Kā noslēdzās Saksijas-Anhaltes landtāga vēlēšanas Vācijā? 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas valdošā Kristīgo demokrātu partija (CDU) guvusi negaidīti pārliecinošu uzvaru svētdien notikušajās Saksijas-Anhaltes landtāga vēlēšanās, saņemot arī psiholoģisku uzmundrinājumu pirms Bundestāga vēlēšanām septembrī.
Konservatīvie ieguvuši 37,1% balsu, un atbalsts CDU salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, kas notika 2016. gadā, ir pieaudzis par septiņiem procentiem. Šī uzvara CDU bija ļoti nepieciešama, lai atgūtu pašpārliecību pirms rudenī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām.
Tas nozīmē, ka CDU saglabās kontroli Saksijas-Anhaltes landtāgā, veidojot koalīciju ar mazākajām partijām. CDU uzvara varētu kliedēt bažas par partijas sašķeltību pēc sīvās cīņas par kanclera kandidatūru aprīlī un vairot CDU jaunā līdera Armīna Lašeta popularitāti. Lašets ir arī partijas kandidāts kanclera amatam.
Analītiķi atzīmē, ka CDU vēl gaida nopietna sāncensība Bundestāga vēlēšanās ar galēji labējo partiju AfD, kuras pozīcijas ir īpaši stipras Vācijas austrumos. Parasti vēlēšanu iznākumam Saksijā-Anhaltē, kur ir tikai 2,2 miljoni iedzīvotāju, nav lielas ietekmes valsts politikā, bet šogad to vērtē kā ieskaņu pirms Bundestāga vēlēšanām 26. septembrī.
Ar vēlēšanu iznākumu var būt apmierināts Saksijas-Anhaltes federālās zemes premjerministrs Rainers Haselofs, kurš vadījis vietējo valdību kopš 2011. gada. “Es pateicos visiem mūsu pilsoņiem, ka viņu ievērojams vairākums izvēlējās demokrātiju un novilka līniju starp mums un labējiem, saglabājot mūsu kā demokrātu tēlu,” Haselofs teica intervijā Vācijas televīzijā. Analītiķi saista CDU uzvaru ar Haselofa personīgo popularitāti.
Par eiroskeptiķu partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas visu priekšvēlēšanu kampaņas laiku mina CDU uz papēžiem, balsojuši 20,8% vēlētāju, atstājot to otrajā vietā. Atbalsts AfD ir sarucis par trim procentiem, salīdzinot ar 2016. gada vēlēšanām. AfD kampaņas galvenais uzstādījums bija imigrācijas ierobežošana, kā arī valdības ieviesto stingro Covid-19 ierobežojumu kritika. Eksperti atzīmē, ka AfD cer pavairot savu atbalstītāju skaitu federālajās vēlēšanās septembrī.
Trešajā vietā izvirzījusies kreiso ekstrēmistu partija “Die Linke” (“Kreisie”), kas ar 11,2% balsu spēja apsteigt sociāldemokrātus (SPD), kuri pārdzīvo grūtus laikus un savāca tikai 8,4% balsu.
Zaļo partija, kas nesen notikušajās zemju landtāgu vēlēšanās Vācijas rietumos guva nepieredzēti labus panākumus, Saksijā-Anhaltē spēja pārliecināt tikai 6,1% vēlētāju. Analītiķi atzīmē, ka Zaļo partijai ir tradicionāli maz atbalstītāju valsts austrumos.
Konservatīvi liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) ieguva 6,4% balsu, nedaudz palielinot savu atbalstītāju skaitu, salīdzinot ar 2016. gada vēlēšanām.
Zaļo neveiksme varētu pamudināt konservatīvos atteikties no koalīcijas ar viņiem Saksijas-Anhaltes landtāgā un veidot valdību ar sociāldemokrātiem un brīvajiem demokrātiem. Visas partijas ir atteikušās sadarboties ar galēji labējo AfD.
