Vai Latvija izjustu kādas sekas, ja notiktu avārija kādā no Ukrainas AES? 45
Vai Latvija sajustu kodolieroču pielietošanu Ukrainā? Viss, kas izšķirs galvenās rīcības izvēles un darbības šeit – vai tas būs vējš? Uz šiem jautājumiem TV24 raidījumam “Uz Līnijas” atbildēja Agnese Katlapa, medicīnas fiziķe.
Viņa apstiprināja: “Jā, principā vējš un attālums, cik tālu mēs atrodamies no notikuma vietas, kādā virzienā vējš pūš, tie ir divi galvenie apstākļi.”
Tuvākā Ukrainas AES Latvijai ir 600 km attālumā, Zaporižjes AES ir apmēram 1300km no Latvijas, – kas notiek vienā vai otrā gadījumā?
Katlapa: “Jebkurā gadījumā gan viena, gan otra AES ir tik lielā attālumā no mums, ka tas, ko mēs varētu izjust, varētu būt neliela, paaugstināta radiācija kaut kur, bet nevajadzētu būt kaut kam lielam.”
Parasti, kad runā par kodolavārijām, tad zonās klasificē dažādus ierobežojumus – ir 30km, 100km, 300km zonas. Viss, kas ir aiz 300km zonas, tiek uzskatīts par salīdzinoši “ļoti tālu”, lai gan paaugstinātu radiāciju varētu dažviet konstatēt, tā atzina Katlapa.
Viņa uzsver, ka, ja arī ķas notiek Latvijai tuvākajā AES, tad mums šeit situācija, visticamāk, būs vērtējama “kā nekas traks”. Jo tālāk kas tāds notiktu, jo mazāka ietekme arī Latvijai un mazāk būtu jāņem vērā kādi ierobežojumi.
Protams, jāņem vērā kodolieroča veids un lielums, Katlapa atgādināja par Hirošimu un Nagasaki, tomēr galvenais iemesls ir attālums no Ukrainas, kāpēc varam justies pasargāti.
