Foto: Karīna Miezāja

Vai Eiropa dodas pretī drūmiem laikiem? Jauniešu apātija apdraud demokrātiju 116

Eiropā demokrātija tradicionāli tiek uzskatīta par pamatvērtību, kas bauda plašu un stabilu sabiedrības atbalstu. Eiropas Parlamenta gaidāmo vēlēšanu kontekstā prognozēts pieaugums galēji labējo politisko spēku ietekmei. Tomēr daudzi šo tendenci uzskata par īslaicīgu parādību. Viņi pārliecināti, ka Eiropas demokrātija laika gaitā noturēsies un uzvarēs, vēsta “Politico”.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Gribēšu redzēt, kas no viņa paliks pāri!” jeb ko putinisti cenšas “iebarot” Jānim Slaidiņam? 73
Kokteilis
Ukrainu no kara izglābs sieviete! Slavens astrologs paziņo viņas vārdu 2
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests. Pasaki, ko attēlā ieraudzīji pirmo, un uzzini savas stiprās un vājās puses 10
Lasīt citas ziņas

Tomēr šis optimistiskais skatījums uz demokrātijas nākotni Eiropā nenoliedzami slēpj satraucošas tendences. Daudzu aptauju dati liecina, ka atbalsts demokrātijai visā kontinentā jau tagad ir diezgan zems, un pastāv bažas, ka šī tendence turpināsies, veicinot nedemokrātisku pārvaldes formu izplatību.

Demokrātijas atbalsta samazināšanās:

Saskaņā ar globālu aptauju, ko Eiropā konsultēja un analizēja “Comms Hub”, tikai 38% Vācijas iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem konsekventi atbalsta demokrātiju. Francijā šis rādītājs ir niecīgs 27%, bet Itālijā un Polijā – mazāks nekā 45%. Šī aptauja atklāja, ka respondenti, kuri tika klasificēti kā nekonsekventi demokrātijas atbalstītāji, piekrita vismaz vienam no pieciem apgalvojumiem, kas apšauba demokrātiskās normas, piemēram, atbalstam spēcīgam līderim, kas ignorē vēlēšanu rezultātus, vai uzskatam, ka nedemokrātiska valdība ir labāka par demokrātiju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Būtiski ir pieminēt, ka šis atbalsta trūkums demokrātijai nav ierobežots tikai ar četrām iepriekš minētajām valstīm. 2022. gada aptaujas, ko Eiropas Kustības Starptautiskā organizācija veica deviņās Eiropas valstīs, atklāja, ka atbalsts demokrātijai svārstās no 22% Rumānijā līdz 48% Somijā. Septiņās no šīm deviņām valstīm – Grieķijā, Itālijā, Vācijā, Igaunijā, Polijā, Rumānijā un Ungārijā – konsekventa atbalsta līmenis demokrātijai bija 45% vai mazāks.

Jauniešu paaudzes atšķirīgā nostāja:

Visvairāk satrauc tas, ka aptaujas liecina par ievērojamu atšķirību starp jauniešu un vecāko paaudžu atbalstu demokrātijai. Piemēram, Vācijā tikai 21% Z paaudzes un tūkstošgades jauniešu norādīja, ka konsekventi atbalsta demokrātiju, salīdzinot ar 66% iedzīvotāju vecumā no 70 gadiem. Polijā šī atšķirība ir vēl krasāka: aptuveni ceturtā daļa 18 līdz 29 gadus veco jauniešu konsekventi atbalsta demokrātiju, kas ir par 17 procentpunktiem mazāk nekā vidēji valstī. Līdzīgas tendences vērojamas arī Francijā (14%) un Itālijā (34%).

Šī demogrāfiskā tendence, ko sauc par “demogrāfisko pēctecību”, rada nopietnas bažas par Eiropas demokrātijas nākotni. Jaunie eiropieši, novecojot un aizstājot vecāko paaudzi sabiedrībā, visticamāk, arvien mazāk atbalstīs demokrātiju, radot labvēlīgu vidi nedemokrātisku spēku izaugsmei.

Lai novērstu demokrātijas atbalsta samazināšanos Eiropā, ir jāveic pasākumi, kas vērsti uz jauniešu iesaistīšanu un pārliecināšanu par demokrātisko vērtību nozīmi. Šeit ir daži iespējamie risinājumi:

Pilsoniskās audzināšanas stiprināšana: Izglītības sistēmām jānodrošina visiem skolēniem visaptveroša izpratne par demokrātijas principiem, vēsturi un ieguvumiem. Tas ietver kritiskās domāšanas prasmju attīstīšanu, lai jaunieši spētu izvērtēt informāciju un pieņemt pamatotus lēmumus par politiskajiem jautājumiem.

Jauniešu līdzdalības veicināšana: Ir jārada vairāk iespēju jauniešiem iesaistīties politiskajā procesā un izteikt savu viedokli. Tas varētu ietvert jauniešu padomju izveidi, balsstiesību piešķiršanu jaunākiem pilsoņiem un jauniešu pārstāvniecības nodrošināšanu politiskajās partijās un likumdošanas iestādēs.

Reklāma
Reklāma

Cīņa pret dezinformāciju un naida runu: Ir jāveic stingri pasākumi, lai apkarotu nepatiesas ziņas un propagandu, kas grauj uzticību demokrātiskajām institūcijām. Tas ietver sociālo mediju platformu regulēšanu un neatkarīgas žurnālistikas atbalstīšanu.

Sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšana: Nevienlīdzība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina neapmierinātību ar demokrātiju. Ir jāīsteno politikas pasākumi, lai samazinātu ienākumu un bagātības atšķirības, nodrošinātu piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei un veicinātu sociālo mobilitāti.

Eiropas identitātes stiprināšana: Ir jāveicina kopīga Eiropas identitāte un piederības sajūta, kas balstīta uz kopīgām vērtībām, piemēram, demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu. Tas varētu ietvert Eiropas vēstures un kultūras mācīšanu skolās, veicinot apmaiņas programmas jauniešiem un atbalstot Eiropas pilsonisko sabiedrību.
Šīs ir tikai dažas no idejām, kā varētu risināt demokrātijas atbalsta samazināšanās problēmu Eiropā. Svarīgi ir atzīmēt, ka nav vienas universālas pieejas, un konkrētie risinājumi būs jāpielāgo katras valsts un kopienas īpašajiem apstākļiem. Tomēr rīcība ir steidzama, jo demokrātijas nākotne Eiropā ir apdraudēta.

Eiropas demokrātija saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, ko rada gan īslaicīgas tendences, gan ilgtermiņa struktūras problēmas. Lai nodrošinātu demokrātijas ilgtspēju, ir jāveic apzināti pasākumi, lai stiprinātu jauniešu atbalstu un risinātu sociālās un ekonomiskās problēmas, kas veicina neapmierinātību. Eiropas nākotne ir atkarīga no tā, vai spēsim apvienot spēkus un aizstāvēt vērtības, uz kurām ir balstīta mūsu kopīgā identitāte.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.