Foto: SHUTTERSTOCK

Spice, aka vai dziļurbums? – Ūdensapgādes un kanalizācijas ierīkošana 0

Kā pareizi ierīkot kanalizāciju un ūdensapgādi laukos, sākot mājas būvniecību?

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Ūdensvada un kanalizācijas ierīkošana ir komplekss pasākums, kas lauku apvidū visbiežāk nozīmē to, ka nav pieejama centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma.

Tādējādi pašam jāparūpējas par to, lai pievadītu mājai ūdeni, kā arī atbilstīgi likumdošanai notekūdeņi tiktu savākti un nepiesārņotu apkārtējo vidi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāņem vērā ne tikai normatīvie dokumenti, kas nosaka minimālās prasības, ierīkojot ūdensvadu, bet arī Ministru kabineta Noteikumu par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu prasības.

Kārtību, kādā ierīkojama ūdensapgāde un kanalizācija mājas atrašanās vietā, vislabāk uzzināt, iepazīstoties ar konkrētās pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem.

Spice, aka vai dziļurbums?

Ūdens ieguves veida izvēli nosaka vairāki faktori: vēlamais iegūstamā ūdens daudzums, mājas atrašanās vieta un tās ģeoloģiskās īpašības.

Piemēram, ja mājas būvniecība plānota piejūras teritorijā, senās upju grīvās, vecās upju gultnēs, upju krastos, pie lielākiem ezeriem, viens no ērtākajiem un praktiskākajiem ūdens ieguves veidiem būs spice.

Tas, cik tālu no krasta ir spices ierīkošanai piemēroti slāņi, atkarīgs no konkrētās vietas. Diemžēl tikai aptuveni 10% Latvijas teritorijas iespējams ierīkot spici. Smiltīm vai grantij konkrētajā vietā jābūt bez māla piejaukuma.

Tiklīdz tās ir sajauktas ar māla daļiņām, ar spici ūdeni iegūt nav iespējams. Tas arī ir apgrūtinoši vai neiespējami, ja starp ūdens nesošo smilšu slāni un virszemi ir biezāki un cietāki ieži: akmeņi, dolomīts, biezs māla slānis.

Tur nevarēs iztikt bez urbšanas tehnikas. Spici var ierīkot tikai tad, ja gruntsūdens līmenis nav zemāks par deviņiem metriem. Tā ir zemākā robeža, no kuras iespējams ar virszemē novietotu sūkni uzsūkt ūdeni.

Lai izvēlētos vietu spicei, nav nepieciešama rīkstnieka palīdzība. Spice tiek ievietota plašā ūdensnesošā smilšu slānī, nevis kā gadījumā ar aku, kad ar grodiem jātrāpa šaurai ūdensnesošai dzīslai.

Reklāma
Reklāma

Grodu akā ūdens sakrājas no zemes augstākajiem slāņiem – parasti tiem, kas ir virs ūdensnecaurlaidīgajiem slāņiem, piemēram, dolomīta, merģeļa, māla.

Ūdens daudzums šajos ūdensnesošajos slāņos lielākoties saistīts ar nokrišņu intensitāti, tāpēc iegūt lielāku ūdens daudzumu var būt apgrūtinoši, īpaši sausās vasarās. Salīdzinājumā ar ūdeni, kas plūst no urbuma, akas ūdeni var uzskatīt par dzīvāku, taču tikai tad, ja aka ir labi noslēgta, regulāri tiek tīrīta un lietota.

Ar dziļurbumu iespējams iegūt ūdeni no dziļākiem slāņiem, kas atrodas zem vienas vai vairākām ūdensnecaurlaidīgo iežu kārtām. Ūdens daudzums šādā slānī nav atkarīgs no sausuma periodiem, tas ir pasargāts no virszemes ūdeņu iespējamā piesārņojuma.

Tiesa, šāds ūdens saturēs daudz vairāk minerālvielu. Ja ūdens tiek iegūts no dolomīta iežiem, tajā būs salīdzinoši neliels dzelzs, taču paaugstināts kalcija saturs, kas ikdienā izpaudīsies kā nosēdumi uz flīzēm, sadzīves tehnikā.

Latvijā izplatītākais ūdensnesošais slānis, no kura iegūst ūdeni, ir smilšakmens no Gaujas ūdens horizonta. Nereti gan pro­blēmas šajā ūdenī sagādā palielināts dzelzs saturs (līdz pat 5 mg/l, pieļaujamais ir 0,2 mg/l). Mājsaimniecībā bez speciālu filtru izmantošanas šādu ūdeni nav ieteicams lietot.

Uzņēmumu, kas ierīko dziļurbumus, rīcībā ir Latvijas ģeoloģiskās kartes ar aptuvenām norādēm, cik dziļi var nākties urbt un kāds ūdens ir konkrētajā slānī. Katram urbumam ģeologi parasti izstrādā urbšanas plānu. Pēc urbuma izbūves tiek sagatavota un reģistrēta urbuma pase.

Dziļurbumu ieteicams izvēlēties, ja mājās ir liels ūdens patēriņš (dažāda sadzīves tehnika, kas izmanto ūdeni, vanna, kupla ģimene) vai grodu akas ierīkošana nav iespējama, piemēram, nav piemērotas āderes. Dziļurbumu ierīkošanai rīkstnieka pakalpojumu nevajag, jo ūdens būs jebkurā gadījumā.

Ierīkošanas izmaksas

Grodu akas ierīkošana, salīdzinot ar dziļ­urbumu, būs lētāka. Savukārt dziļurbuma izmaksas atkarīgas no tā, cik dziļi jāurbj, kāda materiāla caurules tiek izmantotas, vai nepieciešams ierīkot filtrējošā un ūdeni mīkstinošā sistēma. Protams, arī no tā, cik tālu urbējiem uz konkrēto vietu jābrauc.

Ierīkošanas izmaksu ziņā lētākais ūdens iegūšanas veids ir spice. Viena metra ierīkošana izmaksās aptuveni 20 eiro. Dziļurbuma metrs izmaksā līdz 50 eiro, bet viens metrs grodu akā maksās aptuveni 150 eiro, rēķinot gan darbu, gan materiālus.

Kur likt notekūdeņus

Iespējami vairāki risinājumi. Piemēram, var ierīkot notekūdeņu krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas, fekālijas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumi. Tas ir šķietami vienkāršākais risinājums, tomēr ne praktiskākais.

Notekūdeņu krājtvertnei jābūt hermētiskai, tā regulāri jāiztukšo, lai nepieļautu notekūdeņu pārplūdi, iztecēšanu vai iesūkšanos grunts slāņos, kā arī nepatīkamo smaku izplatīšanos vidē.

Pastāv arī iespēja uzstādīt septiķi vai rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas attīrītos notekūdeņus novada vidē.

Ierīkojot septiķi, kura uzdevums ir savākt kanalizācijas ūdeņus, ļaut tiem nostāties un sākt sākotnējo bioloģiskās noārdīšanās procesu, jānodrošina, lai notekūdeņi no septiķa vidē tiek novadīti tikai caur speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu: fil­trācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts–grants filtriem, fil­trācijas grāvjiem un akām vai niedru laukiem.

Savukārt, izvēloties rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, reizi gadā tām jāveic tehniskā apkope (ja ražotāja, būvnieka vai atbilstīgā komersanta izsniegtajā tehniskajā dokumentācijā nav noteikts citādi), un to dara komersants, kas specializējies šādu darbu izpildē.

Tieši rūpnieciski izgatavotās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas varētu būt labākais risinājums, sevišķi domājot par vides aizsardzību un ūdens resursu lietderīgu izmantošanu. Bioloģisko attīrīšanas iekārtu darbības galaprodukts ir tehniskais ūdens, kas ir pietiekami tīrs, lai to droši novadītu dabā.

To var izmantot dārza laistīšanai, auto mazgāšanai un citām tehniskajām vajadzībām. Īpaši svarīgi tas ir sausā vasarā, jo reiz no akas izsūknētais ūdens tiek izmantots vairākas reizes, nevis vienu, teiksim, tikai roku vai trauku nomazgāšanai.

Ieguvums ir arī dūņu pieaugums, kas rodas iekārtu darbības laikā. Šīs dūņas var izmantot košumaugiem vai likt kompostā, jo ir labs un dabīgs mēslojums.

Svarīgi

Kārtību, kādā ierīkojama ūdensapgāde un kanalizācija mājas atrašanās vietā, vislabāk uzzināt, iepazīstoties ar konkrētās pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.