Kultūra
Kultūrpolitika

Latvijas televīzijas – joprojām slāvu valodu ietekmes zonā5


Latvijas televīziju piedāvātajos subtitros vārdu nozīme nereti “pazūd” tulkojumā: “ogre” angļu valodā nozīmē “cilvēkēdājs”, “milzis”, “briesmonis”.
Latvijas televīziju piedāvātajos subtitros vārdu nozīme nereti “pazūd” tulkojumā: “ogre” angļu valodā nozīmē “cilvēkēdājs”, “milzis”, “briesmonis”.
Gata Šļūkas zīmējums

Jaunais gads ir iesācies ar labām ziņām daudziem nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem Latvijas televīzijas skatītājiem: jau esošajiem pieciem sabiedriskās televīzijas raidījumiem ar surdotulkojumu piepulcēsies vēl divi.

TV programmās laiku pa laikam atrodamas arī vairākas filmas, kuras, skatoties internetā, ir iespējams klausīties oriģinālvalodā, lasot subtitrus valsts valodā. Tomēr šobrīd tā nav pastāvīga un noteikta iespēja – tāda, kāda tā ir pārējās ziemeļvalstīs.

Gribētos cerēt, ka sabiedriskā un komerciālās televīzijas Latvijā varētu kļūt progresīvākas

un lietot subtitru tulkojumu visām ārzemju filmām un programmām.

Slāvu valodas ietekmes zonā

Jau pirms septiņiem gadiem, 2013. gadā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) iesniedza Saeimā priekšlikumu grozīt likumu, kas noteiktu, ka turpmāk dažādiem TV kanāliem, rādot filmas vai pārraides citās valodās, tulkojums būtu jānodrošina ar subtitriem, nevis ar virsū svešvalodai uzrunātu tulkojumu.

NEPLP priekšsēdētājs Ainars Dimants toreiz uzsvēra: “Patlaban praktizētā virsū runāšana oriģinālvalodai ir zināma veida nekulturālība, padomju mantojums, kas pastāv tikai pie mums, Lietuvā, Bulgārijā un Polijā.”

Toreiz priekšlikums sabiedrībā rosināja karstas diskusijas un daudzbalsīgs koris uztraucās par “latviešu valodas iespējamo apspiešanu”. Likuma grozījumi netika pieņemti. Viss palika pa vecam.

Vēl joprojām NEPLP savās pamatnostādnēs uzsver, ka padomes stratēģiskais mērķis ir atbildīgi mediji, zinoša, iesaistīta un ieinteresēta auditorija, “nodrošinot nacionālo mediju ilgtspējīgu auditorijas bāzi; veidot indivīdos prasmes un ieradumus izmantot redakcionāli un sociāli atbildīgu saturu. Auditorijas prasmes kritiski uztvert un izvērtēt mediju saturu un mērķus ir svarīgs pamats indivīda un visas sabiedrības drošumspējas stiprināšanā”. Jāuzsver, ka īpaši nozīmīgs ir pēdējais teikums.

Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāju svešvalodu zināšanas ir vienas no labākajām Eiropā: ar 95,7 procentiem iedzīvotāju, kuri sadzīvē var lietot kādu svešvalodu, esam ierindojušies godpilnajā otrajā vietā.

Tomēr to var uzskatīt par sava veida viltus ziņu vai vismaz dīvainu pētījumu.

Protams, Latvijā lielākais vairākums iedzīvotāju reizē ar dzimto valodu prot vēl otru valodu. Diemžēl šis skaistais augstais rādītājs nepavisam nenozīmē iedzīvotāju spēju sazināties kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām.

Mūsu statistiski un arī praktiski augsto svešvalodas zināšanu saknes meklējamas pagātnē – okupācijas gados. Vēl gan ir vērts piebilst, ka Latvijā dzīvo aptuveni 150 tūkstoši iedzīvotāji, kuri nespēj kvalitatīvi sazināties pat valsts valodā, nemaz nerunājot par vēl kādu no ES valodām.

Minēto pētījumu savā ziņā papildina kāda cita “Eurostat” savākto statistikas datu sadaļa: pārskats par Eiropas valstu sabiedrisko un privāto televīziju filmu un programmu dublēšanas vai titrēšanas ierasto praksi.

Tas liecina, ka Latvija un arī Lietuva savā ziņā atrodas slāvu valodu ietekmes zonā,

turpat, kur Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Polija, Slovākija. Salīdzinot šo situāciju ar indoeiropiešu valodu koka karti, citvalstu pētnieki reizēm abas senās baltu valodas un pat tautas pievieno kā tādu mazu zariņu lielā slāvu valodu zara paspārnē…

Labākas valodas zināšanas

Dublēšanu veic arī Ungārijā, Spānijā, Francijā, Itālijā. Iespējams, šo valstu vadītāji savulaik nolēmuši, ka tās ir lielas valodas un iedzīvotāji var atļauties nezināt svešvalodas. Savukārt visās ziemeļvalstīs, tajā skaitā Igaunijā, televīziju kanāli apzināti izmanto subtitrus. Daļēji tieši pateicoties televīzijā dzirdētajai svešvalodai, Zviedrijā angliski spēj sazināties 96,6 procenti iedzīvotāju.

Igaunijā puse iedzīvotāju saprot un var runāt angliski. Latvijā tādu ir tikai trešdaļa, Lietuvā vēl mazāk.

Igaunijā pat jau padomju gadu beigās gan krievu kino, gan televīzijas filmas tika raidītas ar titriem igauņu valodā. Mūsdienās viņiem ir iespēja izvēlēties audiosubtitrus, tos nolasa speciāla pro­grammatūra jeb runas robots.

Te gan vietā pieminēt, ka Igaunijas TV ik pa laikam rāda Rīgas kinostudijas filmas… krieviski. Iespējams, ka tas notiek tādēļ, lai piesaistītu krievvalodīgo auditoriju – esmu manījusi Igaunijas televīzijā gan daudzsēriju mākslas filmu “Mirāža”, gan “Ilgo ceļu kāpās”. Filmas tiek rādītas ar igauņu subtitriem.

Saistībā ar iedzīvotāju angļu valodas prasmēm 2016. gadā Londonas universitātes pētnieki veica plašu pētījumu par filmu dublēšanas vai subtitrēšanas paradumiem Eiropas valstīs.

Zinātnieki secināja, ka skolēnu zināšanas vērtējamas vismaz par pieciem procentiem augstāk valstīs, kurās tiek veikta ārzemju filmu un programmu subtitrēšana. 90 procenti Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Nīderlandes un Somijas iedzīvotāju piekrita apgalvojumam, ka “labāk izvēlos skatīties ārzemju filmas un programmas ar subtitriem nekā dublētas”.

Starp citu, pētījumā ir arī konstatēts, ka subtitrēšana valstīs ar jau ierastu subtitru praksi (piemēram, ziemeļvalstīs) ir par 66 procentiem lētāka nekā filmas dublēšana.

Sajūtas kā okupācijas laikā

“LTV rādām filmas ne tikai populārākajās valodās – angļu un vācu kā komerckanālos, bet arī somu, zviedru, itāļu, portugāļu, dāņu, franču, čehu un daudzās citās. Cik daudz cilvēks var iemācīties vienas filmas laikā? Valodu dažādība, manuprāt, būs pārmērīgi liela,” 2013. gadā paziņoja toreizējais LTV satura adaptācijas daļas vadītājs Indars Vētrājs.

Un arī septiņus gadus vēlāk – 2020. gadā –

LTV joprojām izliekas labi pazīstam savu auditoriju,

jo aizvien filmas un seriāli krievu valodā tiek titrēti, savukārt angļu valodā – tulkojums tiek runāts pāri oriģinālvalodai.

Latvijas televīzijas noteikti cenšas izpatikt saviem gados vecākajiem skatītājiem – nav noslēpums, ka visā pasaulē jaunieši TV programmas skatās arvien mazāk. Statistikas dati liecina, ka Eiropā TV skatītāji vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem interesējas tikai par vienu trešdaļu no kopējā programmu skaita.

Tomēr kvalitatīvus raidījumus un filmas orģinālvalodā skatītos ne tikai ierastā TV auditorija.

Vēlos atstāstīt kāda TV skatītāja pārdomas, ko dzirdēju pavisam nesen: “Skatoties TV ārzemju filmas, jūtos kā okupācijas laikā, klausoties “Amerikas balsi”, jo oriģinālā skaņa ir noslāpēta un tai pa virsu skan monotons aktiera lasījums latviešu valodā un subtitri krievu valodā.

Kāpēc mums tiek laupīta iespēja pilnībā uztvert aktiera darbu – balsi, intonācijas? Vai ar to netiek celts jauns mūris? Līdztekus jāmin absolūti nejēdzīgie MTG koncerna un diemžēl arī LTV tulkojumi no svešvalodām latviešu valodā.”

No vakardienas Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt mediju eksperte Rita Ruduša, kura, stājoties darbā, Latvijas ­sabiedrisko mediju portālam pauda: “Digitālās vides straujā attīstība no mums paģēr lielu elastību, bet vienlaikus piedāvā aizraujošas iespējas ļoti daudzveidīga satura radīšanai un auditorijas sasniegšanai.”

Savukārt jaunais LTV satura redaktors, pētnieks un sociālantropologs Andris Saulītis turpināja: “Nākotnē aizvien svarīgāka būs lieldatu analītika un izpratne par televīzijas skatītāju paradumiem, kā arī mediju satura patēriņa izmaiņām.”

Gatavojot rakstu kādam izslavētam tulkošanas birojam, kurš piedāvā “augstas kvalitātes tulkojumus par saprātīgu cenu”, aizsūtīju vienu lappusi (296 vārdus) teksta materiāla, kurš ierunāts Somijas TV dokumentālai filmai. Pēc solītajām 15 minūtēm pienāca izcenojumi: 36 eiro plus PVN.

Biroja darbinieks lūdza ņemt vērā, ka piedāvājumā tiek iekļauta gan tulkošana, gan rediģēšana, un mūsu sarakstē jautāja, kad pienāks arī pats videomateriāls un laika kodi subtitru izveidošanai. Darbu izpildes termiņš: divas darbdienas.

Saistītie raksti
Jāpiebilst, ka visās Eiropas valstīs tiek dublētas filmas un programmas bērnu auditorijai.

Arī Latvijā ir daudzi pozitīvie piemēri. Ko gan mēs iesāktu Ziemassvētku laikā, ja ģimenes filmu “Viens pats mājās” savulaik nebūtu pārtulkojis tagadējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis?

LA.lv