērbtuvē un ievietoja speciāli izveidotā slēpnī, kas atradās aiz ģērbtuves pēdējā metāla drēbju skapju bloka. Lai slēpnim piekļūtu, vajadzēja atgāzt skapi, noņemt no tā aizmugurējās sienas ar magnētu piestiprināto plastikāta iepakojumu, kurā ievietoja kukuļus – banknotes ar nominālu vismaz piecu eiro apmērā. Pēc maiņas beigām Kaspars Kravalis vai Lāsma Losāne paņēma iepakojumu ar kukuļos saņemto naudu, iznesa to no muitas teritorijas un sadalīja starp visiem grupas dalībniekiem. Pirms Losānes kopā ar Kravali šo pienākumu veica Andris Rupainis.

“Tējas nauda” – līdz 600 eiro mēnesī

Par to, kāds no šādām pretlikumīgām darbībām bija muitnieku papildu ienākums, liecības atšķiras. Piemēram, viens no viņiem liecināja, ka tā katru mēnesi viņam tika 300–600 eiro. Kāds bija kukuļņēmēju guvums tā pusotra mēneša laikā, kamēr viņi tika kontrolēti, precīzi nav zināms, bet, kā aplēsts izmeklēšanas laikā, ne mazāk par 1605 eiro.

Paši apsūdzētie, nevarēdami kategoriski noliegt, ka nauda no automašīnu vadītājiem tikusi ņemta, dēvēja to par senu muitas tradīciju un “tējas naudu”, kuru šoferi viņiem dodot tāpat vien. Bijušie muitnieki nekādā gadījumā negribēja atzīt, ka kukuļus saņēmuši par to, lai pievērtu acis uz tādām nelikumībām kā, piemēram, kontrabanda. Bijuši arī gadījumi, kad kravas automašīnu vadītāji no muitniekiem atpirkās ar monētām. Tādas naudas vienības pēc iepriekšējas vienošanās katrs drīkstēja paturēt sev un iztērēt, piemēram, pērkot kafiju automātā… Bet visas banknotes bija jānogādā slēpnī, lai pēc tam brālīgi sadalītu.

Kā varēja noprast, tāda noziedzīga shēma bija nepieciešama, lai kukuļņemšanā būtu iesaistīti pilnīgi visi vienā maiņā strādājošie muitnieki. Vēl viens iemesls – ne visos pārbaudes punktos tādi kukuļi tika doti. Visienesīgākās, protams, esot bijušas eksporta un importa zonas. Lai tiem muitniekiem, kuri darbojās tikai, piemēram, ar dokumentu noformēšanu, nebūtu aizvainojuma, ka “peļņa” ir mazāka, to bija nolemts brālīgi sadalīt.

Nav šaubu, ka muitnieki labi saprata, ka rīkojas noziedzīgi. Vai tad citādi viņi būtu attiecīgā brīdī izslēguši savas videokameras, kas piestiprinātas pie formas, naudu no šoferu dokumentiem izņēmuši tikai tur, kur nebija videonovērošanas, kā arī ierīkojuši tādu slēptuvi? Iepriekš kukuļos saņemtā nauda esot slēpta pat uz muitas kontroles punkta jumta. Muitnieki savā starpā pat runājuši, vai to nevajadzētu atsākt, jo baidījušies, ka ģērbtuvē viņu slēpni varētu uzost speciāli apmācīts suns.

“Kas neņem kukuļus, muitā ilgi nestrādā…”

Tiesā izskanēja arī tas, kā tika apstrādāti jaunie muitas darbinieki. Piemēram, viena no lieciniecēm, pret kuru kriminālprocess tika izbeigts, liecināja: “2019. gada beigās vai 2020. gada sākumā man sanāca saruna ar Artūru Auzānu, kurš Terehovā vairs nestrādā. Viņš man lika noprast, ka Terehovas muitas kontroles punktā pastāv noteiktas tradīcijas, tas ir – katram muitniekam ir jāiegulda sava naudas daļa kopīgajā neoficiālajā kasē. Tā ir nauda, kuru muitnieki saņem no pārbaudāmās automašīnas vadītāja – pateicības nauda, kas tiek maksāta par ātrāku pārbaudes veikšanu vai kāda pārkāpuma neievērošanu. Auzāns deva mājienu, ka, ja no manis nesaņems šāda veida ieguldījumu neoficiālajā kasē, “tādi cilvēki Terehovā ilgi nestrādā”. Tā kā es viena audzinu nepilngadīgu bērnu, man šis darbs bija nepieciešams, kaut arī es esmu pret šādu “pateicību” saņemšanu. Lai varētu strādāt, man, pašai negribot, bija jāņem šoferu dotā nauda.”

Ja vainu neatzīst – reāls cietumsods

Prokurore Dž. Andersone savā debašu runā lūdza tiesu visiem septiņiem apsūdzētajiem reālus cietumsodus. Pašus bargākos viņa prasīja abiem “neoficiālās kases” dalītājiem – Kasparam Kravalim – piecus gadus nebrīvē, Lāsmai Losānei – četrus gadus un sešus mēnešus, Žanim Razguļajevam, Edgaram Laizānam un Jurim Bogdanovam – četrus gadus un četrus mēnešus, bet Jurim Ostrovskim un Aleksan­dram Losevam – trīs gadus un sešus mēnešus cietumā. Tāpat prokurore lūdza, lai tiesa kā papildsodu apsūdzētajiem piemēro mantas un naudas konfiskāciju.

Ekonomisko lietu tiesnesis Aivars Latkovskis tiešām lēma visiem septiņiem apsūdzētajiem piemērot reālus cietumsodus, bet nedaudz īsākus par prokurores prasītajiem – Kravalim četrus gadus, Losānei trīs­arpus gadus, bet pārējiem apsūdzētajiem – trīs gadus. Mantas konfiskācijas vietā tiesnesis lēma visiem septiņiem bijušajiem muitniekiem piespriest naudas sodu desmit minimālo algu jeb 6200 eiro apmērā. Visiem muitniekiem uz pieciem gadiem atņemtas tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu valsts pārvaldē.

Prokurore Andersone, komentējot muitniekiem piespriestos reālos cietumsodus, teica: “Tāda jau no laika gala bijusi doma – tiem cilvēkiem, kuri atzīst vainu, izrāda sapratni un nožēlu, kā arī ir gatavi sadarboties, ir iespēja slēgt vienošanos par nosacītu brīvības atņemšanas sodu. Ja vainas atzīšanas nav, tad arī nevar būt runa par nosacītu cietumsodu. Es personīgi uzskatu, ka šajā konkrētajā lietā lāča pakalpojumu apsūdzētajiem izdarīja viņu advokāti, kuri, nezinu kāpēc, noskaņoja savus aizstāvamos nesniegt liecības un nesadarboties. Dažas personas uzreiz pēc aizturēšanas sniedza liecības, droši vien, ka ar tām tāpat būtu noslēgtas vienošanās par vieglāku sodu un lieta sen būtu pabeigta. Bet pēc tam viņi pēkšņi mainīja viedokļus – nolēma klausīt savus advokātus…”

Ekonomisko lietu tiesā tiek skatīta vēl viena Terehovas muitas kontroles punkta muitnieku, tikai jau citas maiņas, krimināllieta par kukuļņemšanu grupā. Arī tajā jau drīz varētu tikt pasludināts spriedums.

Svarīga piebilde

Pēc “Latvijas Avīzes” raksta “Tiesa ķidā Terehovas “astoņkāji””, kas bija publicēts 28. marta numurā, kā arī LA.lv un kurā vēstīts par tiesvedību pret Terehovas muitas kontroles punktā aizdomās par korupciju aizturētajiem muitniekiem, redakcijā vērsās Artūrs Auzāns.

Viņam bija pretenzijas pret šo rindkopu publikācijā: “Tiesā izskanēja arī tas, kā tika apstrādāti jaunie muitas darbinieki. Piemēram, viena no lieciniecēm, pret kuru kriminālprocess tika izbeigts, liecināja: “2019. gada beigās vai 2020. gada sākumā man sanāca saruna ar Artūru Auzānu, kurš Terehovā vairs nestrādā. Viņš man lika noprast, ka Terehovas muitas kontroles punktā pastāv noteiktas tradīcijas, tas ir – katram muitniekam ir jāiegulda sava naudas daļa kopīgajā neoficiālajā kasē. Tā ir nauda, kuru muitnieki saņem no pārbaudāmās automašīnas vadītāja – pateicības nauda, kas tiek maksāta par ātrāku pārbaudes veikšanu vai kāda pārkāpuma neievērošanu. Auzāns deva mājienu, ka, ja no manis nesaņems šāda veida ieguldījumu neoficiālajā kasē, “tādi cilvēki Terehovā ilgi nestrādā”. Tā kā es viena audzinu nepilngadīgu bērnu, man šis darbs bija nepieciešams, kaut arī es esmu pret šādu “pateicību” saņemšanu. Lai varētu strādāt, man, pašai negribot, bija jāņem šoferu dotā nauda.””

Vēstulē redakcijai A. Auzāns raksta: “Ņemot vērā, ka vienīgais Artūrs Auzāns, kas strādāja Terehovas muitas punktā, esmu es un es tiešām vairs šobrīd tur nestrādāju, man nav šaubu, ka pieminētā persona esmu es. Minētais ir klajš apmelojums, un man nav zināms, kādēļ tiek sniegtas šādas liecības. Man nekad iepriekš neviens nav uzdevis jautājumus par minēto. Nezināju, ka tieku nepatiesi apmelots. Iespējams, lai noveltu vainu uz kādu, kas nav šajā procesā. Šīs ziņas ir nepatiesas. Uzskatu, ka ar šo rak­stu ir aizskarts mans gods un cieņa un izplatīta nepatiesa informācija.”

Redakcija paskaidro, ka minētā krimināllieta Ekonomisko lietu tiesā tika skatīta atklātās tiesas sēdēs. Konkrētā liecība izskanēja 2022. gada 27. maija tiesas sēdē. Lieciniece tādu pašu liecību bija sniegusi jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā, bet tiesā viņa to apstiprinājusi. Lieciniece tiesā tika brīdināta par kriminālatbildību par apzināti nepatiesas liecības došanu.

“Latvijas Avīzes” publikācijas autors Ritvars Raits piebilst, ka nevienam no lietas dalībniekiem par to, ko viņa liecināja par bijušo muitas darbinieku Artūru Auzānu, nebija nekādu papildu jautājumu vai iebildumu. Krimināllietā netika pieņemts nekāds blakus lēmums par liecinieces saukšanu pie kriminālatbildības par apzināti nepatiesu liecību.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.