Upleja-Jegermane par augusta vētras laiku: Radio tehniski bija gatavs, bet nepilnīgi bija lēmumi 0

Pievieno LA.LV

Atskatoties uz 23. augusta svētdienu pēc spēcīgās vētras, kad daudzviet Latvijā nebija elektrības un nedarbojās mobilie sakari, īpaši būtiska loma bija radio. Vietās, kur cilvēkiem nebija citu iespēju saņemt informāciju, radio faktiski bija vienīgais informācijas avots.

Kokteilis
Rudens sākumā ienesiet šo augu mājās! Senāk ticēja, ka tas pasargā no ļaunuma un nelaimēm
Mājas
Ne tikai zem gultas! 10 senču gudrības par āderēm – ir vērts iegaumēt arī mūsdienās 1
Pie “Ikea” nācies izgāzt kaudzi atkritumu – un iemesls nebija tehniskas ķibeles. Tā ir mācība katram!
Lasīt citas ziņas

Tv24 raidījumā “Preses klubs” Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jegermane atzina, ka Latvijas Radio šajā situācijā nebija uzdevumu augstumos.

“Tā faktiski bija pirmā tāda reize, kad radio bija vienīgais sakaru līdzeklis. Un Latvijas Radio nebija uzdevumu augstumos, tātad neaptvēra, cik liela ir vajadzība pēc informācijas. Informācija radio bija pieejama, ziņas bija praktiski bez būtiskām izmaiņām parastajā ritmā – reizi stundā, no rīta vairāk un tā.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas radīja jautājumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kas ir sabiedrisko mediju uzraudzības institūcija. Padome jau pirmdien uzdevusi izvērtēt Latvijas Radio darbu, trešdien saņēmusi informāciju, savukārt ceturtdien jautājums izskatīts padomes sēdē.

Padome secinājusi, ka tehniski radio darbojies – apraide bijusi nodrošināta. Problēma bijusi redakcionālajos lēmumos: “Bija nodrošināts tas, ka strādāja apraide, tātad tehniski viss bija. Bet tā bija redakcionāla lēmuma nepilnība tādā ziņā, ka nebija pietiekamā daudzumā informācijas.”

Arī sabiedriskās televīzijas un p ortāla LSM darbībā bijušas atšķirības. Speciāli izlaidumi bijuši portālā, savukārt televīzijā pirmās ziņas par notikušo parādījās tikai vakarā.

Pēc notikušā padome pārskatījusi arī krīzes algoritmus – kā medijiem būtu jārīkojas situācijās, kad sabiedrībai pēkšņi nepieciešama būtiska informācija: “Patiesībā sanāk tā, ka visi gatavojas daudz nopietnākām krīzēm un, būsim godīgi, militāriem apdraudējumiem. Bet šajā gadījumā faktiski bija tāda unikāla situācija, ka tu fiziski vari strādāt – nekas tev nav traucēts, bet ir jāspēj saprast, kas notiek situācijā, kad cilvēkiem nav mobilo sakaru un viņiem vajag informāciju.”

Upleja-Jegermane norādīja, ka par šo jautājumu viņai nācies skaidroties arī Saeimas komisijā. Sabiedriskajos medijos četriem cilvēkiem piemēroti disciplināri sodi – diviem izteikti aizrādījumi, bet vēl diviem piemēroti bargāki sodi. Savukārt Latvijas Radio direktors jau pirmdien atkāpies no amata.

Padomes priekšsēdētāja uzsvēra, ka sabiedriskajos medijos būtiski ir nevis vienkārši konstatēt kļūdas, bet pēc tām arī mācīties. Tagad esot jāizdara virkne darbu un jāpārbauda krīzes rīcības plāni arī praktiski – mācībās. Piemēram, jāizvērtē situācijas, kad kāds no atbildīgajiem cilvēkiem nav sasniedzams. Par šiem jautājumiem padome jau runājusi arī ar Saeimas deputātiem.

Vētras postījumi Neretā 23.08.2026.
Rīga pēc augusta vētras, 2026. gads
Vētras postījumi Zanes Daudziņas īpašumā
Vētras postījumi dzīvnieku patversmē "Ķepu ķepā"

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.