Lielākā kļūda ir rehabilitācijas pakalpojumu gaidīšanas laikā neko nedarīt, jo insulta radītie bojājumi var kļūt neatgriezeniski.
Lielākā kļūda ir rehabilitācijas pakalpojumu gaidīšanas laikā neko nedarīt, jo insulta radītie bojājumi var kļūt neatgriezeniski.
Foto – Shutterstock

“Uz tualeti tev ir jāiet katru dienu, ēst tev vajag katru dienu,” invalīdu un viņu draugu apvienība kritizē pārāk ilgu gaidīšanas laiku uz valsts apmaksātu rollatoru 19

Cilvēku skaits, kuriem veselības iemeslu dēļ nepieciešamas tehniskās palīgierīces ikdienā, ar katru gadu aug, taču veids, kādā šis valsts apmaksātais pakalpojums tiek sniegts, ir pārāk gauss. Par to pārliecinājās arī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “4. studija” skatītāja Vija, kuras māte pēc pārciesta insulta mediķu ieteikto rollatoru gaidīja trīs mēnešus. Tikmēr Labklājības ministrijā jau sen tiekot spriests, kā uzlabot pakalpojuma pieejamību cilvēkiem, informē sabiedrisko mediju portāls “Lsm.lv

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

3 mēnešu gaidīšana
LTV raidījuma “4. studija” skatītāja Vija Miška pastāstīja, ka pagājušā gada 10.novembrī, izrakstoties no Jēkabpils slimnīcas, viņas mamma kopā ar citiem dokumentiem saņēmusi atzinumu par palīgierīces – rollatora – nepieciešamību.

“Rollators viņai ir nepieciešams, jo viņa nevar pati pārvietoties. Un tad es sapratu, ka tas mums ir nepieciešams tūlīt un uzreiz,” skaidroja Vija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr “tūlīt un uzreiz” insultu pārcietušajai seniorei palīglīdzeklis netika nodrošināts. Sākumā par tā nepieciešamību jāraksta iesniegums Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centram. To ģimene ierakstītā vēstulē nosūtījusi ar Latvijas Pasta starpniecību, norādot arī rollatora ērtāko saņemšanas vietu – Rīgu. Pēc 19 dienām saņemta Vijas mammai adresēta atbilde, ka viņa uzņemta rindā.

Sapratusi, ka rollatora gaidīšana var ieilgt, Vija nolēmusi mammai tik nepieciešamo pārvietošanās līdzekli sarūpēt pati. Tas pēc cītīgiem meklējumiem atrasts kādā no Madonas novada Sociālā dienesta nodaļām. Paveicās – secināja Vija, jo pārliecinājusies, ka Sociālajos dienestos šādu palīglīdzekļu uzkrājumu nav.

Galu galā cilvēks, kuram palīglīdzeklis bija nepieciešams 10. novembrī, to saņēma vien 9. februārī – pēc trīs mēnešus ilgas gaidīšanas.

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis atzina: “Trīs mēneši, tas ir absolūti nepieļaujams. Tam vajadzētu būt – diena, divas, maksimāli trīs, jo uz tualeti tev ir jāiet katru dienu, ēst tev vajag katru dienu, gultā piecelties vajag katru dienu, vairākas reizes dienā pat. Un tas ir nepieciešams uzreiz, iznākot no slimnīcas vai no kādas rehabilitācijas iestādes.”

Gaidīšanas rinda uz vairākiem mēnešiem
Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra statistika liecina, ka pērn saņemti 20 682 pieteikumi pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem. Tie nodrošināti 19 877 prasītājiem. Tātad 805 cilvēki turpināja gaidīt nepieciešamo ierīci. Tiesa, jāņem vērā, ka ne visas centrā iegādātās palīgierīces ir cilvēka veselības problēmām un vajadzībām atbilstošas, tāpēc liela daļa no tām tiekot individuāli piemērotas.

“Uz doto brīdi par valsts budžeta līdzekļiem ir iespējams pieteikties 225 tehniskajiem palīglīdzekļiem. Un to gaidīšanas laiks ir atšķirīgs – aptuveni no viena mēneša līdz vairākiem mēnešiem atkarībā no šīs rindas garuma vai pieejamo palīglīdzekļu esamības uz vietas centrā,” norādīja Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra vadītājas vietniece Vita Deičmane.

Reklāma
Reklāma

Deičmane atzina, ka

atsevišķos gadījumos palīglīdzekļa gaidīšanas laiks var pārsniegt gada robežu, bet tie esot diezgan reti gadījumi.

Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrā skaidroja, ka steidzamības kārtā palīglīdzekļus var saņemt visi bērni, personas ar pirmreizējiem traucējumiem vai akūtiem funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, pēc insulta vai traumas, kā arī gadījumos, kad cilvēkam mainījušies antrometriskie rādītāji.

“Steidzamības kārta” ir vismaz mēnesis,

jo tieši tik ilgs laiks ir noteikts likumā personas pieteikuma izskatīšanai.

“Mēs palīglīdzekļus nodrošinām atbilstoši Sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības likumā noteiktajām grupām. Personas, kurām būtu nepieciešams palīglīdzekļus lietot pēc stacionāra, šajā procesā nav iespējams nodrošināt uzreiz pēc stacionāra. Šī valstiski jau ir iezīmējusies kā problēma, kuru nevar atrisināt līdzšinējās kārtības ietvaros,” atzina Deičmane.

Kā darīt pieejamākus
Balodis uzsvēra, ka valsts garantētais atbalsts būtu jādrošina pēc iespējas tuvāk cilvēka dzīvesvietai: “Tas varētu būt vai nu ģimenes ārsts, kuram vajadzētu būt lietas kursā par to, kas ir pieejams, kādi atbalsta veidi, vai arī sociālais darbinieks, kas no sociālās puses skatās, kādi atbalsta veidi varētu būt pieejami tavas nelaimes gadījumā.”

Labklājības ministrijā piekrita, ka kvalitatīvākai un efektīvākai Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra darbībai izmaiņas ir nepieciešamas un pakalpojumam ir jābūt cilvēkam daudz pieejamākam.

“No vienas puses, kolēģi sociālajos dienestos pašvaldībās to labi saprot, bet, no otras puses, viņiem ir argumentācija, ka mums nav tik daudz speciālistu un ka mums tāpat jau trūkst sociālo darbinieku, mums nav kur glabāt, un galu galā mēs par to gribētu arī kaut kādu naudas summiņu,” sacīja Dūdiņš.

Labklājības ministrijā saskata risinājumu – sadarboties ar Veselības ministriju, atdodot tai daļu no valsts piešķirtā budžeta, lai tehniskie palīglīdzekļi pie cilvēkiem nonāktu ātrāk, nevis līdzšinējā rindu kārtībā.

“Ja viņi, piemēram, būtu ar mieru darīt līdzīgi, kā tas ir pie mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā. Tur, kur ir šī pirmreizējā saslimšana, cilvēks ir tā saucamajā akūtajā stāvoklī, tad jau tehniskais palīglīdzeklis tiek piešķirts līdzīgi kā medikaments, kā zāles. Jo tas šajā gadījumā arī tam mērķim kalpo. Tās diskusijas mums ir. Mēs saprotam arī to kolēģu bažas, jo neba jau tā viņiem vienīgā problēma, bet tas šinī gadījumā pagaidām būtu vienīgais risinājums,” sprieda Dūdiņš.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.